Signālu apstrāde
Signālu apstrāde ir signālu analīze, interpretācija un manipulācijas ar tiem. Interesanti signāli ir skaņa, attēli, bioloģiskie signāli, piemēram, EKG, radara signāli un daudzi citi.
Šādu signālu apstrāde ietver glabāšanu un rekonstrukciju, informācijas atdalīšanu no trokšņa (piemēram, gaisa kuģu identifikācija ar radara palīdzību), saspiešanu (piemēram, attēlu saspiešana) un pazīmju iegūšanu (piemēram, teksta pārvēršana runā).
Signālu klasifikācija
Attiecībā uz analogajiem signāliem signālu apstrāde var ietvert audio signālu pastiprināšanu un filtrēšanu audio iekārtām vai signālu modulāciju un demodulāciju telekomunikācijām. Ciparu signālu gadījumā signālu apstrāde var ietvert ciparu signālu saspiešanu, kļūdu pārbaudi un kļūdu noteikšanu.
- Analogo signālu apstrāde - signāliem, kas nav pārveidoti ciparu formātā, piemēram, klasiskajās radio, telefonu, radaru un televīzijas sistēmās.
- Digitālā signālu apstrāde - digitalizētiem signāliem. Apstrādi veic digitālās shēmas, piemēram, ASIC, FPGA, vispārējas nozīmes mikroprocesori vai datori, vai specializētas ciparu signālu procesoru mikroshēmas.
- Statistiskā signālu apstrāde - informācijas analīze un iegūšana no signāliem, pamatojoties uz to statistiskajām īpašībām.
- Audio signālu apstrāde - elektriskiem signāliem, kas attēlo skaņu, piemēram, mūziku.
- Runas signālu apstrāde - runāto vārdu apstrādei un interpretācijai
- Attēlu apstrāde - digitālajās kamerās, datoros un dažādās attēlveidošanas sistēmās.
- Video signālu apstrāde - kustīgu attēlu interpretēšanai
- masīvu apstrāde - sensoru masīvu signālu apstrādei.
Signālu apstrādes metode
Signālu apstrāde ir iegūto signālu analīze, interpretācija un manipulācijas ar tiem. Iegūtie signāli jāapstrādā atkarībā no mērījumu mērķa, mērīšanas metodes un iegūto signālu īpašības.Apstrādājot signālus, tiek izmantota statistika, jo ir svarīgi zināt datu sadalījumu un attēlot datus ar skaitliskām formulām. Citiem vārdiem sakot, lai pētītu signālu apstrādi, ir nepieciešams studēt statistiku (piemēram, kļūdu teoriju, vidējo aritmētisko lielumu, varbūtību, stohastisko mainīgo, precizitāti, detalizētu rasējumu utt.).
Vairumā gadījumu signāli ir regulāri, jo tie tiek iegūti no elektriskiem instrumentiem, piemēram, telemetra vai sakaru iekārtām utt. Taču ir arī daudzi nejauši radušies neregulāri signāli, kas apgrūtina precīzi piemērotu formulu atrašanu. Šeit neregulārs nozīmē, ka ir grūti paredzēt rezultātu, kas vēl nav noticis. Kad tiek iegūti neregulāri signāli, ir nepieciešams fotons, tāpēc tas tiek mērīts un aprēķināts.
