Dūmu detektors — veidi, darbības principi un uzstādīšana
Uzzini visu par dūmu detektoriem — veidus, darbības principus, pareizu uzstādīšanu un bateriju apkopi, lai aizsargātu mājokli no uguns.
Dūmu sensors jeb dūmu detektors ir ierīce, kas spēj noteikt dūmus, kuri var liecināt par ugunsgrēku. Pastāv divas pamata pieejas: vienkārši, autonomi sensori, kas, konstatējot dūmus, parasti izdod skaņas signālu vai mirgo ar gaismu, un sarežģītākas sistēmas, kas nosūta trauksmes signālu uz ugunsgrēka trauksmes paneli vai centralizētu uzraudzības sistēmu. Lielākā daļa dūmu detektoru izmanto vai nu optisku sensoru (fotoelektrisku), vai arī fizikālu procesu, ko sauc par jonizāciju. Daudzi vienkārši mājas detektori darbojas ar baterijām, taču ir arī tieši pievienojami tīklam ar rezerves barošanu. Bateriju izlādēšanās ir viena no galvenajām detektoru nepareizas darbības cēloņiem — daudzi detektori sāk čīkstēt, lai brīdinātu par nepieciešamību bateriju nomainīt.
Detektoru veidi un darbības principi
Visbiežāk sastopami trīs pamatveidi:
- Fotoelektriskie (optiskie) detektori: tie izmanto gaismas avotu un fotocitēju — dūmu klātbūtnē gaisma tiek izkliedēta un nonāk fotocitējā, aktivizējot trauksmi. Ļoti labi uztver smalkus, lēnāk degošus (smolējošus) ugunsgrēkus.
- Jonizācijas detektori: tie satur nelielu radioaktīvu avotu, kas jonizē gaisu starp elektrodiem; dūmu daļiņas samazina strāvas plūsmu un tas aktivizē trauksmi. Biežāk reaģē uz ātri izpletošiem liesmojošiem ugunsgrēkiem.
- Kombinētie (divu tehnoloģiju) detektori: apvieno abas metodes, nodrošinot labāku aizsardzību pret dažādiem uguns attīstības scenārijiem.
Papildus dūmu detektoriem pastāv arī karstuma detektori (reakcija uz temperatūras paaugstināšanos vai straujām temperatūras izmaiņām) un CO (oglekļa monoksīda) detektori, kas neatklāj dūmus, bet brīdina par indīgu gāzi. Dažās vietās ieteicams kombinēt dūmu un CO detektorus vienā ierīcē.
Izvietošana un uzstādīšana
Pareiza detektoru izvietošana ievērojami palielina iespēju savlaicīgi pamanīt bīstamu situāciju. Ieteikumi:
- Uzstādīt detektoru katrā guļamistabā un koridorā pie guļamistabām, kā arī katrā dzīvojamā stāvā (ieskaitot pagrabu).
- Novietot detektoru griestos telpas centrā vai, ja montāža uz sienas, virsmas augšpusē. Griestu montāžā centrs vai apgabals tuvāk griestam nodrošina labāku dūmu savākšanu.
- Izvairīties no montāžas tieši pie ventilācijas atverēm, logiem, durvīm, gāzes apkures iekārtām un vietām, kur ir pastiprināta putekļu, tvaiku vai kondensāta veidošanās.
- Neuzstādīt detektoru tieši virs plīts vai dušas, kur bieži rodas tvaiki un tvaiki var izraisīt viltus trauksmes.
- Turēt detektorus vismaz 10 cm attālumā no vietas, kur griests satiekas ar sienu (nedrīkst atrasties stūros, kur var veidoties "miera zonas"). Ja sienas montāža — augstums no griestu līnijas parasti 10–30 cm.
Lielākās ēkās un daudzstāvu namu sistēmās detektori bieži ir savstarpēji saistīti — ja kāds no sensoriem konstatē problēmu, ieslēdzas visi, kas nodrošina ātrāku evakuāciju. Mājsaimniecībās iesaka izmantot savstarpēji savienojamus detektorus vai bezvadu risinājumus.
Barošana un uzturēšana
- Bateriju detektorus testēt reizi mēnesī un baterijas nomainīt vismaz reizi gadā (vai tūlīt, ja ierīce čīkst). Mūsdienu izvēle ietver arī 10 gadu darbības akumulatorus (neremontējami), kas samazina nepieciešamību bieži mainīt baterijas.
- Tīrīt detektoru reizi vai divas reizes gadā — viegli pārvērtiet korpusu ar putekļu sūcēju vai mīkstu otu, lai noņemtu putekļus un kukaiņus. Nekad nepārklājiet un nepārkrāsojiet detektoru.
- Pārbaudīt darbību ar iebūvēto testpogu. Ja testēšanas laikā trauksme nav dzirdama — pārbaudiet barošanu vai nomainiet ierīci.
- Detektora kalpošanas laiks: lielākā daļa ražotāju iesaka nomainīt dūmu detektoru ik pēc aptuveni 10 gadiem (saīsne uz lēnāku reakciju un elektronikas novecošanos).
Viltus trauksmes un to novēršana
Visbiežāk viltus trauksmes iemesli ir vārīšanas tvaiki, duša, putekļi, smēķēšana, aerosoli, kukaiņi un ļoti spēcīgi dūmi no sveču vai pagraba kamīna. Lai samazinātu viltus trauksmes iespējamību:
- novietojiet fotoelektriskos detektorus tuvāk guļamistabām (labāk reaģē uz smolējošiem dūmiem un mazāk reaģē uz tvaikiem);
- apsveriet jonizācijas detektoru izvietošanu tālāk no virtuves vai izvēlieties kombinēto detektoru;
- uzstādiet detektorus vismaz 3–4 metru attālumā no plīts un apkures iekārtām, lai izvairītos no regulārām viltus aktivācijām;
- regulāri tīriet un apkopiet ierīces, lai novērstu putekļu uzkrāšanos.
Drošības un normatīvi padomi
- Pārbaudiet vietējos būvnormatīvus un ugunsdrošības prasības — daudzas pašvaldības nosaka detektoru skaitu un to izvietojumu dzīvokļos un sabiedriskās ēkās.
- Svarīga ir šo ierīču skaļuma līmeņa pārbaude — trauksmei jābūt pietiekami skaļai, lai pamodinātu guļošus pieaugušos (bieži ieteikts ap 85 dB 3 metru attālumā).
- Ja mājās ir cilvēki ar dzirdes traucējumiem, pieejamas vizuālās (gaismas) vai vibrācijas brīdinājumu sistēmas.
- Smalku papildu aizsardzību nodrošina savienojamība ar profesionālām apsardzes vai ugunsdzēsības signalizācijas sistēmām.
Kopsavilkums
Dūmu detektors ir kritiski nozīmīga mājas drošības ierīce — pareiza izvēle, izvietojums un regulāra apkope var glābt dzīvības. Labākā prakse: uzstādīt detektorus visās guļamistabās un katrā stāvā, testēt tos reizi mēnesī, nomainīt baterijas un ierīces pēc ražotāja ieteikumiem, kā arī izvēlēties kombinētus vai fotoelektriskos risinājumus, lai samazinātu viltus trauksmes un nodrošinātu savlaicīgu brīdināšanu par bīstamām situācijām.
Dūmu detektors COFEM ar apstiprinātu EN 54-7
Dizains
Fotoelektriskais
Fotoelektriskie dūmu detektori izmanto gaismas trūkumu, lai iedarbinātu trauksmi. Izmantotā gaisma var būt infrasarkana, redzama vai ultravioleta. Kad dūmi aizsedz gaismu fotoelektriskā dūmu detektora iekšpusē, dūmu detektors konstatē, ka gaismas ir mazāk. Ja gaismas spilgtums ir mazāks par noteiktu, neatkarīgi no tā, vai to rada dūmi vai nē, fotoelektriskais dūmu detektors ieslēdzas ar skaņas signālu.
Jonizācija
Jonizācijas dūmu detektori izmanto radioaktīvus elementus, lai jonizētu gaisu. No radioaktīvā elementa uz gaisa daļiņām izdalās alfa daļiņas, tādējādi šīs gaisa daļiņas kļūst uzlādētas. Jonizācijas dūmu detektors konstatē dūmus, ja mainās spriegums. Ja dūmi iekļūst dūmu detektorā, daļa alfa daļiņu pievienojas dūmiem, nevis gaisa daļiņām. Tas izmaina spriegumu dūmu detektora iekšienē, tāpēc dūmu detektors sāk signalizēt.
Jonizācijas dūmu detektori ir lētāki nekā fotoelektriskie dūmu detektori, taču tie rada vairāk viltus trauksmes signālu nekā fotoelektriskie dūmu detektori. Turklāt jonizācijas dūmu detektori lēnāk reaģē reālos mājas ugunsgrēkos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dūmu sensors?
A: Dūmu sensors jeb dūmu detektors ir ierīce, kas var noteikt dūmus, kuri var liecināt par ugunsgrēku.
J: Kā parasti vienkāršie autonomie sensori brīdina cilvēkus par dūmu klātbūtni?
A.: Vienkāršie autonomie sensori, konstatējot dūmus, parasti izdod skaņas signālu vai mirgo ar gaismu.
J: Kādas ir divas metodes, ko izmanto lielākā daļa dūmu detektoru, lai noteiktu dūmu klātbūtni?
A.: Lielākā daļa dūmu detektoru dūmu klātbūtnes noteikšanai izmanto optisko sensoru vai fizikālu procesu, ko sauc par jonizāciju.
J: Cik bieži jāmaina baterijas vienkāršos autonomos detektoros?
A: Vienkāršo autonomo sensoru baterijas jāmaina regulāri; pretējā gadījumā detektori pārstās darboties un var "čīkstēt", kad baterija ir izsmelta, kā brīdinājuma signālu.
J: Vai ir sistēmas, kas ir pieslēgtas tieši pie elektriskās strāvas rezerves vajadzībām?
A: Jā, ir sistēmas, kas ir pieslēgtas tieši pie elektriskās strāvas, lai nodrošinātu rezerves jaudu; tajās var izmantot arī baterijas.
J: Kā izskatās tipisks sadzīvē lietojams detektors?
A.: Mājsaimniecībā lietojamiem detektoriem parasti ir plastmasas apvalki, kuru forma atgādina disku, kuru diametrs ir aptuveni 150 mm (6 collas) un biezums - 25 mm (1 colla), taču to forma un izmērs atšķiras.
J: Vai jutīgos detektorus var izmantot, lai atturētu no smēķēšanas vietās, kur tā ir aizliegta?
A: Jā, jutīgos signalizatorus var izmantot, lai atklātu un atturētu no smēķēšanas vietās, kur tā ir aizliegta.
Meklēt