Stigma — nozīme bioloģijā, socioloģijā, literatūrā un kultūrā

Uzzini par stigma nozīmi bioloģijā, socioloģijā, literatūrā un kultūrā — no zieda un acu plankuma līdz sabiedriskai nosodošanai un literārajām interpretācijām.

Stigma (daudzskaitlī: stigmas vai lat. stigmata) ir daudznozīmīgs jēdziens, ko lieto gan dabaszinātnēs, gan humanitārajās un sociālajās disciplīnās. Zemāk apkopotas galvenās nozīmes un piemēri.

Bioloģijā

• Stigma (anatomija) — neliels plankums, rēta vai ādas izmaiņa, kas var rasties traumas, infekcijas vai rētošanās rezultātā; medicīniski var tikt saukts arī par atzīmi vai pigmentācijas plankumu.
• Stigma (botānika) — zieda augšstilbas (pistillas) daļa, kas pieņem putekšņus. Stigmas virsma parasti ir lipīga vai pūkaina, lai noturētu putekšņus un veicinātu apputeksnēšanu; tās struktūra un adaptācijas atšķiras atkarībā no apputeksnēšanas veida (vaboles, bites, vējš u.c.).
• Vienšūnu organismu Euglena un Chlamydomonas acu plankuma aparāts — specializēta gaismas jutīga struktūra (acu plankums vai stigma), kas palīdz orientēties gaismā (fototaksija) un nodrošina pareizu fotosintēzes vai kustības virzienu.
• Acs astigmatisms — redzes refrakcijas traucējums, ko izraisa acs radzenes vai lēcas neregulāra izliekuma forma, un kas rada neskaidru vai izkropļotu redzi; to parasti labo ar brīvgājiena brillēm, kontaktlēcām vai ķirurģiski.

Diskriminācija un sabiedrība

• Kauna zīme — metaforiski izmanto, runājot par atzīmi, kas apkārtējo acīs apzīmē personu kā „nevēlamu” vai „mazvērtīgu”.
• Sociālā stigmatizācija — sabiedrības nosodījums vai negatīva attieksme pret personas īpašībām, uzvedību vai piederību, kas neatbilst kultūras normām. Sociālā stigma var skart gan indivīdu, gan grupu, un tai ir psiholoģiskas, ekonomiskas un veselības sekas.
• Svara stigma — negatīva attieksme un diskriminācija pret cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos; var pasliktināt fizisko un garīgo veselību, samazināt piekļuvi veselības aprūpei un darbam.
• Citētas socioloģiskās sekas: izstumšana, darba diskriminācija, piekļuves ierobežojumi pakalpojumiem, pašcieņas zudums un sarežģīta iekļaušanās sabiedrībā.

Literatūrā un kultūrā

• Stigma — Ervinga Gofmana (Erving Goffman) 1963. gadā sarakstītā grāmata par stigmas sociālo aspektu. Gofmans klasificē stigma veidus (piem., ķermeņa traipi, rakstura trūkumi, piederība grupai) un apraksta, kā cilvēki šo atzīmi pārvalda, slēpj vai kompensē. Grāmata būtiski ietekmēja socioloģiju, psiholoģiju un pētījumus par identitāti.
• Stigma (manga) — japāņu manga stāsts, autors Kazuya Minekura; literārā un popkultūras nozīmē vārds tiek izmantots dažādos darbos, lai attēlotu nosodījumu, ārpuskārtas stāvokli vai traumu tēmas.

Mūzikā

• Stigma (albums) — grupa EMF 1992. gadā izdotais albums; vārds iezīmē tematus par identitāti, pretrunām un sabiedrības kritiku.
• Vinnijs Stigma (Vinnie Stigma) — ilggadējs hardcore žanra mūziķis, grupu Agnostic Front un Madball ģitārists, kurš skatuves vārdā izmanto «Stigma».

Socioloģijā un teorētiskie aspekti

• Stigma (socioloģiskā teorija) — fenomens, kad indivīds tiek devalvēts vai noraidīts sabiedrībā tāpēc, ka viņam piemīt cita īpašība, kas tiek uzskatīta par negatīvu. Teorijā tiek izdalīti jēdzieni kā «discredited» (publiski pamanāms) un «discreditable» (slēpjams) stigmas veidi, kā arī stratēģijas, ko cilvēki izmanto - piemēram, noklusēšana, paskaidrošana, pārklāšana vai aktīva pretestība.
• Stigmatizācijas mehānismi — iekļauj sociālās normas, stereotipus, mediju attēlojumu, institucionālo diskrimināciju un strukturālas nevienlīdzības, kas pastiprina negatīvās sekas uz stigmatizētajām personām vai grupām.
• Stigma pretstatā strukturālajai diskriminācijai — ne tikai individuāla attieksme, bet arī politikas, likumu un sociālo institūciju darbība, kas pastiprina nevienlīdzību (piem., piekļuve veselības aprūpei, izglītībai, nodarbinātībai).

Relīģija, vēsture un citas jomas

• Stigmata (reliģija) — katolicisma kontekstā termins apzīmē mistiskas ķermeņa brūces, līdzīgas Kristus krustā sistajām; tās ir reliģisks fenomens un tiek interpretētas dažādi — kā svētums vai psiholoģiska parādība.
• Vēsturiskā prakse — sodīšana vai marķēšana ar kauna zīmēm (piem., ķermeņa zīmogošana vai īpašu simbolu nēsāšana kā sods vai atbaidīšana).
• Citas jomas — mākslā un simbolikā «stigma» var apzīmēt identitātes tēmas, stigmatizācijas motīvus literatūrā, kino un teātrī, kā arī metaforu lietojumu reklāmā vai politiskajā retorikā.

Stigmas mazināšana — pāris pieejas

• Izglītība un informācija — precīza, empātiska informācija par slimībām, atšķirībām vai sociālajām situācijām samazina bailes un stereotipus.
• Saskarsme un sadarbība — tieša mijiedarbība ar stigmatizētajām grupām bieži samazina negatīvus aizspriedumus.
• Politika un likumdošana — aizsardzība pret diskrimināciju, pieejami pakalpojumi un sociālie drošības tīkli.
• Valodas un diskursa maiņa — personu-pirmā valoda (piem., «cilvēks ar diabētu» nevis «diabētiķis»), kā arī uzmanīga un neizsmieklīga attieksme publiskajā diskursā.

Stigma kā jēdziens aptver gan fiziskas, bioloģiskas pazīmes, gan sociālas un kultūras zīmes. Sapratne par tās daudzslāņaino dabu palīdz labāk reaģēt uz diskriminācijas un nespējas sekām, kā arī veicināt iekļaujošāku sabiedrību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bioloģijā ir stigma?

J: Kas ir astigmatisms?

J: Kas ir stigma?

J: Par ko ir grāmata "Svara stigma"?

J: Kāda ir stigmas socioloģiskā teorija?

J: Kas ir Vinnijs Stigma?

J: Kas ir sociālā stigma?

Meklēt pēc burta