Euglena
Euglena ir liela vienšūnu protistu ģints: tām piemīt gan augu, gan dzīvnieku īpašības.
Visas tās dzīvo ūdenī un pārvietojas ar bārkstiņu palīdzību. Tā ir dzīvnieku īpašība. Lielākajai daļai ir hloroplasti, kas raksturīgi aļģēm un augiem.
Tiek uzskatīts, ka euglenīdi ir cēlušies no priekšteča, kas sekundārās endosimbiozes ceļā uzņēma zaļās aļģes.
Ir aprakstītas vairāk nekā 1000 Euglena sugu, un vēl ir daudz jaunu, kas vēl tiks atklātas. Tiek analizētas to radnieciskās attiecības.
Euglena diagramma
Forma un funkcija
Euglēna, darbojoties kā heterotrofs (dzīvnieks), ieskauj barības daļiņu un, izmantojot fagocitozi, to patērē. Ja euglēna darbojas kā autotrofs, tai ir hloroplasti, kas fotosintēzes procesā ražo cukurus. Hloroplasti izmanto pigmentus hlorofilu a un hlorofilu b.
Hloroplastu skaits un forma Euglena organismā ir ļoti atšķirīga. Euglena spēj pārvietoties ūdens vidē, kustībai izmantojot lielu bārkstiņu. Lai noteiktu gaismu, šūnai ir acu plankums - primitīva organelle, kas filtrē saules gaismu gaismu uz gaismu uztverošām, gaismjutīgām struktūrām. Šīs struktūras, kas atrodas pie bārkšķa pamatnes, ļauj reģistrēt tikai noteikta viļņa garuma gaismu. Izmantojot šo fotojutīgo zonu, euglēna var mainīt savu pozīciju, lai panāktu labāku fotosintēzi.
Euglena mobilitāte ļauj arī medīt. Lielākā daļa euglēnu tiek uzskatīti par mixotrofiem: autotrofiem saules gaismā un heterotrofiem tumsā. Euglena nav augu šūnu sieniņu, to vietā tām ir pelikulas. Pelikula sastāv no olbaltumvielu joslām, kas spirālveidīgi stiepjas euglēnas garumā un atrodas zem plazmas membrānas.
Euglena var izdzīvot gan saldūdenī, gan sālsūdenī. Maza mitruma apstākļos Euglena ap sevi izveido aizsargsienu un atrodas miera stāvoklī kā sporas, līdz vides apstākļi uzlabojas. Euglena var izdzīvot arī tumsā, uzkrājot hloroplasta iekšienē cietes tipa paramilona granulas.
Vēl viena Euglena diagramma
Reprodukcija
Euglenas vairojas bezdzimuma ceļā ar bināro dalīšanos. Nav pierādījumu par dzimumvairošanos. Vairošanās ietver šķērsgriezuma dalīšanos un garengriezuma dalīšanos, kas notiek gan aktīvajās, gan encistedu formās.
Kā pārtikas avots
No 2005. gada Tokijā bāzētā Euglena Company tagad tirgo uz Euglena bāzes ražotus pārtikas produktus un dzērienus. Par Euglena piemērotību cilvēku uzturā tika domāts jau agrāk, taču šis ir pirmais mēģinājums to kultivēt un audzēt. Uzņēmuma galvenā ražotne atrodas Ishigaki salā, Okinavā, kur ir labvēlīgs klimats.
Euglena Company arī eksperimentē ar Euglena kā potenciāla degvielas avota izmantošanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida organisms ir Euglena?
A: Euglena ir vienšūnu protists.
J: Vai euglēnai piemīt gan augu, gan dzīvnieku īpašības?
A: Jā, euglēnai piemīt gan augu, gan dzīvnieku īpašības.
J: Kā Euglena pārvietojas?
A: Euglena pārvietojas ar bārkstiņu palīdzību.
J: Kas ir hloroplasts?
A: Hloroplasts ir šūnas organolele, kas raksturīga aļģēm un augiem.
J: Vai lielākajai daļai euglēnu ir hloroplasti?
A: Jā, lielākajai daļai Euglena ir hloroplasti.
J: Kā, domājams, cēlušies euglenīdi?
A: Uzskata, ka euglenīdi ir cēlušies no priekšteča, kas sekundārās endosimbiozes ceļā uzņēma zaļās aļģes.
J: Cik Euglena sugu ir aprakstītas līdz šim?
A: Līdz šim ir aprakstītas vairāk nekā 1000 Euglena sugas.
