Syed Ahmed Khan

Sir Syed Ahmed Khan CSI (urdu: سر سید احمد خان; (1817. gada 17. oktobris - 1898. gada 27. marts) bija skolotājs un politiķis. Viņš bija arī filozofs. Viņš bija arī sociālais reformators. Viņš nodibināja skolu, kas vēlāk kļuva par Aligarhas Musulmaņu universitāti.

1857. gadā Indijā notika sacelšanās. Tas ir pazīstams kā Pirmais Indijas neatkarības karš. Šajā laikā sers Sīds saglabāja lojalitāti pret britiem; viņš arī izglāba daudzu eiropiešu dzīvības. Pēc sacelšanās viņš uzrakstīja grāmatu, kurā apgalvoja, ka patiesībā sacelšanos izraisīja briti.Lai atrisinātu jautājumu par to, vai sers Sīds bija komunitārs vai komunālists, mums ir jāizvērtē viņa uzrunas un raksti. Viena no šādām Sīra Sīdas runām, ko viņš teica Mīrūtā 1888. gadā, skaidri parāda, ka Sīrs Sīds pievērsās reliģisko fanātiķu izvirzītajiem argumentiem, lai izveidotu komunālo aliansi starp Indijas musulmaņiem un britu kristiešiem. Viņš teica,

Mūsu brāļi hinduisti no šīm provincēm mūs pamet un pievienojas bengāļiem. Tad mums vajadzētu apvienoties ar to tautu, ar kuru mēs varam apvienoties. Neviens mohamedānis nevar teikt, ka angļi nav "Grāmatas tauta" (Korāna termins, kas attiecas uz ebrejiem, kristiešiem un sabiešiem). Neviens mohamedānis nevar noliegt, ka Dievs ir teicis, ka neviena "citu reliģiju" tauta nevar būt mohamedāņu "draugi", izņemot "kristiešus". Tas, kurš ir lasījis Korānu un tic tam, var zināt, ka mūsu tauta (musulmaņi) nevar gaidīt draudzību un mīlestību no citiem cilvēkiem. Šobrīd mūsu tauta ir sliktā stāvoklī izglītības un labklājības ziņā, taču Dievs mums ir devis reliģijas gaismu, un mūsu vadībai ir klāt Korāns, kas ir noteicis, ka viņi (kristieši) un mēs (musulmaņi) varam būt draugi."[1]

Viņš bija neapmierināts ar musulmaņu stāvokli Indijā, jo viņu sociālais un ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās. Sers Sajeds uzskatīja, ka musulmaņiem bija jāizrāda pozitīva attieksme pret britiem un jāpieņem viņu izglītības veids. Viņš vēlējās, lai musulmaņi gūtu labumu no britiem. Lai sasniegtu šo mērķi, viņam bija jāpanāk sadarbība starp musulmaņiem un britiem. Lai to panāktu, viņš veica šādus pasākumus:

• rakstīja Indijas lojālajiem Muhamedānam, lai pierādītu, ka musulmaņi nav nelojāli britiem, un lai lūgtu britus izbeigt viņu naidīgumu.
• uzrakstīja pamfletu "eseja par Indijas sacelšanās cēloņiem" un norādīja uz 1857. gada sacelšanās iemesliem. Šī brošūra tika izplatīta britu ierēdņiem par brīvu.
• rakstīja Tabyin-ul-kalam, lai norādītu uz līdzībām starp islāmu un kristietību.
• Izveidoja Britu Indijas asociāciju

Sers Saīds spēlēja nozīmīgu lomu Indijas musulmaņu izglītības celšanā. Lai uzlabotu izglītības standartus, viņš veica šādus pasākumus:

• izveidoja žurnālu Tahzib-ul-Akhlaq, kurā tika publicēti ietekmīgu musulmaņu raksti, kuri piekrita Sīra Syeda pieejai izglītības jomā.
• dibināta zinātniskā biedrība Ghazipore 1863. gadā.
• Atvēra skolu Murdabad 1859. gadā
• Atvēra skolu Ghazipore 1864
• Izveidoja komiteju, lai piesaistītu līdzekļus jaunām skolām
• 1875. gada 24. maijā Aligarhā izveidoja Muhamedānu anglo-orientālo skolu.
• 1866. gadā izveidoja Muhameda izglītības konferences, lai paaugstinātu izglītības standartus.

Sers Saīds arī veicināja musulmaņu politisko apziņu Subkontinentā. Sākotnēji viņš ticēja hinduistu un musulmaņu vienotībai, bet vēlāk atbalstīja divu nāciju teoriju. 1885. gadā tika izveidots Indijas Nacionālais kongress. Tas apgalvoja, ka ir visu indiešu organizācija neatkarīgi no reliģijas. Tomēr vēlāk izrādījās, ka tas darbojas tikai hinduistu labā un cenšas izskaust musulmaņus. Kongress izvirzīja trīs prasības:

1. politiskā pārstāvība atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Tas acīmredzami nozīmēja hinduistu dominanci, jo Indijā viņi bija dominējošais vairākums, un sers Saids tam pretojās.
2. Iecelšanai amatā valsts pārvaldē būtu jānotiek konkursa kārtībā. Sers Saids tam iebilda, jo zināja, ka hinduistu izglītības līmenis ir daudz augstāks nekā musulmaņu.
3. Nākamajai oficiālajai valodai vajadzētu būt hindu valodai, kas aizstās urdu valodu. Urdu valodai bija īpaša vieta musulmaņu sirdīs, un Sir Syed bija pret to. Briti šo prasību pieņēma.

Sir Syed Ahmed Khan spēlēja būtisku lomu musulmaņu statusa uzlabošanā. Viņš nenogurstoši strādāja, lai atjaunotu attiecības starp musulmaņiem un britiem. Ar Aligarhas kustības palīdzību viņš panāca musulmaņu atdzimšanu un parādīja izglītības nozīmi. Viņš nāca klajā ar ideju par divu nāciju teoriju, un tāpēc viņu dēvē par "Pakistānas kustības tēvu".

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija sers Saīds Ahmeds Hans?

J: Kas notika 1857. gadā?

J: Kā uz sacelšanos reaģēja sers Saīds Ahmeds Hāns?

J: Ko sers Saīds teica savā runā Mīrūtā 1888. gadā?

J: Ko sers Saīds darīja, lai uzlabotu izglītības standartus musulmaņu vidū?

J: Kā viņš vairoja musulmaņu politisko apziņu?

Meklēt pēc burta