Sir Syed Ahmed Khan — Aligarhas universitātes dibinātājs un islāma reformētājs

Sir Syed Ahmed Khan — Aligarhas universitātes dibinātājs un islāma reformētājs, kurš 19. gs. cīnījās par musulmaņu izglītību, modernizāciju un sociālajām reformām Indijā.

Sir Syed Ahmed Khan CSI (urdu: سر سید احمد خان; (1817. gada 17. oktobris – 1898. gada 27. marts) bija indijas musulmaņu izglītības reformētājs, skolotājs, sabiedrisks darbinieks un politiķis. Viņš bija arī domātājs, kurš centās pielāgot tradicionālo islāma dzīves skatījumu mūsdienu pārmaiņām, un nodibināja izglītības iestādi, kas vēlāk kļuva par Aligarhas Musulmaņu universitāti.

Sir Syed bija dziļi nobažījies par Indijas musulmaņu sociālo un ekonomisko stāvokli pēc 1857. gada sacelšanās, kas Anglosakšu literatūrā tiek dēvēta par Pirmo Indijas neatkarības karu. 1857. gada notikumi būtiski ietekmēja viņa pasaules redzējumu: viņš uzskatīja, ka musulmaņiem jāatrod veids, kā nodrošināt savu drošību un labklājību jaunā koloniālajā realitātē. Uz viņa politiskās rīcības fona svarīga loma bija lojalitātei pret britu varu — viņš atbalstīja sadarbību ar britiem un centās pierādīt musulmaņu uzticību, reizēm glābjot arī eiropiešu dzīvības sacelšanās laikā.

Jau 1857. gada notikumu iespaidā Sir Syed publicēja darbu par sacelšanās cēloņiem, kurā uzsvēra, ka situācijas izraisīšanā bija iesaistīti arī britu valdības un vadības kļūdaini soļi. Lai pierādītu savu nostāju un samazinātu spriedzi starp britiem un musulmaņiem, viņš īstenoja virkni komunikācijas un publicitātes pasākumu, tostarp rakstīja vēstules un pamfletus, kurus izplatīja gan musulmaņu sabiedrībā, gan britu ierēdņu lokā.

Mūsu brāļi hinduisti no šīm provincēm mūs pamet un pievienojas bengāļiem. Tad mums vajadzētu apvienoties ar to tautu, ar kuru mēs varam apvienoties. Neviens mohamedānis nevar teikt, ka angļi nav "Grāmatas tauta" (Korāna termins, kas attiecas uz ebrejiem, kristiešiem un sabiešiem). Neviens mohamedānis nevar noliegt, ka Dievs ir teicis, ka neviena "citu reliģiju" tauta nevar būt mohamedāņu "draugi", izņemot "kristiešus". Tas, kurš ir lasījis Korānu un tic tam, var zināt, ka mūsu tauta (musulmaņi) nevar gaidīt draudzību un mīlestību no citiem cilvēkiem. Šobrīd mūsu tauta ir sliktā stāvoklī izglītības un labklājības ziņā, taču Dievs mums ir devis reliģijas gaismu, un mūsu vadībai ir klāt Korāns, kas ir noteicis, ka viņi (kristieši) un mēs (musulmaņi) varam būt draugi."[1]

Lai panāktu sadarbību ar britu pārvaldi un uzlabotu musulmaņu stāvokli, Sir Syed īstenoja vairākus praktiskus soļus. Starp svarīgākajiem bija:

• rakstīja vēstules un memorandus, tostarp adresējumus Indijas lojālajiem musulmaņiem, lai pierādītu, ka musulmaņi nav nelojāli britiem un lai lūgtu britu iestāžu sapratni;
• uzrakstīja pamfletu Eseja par Indijas sacelšanās cēloņiem (pamatojot, kāpēc sacelšanās radās) un šo brošūru izplatīja gan britu ierēdņiem, gan plašākai auditorijai;
• publicēja traktātus, piemēram, Tabyin-ul-kalam, kur salīdzināja reliģiskos un morālos principus islāma un kristietības skatījumā, mēģinot rast kopīgus pamatus sadarbībai;
• atbalstīja un veicināja asociāciju izveidi, kuru mērķis bija aizstāvēt musulmaņu intereses un uzturēt dialogu ar Britu Indijas administrāciju.

Izglītība bija Sir Syed centrālais mērķis. Viņš uzskatīja, ka muslimu atgūšanā būtiska ir modernā izglītība — īpaši angļu valodas zināšanas, zinātne un mūsdienu akadēmiskās prakses apgūšana. Galvenie izglītības iniciatīvu piemēri:

• dibināja žurnālu Tahzib-ul-Akhlaq, kas publicēja rakstus par morāli, sabiedrības uzvedību un izglītības nozīmi, piesaistot ietekmīgus musulmaņu domātājus, kuri atbalstīja viņa pieeju;
• izveidoja zinātnisko biedrību (Scientific Society) Ghazipore, kas strādāja pie tulkojumiem un popularizēja mūsdienu zinātnes tekstus un metodes;
• atvēra un atbalstīja skolas dažādās vietās, tostarp pieminētās skolas 1859. un 1864. gadā;
• izveidoja komiteju un vāca līdzekļus, lai dibinātu jaunas mācību iestādes;
• 1875. gada 24. maijā Aligarhā nodibināja Muhammedan Anglo-Oriental College, kas vēlāk attīstījās par Aligarhas Musulmaņu universitāti — šo iestādi uzskata par viņa galveno mantojumu;
• 1866. gadā viņš iniciēja izglītības konferences, kuru mērķis bija paaugstināt musulmaņu sabiedrības izglītības līmeni un veicināt diskusijas par mācību programmu un metožu modernizāciju.

Politiski Sir Syed ietekmēja musulmaņu pašapziņu sankcionētā veidā. Sākotnēji viņš uzsvēra hinduistu un musulmaņu sadarbību, taču, reaģējot uz politiskajām maiņām un, viņaprāt, nenodrošināto musulmaņu interešu aizsardzību, viņš kļuva skeptiskāks attiecībā uz vienotas „visi indiešu” politikas spējām garantēt musulmaņu tiesības. Pēc Indijas Nacionālā kongresa dibināšanas 1885. gadā viņš kritiski vērtēja dažas Kongresa prasības, tostarp:

1. politiskā pārstāvība atbilstoši iedzīvotāju skaitam — ko viņš uzskatīja par risku musulmaņu mazākumam;
2. valsts pārvaldē ieceltu amatpersonu atlases kārtību pēc konkurences principa — kas, pēc Sir Syeda domām, pagaidām dotu priekšrocības tiem, kam bija labāka angļu valodas un mūsdienu izglītība (galvenokārt hindiem);
3. valodas jautājums — Kongresa atbalstītās valoduizmaiņas, kas, pēc viņa domām, varētu ierobežot urdu kā musulmaņu kultūras un administratīvās saziņas vietu.

Sir Syed Ahmed Khan spēlēja nozīmīgu lomu musulmaņu sabiedriskās domas un institucionālās kapacitātes stiprināšanā Indijā. Viņa pieeja — akcentēt izglītību, racionālu interpretāciju un pragmatisku sadarbību ar kolonitārajām varām — izraisīja gan atbalstu, gan kritiku. Daži vēsturnieki uzskata, ka viņa idejas par kopīgām musulmaņu interesēm un nepieciešamību pēc atsevišķas politiskas platformas bija priekšvēstnesis vēlākajām debatēm par divu nāciju teoriju; citi uzsver, ka Sir Syed galvenokārt bija pragmatisks reformists, kura primārais mērķis bija muslimu izglītības un ekonomiskās atveseļošanas veicināšana.

Viņa mantojums ir daudzslāņains: no vienas puses — Aligarhas kustība, žurnāli un skolas, kas modernizēja izglītību un radīja jaunu intelektuālo elites paaudzi; no otras puses — viņa politiskā nostāja un pragmatisms, kas vēlāk tika interpretēts dažādos veidos. Tomēr vispārīgi tiek atzīts, ka Sir Syed Ahmed Khan bija viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta Indijas musulmaņu sabiedriskajiem līderiem, kura centieni veicināt izglītību un pārdomāt publisko dialogu ilgtermiņā būtiski ietekmēja reģiona politisko un kultūras attīstību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija sers Saīds Ahmeds Hans?

J: Kas notika 1857. gadā?

J: Kā uz sacelšanos reaģēja sers Saīds Ahmeds Hāns?

J: Ko sers Saīds teica savā runā Mīrūtā 1888. gadā?

J: Ko sers Saīds darīja, lai uzlabotu izglītības standartus musulmaņu vidū?

J: Kā viņš vairoja musulmaņu politisko apziņu?

Meklēt pēc burta