Tezcatlipoca — acteku mitoloģijas dievība "Dūmojošais spogulis"

Tezcatlipoca — acteku mitoloģijas mītiskais "Dūmojošais spogulis": obsidiāna dievs, nakts, vara un jaguāra spēks. Uzzini leģendas, simboliku un rituālus.

Tezcatlipoca ([teskatɬiˈpoːka]) bija viena no galvenajām dievībām acteku mitoloģijā. Viņš simbolizēja sarežģītu, bieži pretrunīgu spēku kopumu — nakti un viesuļvētras, obsidiānu un zīlēšanu, kā arī varu, ienaidu, nesaskaņas, burvību, kārdināšanu, skaistumu, karu un cīņas. Viņa vārds no nahuatlu valodas bieži tiek tulkots kā "Dūmojošais spogulis" — to saista ar obsidiāna spoguļiem, ko Mezoamerikā izmantoja rituālos un šamaņu zīlēšanā.

Vārds, epitēti un simbolika

Tezcatlipoca bija daudznosaucīgs dievs; katrs vārds atspoguļoja citu viņa dievišķības aspektu. Starp izplatītākajiem epitetiem ir Titlacahuan ("Mēs esam viņa vergi"), Ipalnemoani ("Tas, ar ko mēs dzīvojam"), Necoc Yaotl ("Abu pušu ienaidnieks"), Tloque Nahuaque ("Tuvo un Tuvo Kungs"), Yohualli Èecatl (Nakts, Vējš), Ome acatl ("Divas niedres") un Ilhuicahua Tlalticpaque ("Debesu un zemes valdnieks"). Šie nosaukumi ilustrē viņa lomu kā gan radītāja, gan posta spēka, gan arī zīlēšanas un valdīšanas dieva.

Ikonogrāfija un atribūti

Attēlos Tezcatlipoca bieži tiek zīmēts ar melnu un dzeltenu svītru pāri sejai. Raksturīgs motīvs ir spogulis — parasti obsidiāna disks, kas reizēm novietots uz krūtīm vai acs vietā, un no kura simboliski "izplūst dūmi". Daudzos mītos viņam trūkst viena kājas pirksta vai veselas kājas — tā vieta reizēm attēlota kā obsidiāna spogulis vai čūska. Šī pazīme atsaucas uz radīšanas mītu, kurā Tezcatlipoca cīnās ar zemes briesmoni un zaudē kāju. Viņa nagual — dzīvnieku līdzinieks — bija jaguārs, un jaguāra aspekts savukārt sasaistīts ar dievību Tepeyollotl ("Kalnu sirds").

Mitoloģiskie stāsti un loma radīšanā

Daudzi mīti par Tezcatlipocu saistīti ar pasaules veidošanu un sacensībām starp dieviem. Vienā no populārām versijām Tezcatlipoca kopā ar otru lielo dievu — reizēm identificētu ar Quetzalcoatl — piedalās pasaules radīšanā un vēlāk nonāk savstarpējā konfliktā. Mīti izceļ viņa kaprīzās un bieži graujošās īpašības: viņš var būt gan pasargātājs, gan pārbaudītājs, kas pārbauda cilvēku un valdnieku tikumu, reizēm neciena noteikumus un prasa upurus.

Kults, ceremonijas un upurēšana

Tezcatlipoca bija viens no galvenajiem dieviem, kuru pielūdza ar sarežģītiem rituāliem. Viņa kultā svarīga bija zīlēšana ar obsidiāna spoguļiem — tie tika izmantoti gan nākotnes redzēšanā, gan saiknes veidošanā ar garīgajām pasaulēm. Arī cilvēku upurēšana bija nozīmīgs elements: dažos rituālos upurēja kara gūstekņus vai speciāli izvēlētu cilvēku, kas gadu pildīja dieva lomas un pēc tam tika upurēts (piemēram, svētki, kas kolonialavotos minēti kā Toxcatl — festivāls ar gadu ilgu dieva tēla bāzēšanos — tradīcija, kas saistīta ar Tezcatlipocu). Priesteri un rituāļu izpildītāji spēlēja svarīgu lomu sacerēs un upuros, bet rituāli dažkārt tika aprakstīti arī kā veids, kā nodrošināt sabiedrības līdzsvaru, pieņemot vardarbību kā kosmisku nepieciešamību.

Saišu tīkls: citas mezoamerikāņu kultūras

Tezcatlipoca tēlam ir saknes un paralēles ar citām Mezoamerikas dievībām. Viņa iezīmes — obsidiāna simbolika, saikne ar upurēšanu un kājas zaudējums — ir saskatāmas arī agrīnākos kultūros, ko pielūdza olmeki un maiji. Līdzības redzamas ar Popol Vuh aprakstiem par maiju K'iche' patronu dievībām: piemēram, maiju dievs Tohil, kura vārds tiek skaidrots kā "obsidiāns" un kuru asociē ar upurēšanu. Klasiskajā maiju ikonogrāfijā dievs, ko pētnieki sauc par "Dievs K" vai K'awil, reizēm attēlots ar dūmojošu obsidiāna nazi pieres vietā un vienu kāju aizvietotu ar čūsku — motīvs, kas līdzinās Tezcatlipocas vizuālajiem elementiem.

Avoti un attēlojumi

Par Tezcatlipocu daudz informācijas sniedz kolonialie hronisti un mezoamerikāņu kodi (piem., Codex Borgia, Codex Mendoza), kuros redzami viņa simboli, rituāli un stāsti. Tomēr jāpatur prātā, ka spāņu hronistu apraksti bieži atspoguļo to pašu laika kontekstu un interpretācijas, un mūsdienu pētnieki savieno arheoloģiskos un etnogrāfiskos datus, lai precīzāk saprastu dieva lomas.

Mantojums un interpretācijas

Tezcatlipoca tēls mūsdienās ir svarīgs, lai saprastu mezoamerikāņu reliģiju pretrunīgumu: viņš apvieno radīšanu un iznīcināšanu, gudrību un viltu, autoritāti un haosa elementus. Obsidiana spogulis, kas simbolizē gan atspulgu, gan dūmus, kļuvis par spēcīgu metaforu — tas rāda, ka pasaules uztvere var būt maldinoša, noslēpumaina un bīstama, bet arī noderīga rituālās darbībā un zīlēšanā.

Tezcatlipocas daudzveidīgais tēls — no jaguāra asociācijām līdz valdnieka un zīlnieka aspektiem — padara viņu par vienu no viskomplicētākajiem un visvairāk pētītajiem acteku dieviem.

Tezcatlipoca un Quetzalcoatl

Tezcatlipoca bieži tika raksturots kā cita nozīmīga acteku dieva, kultūras varoņa Ketzalkoatla, sāncensis. Vienā no acteku radīšanas stāsta versijām, mītā par piecām saulēm, pirmo radījumu, "Zemes sauli", pārvaldīja Tezcatlipoca, bet to iznīcināja Quetzalcoatl, kad viņš notrieca Tezcatlipoca, kurš pēc tam pārtapa jaguārā. Kvetzalkoatls kļuva par nākamās radības "Ūdens saule" valdnieku, un Tezkatlipoka iznīcināja trešo radību "Vēja saule", notriecot Kvetzalkoatlu.

Vēlākajos mītos četri dievi, kas radīja pasauli, Tezcatlipoca, Quetzalcoatl, Huitzilopochtli un Xipe Totec, tika saukti attiecīgi par Melno, Balto, Zilo un Sarkano Tezcatlipoca. Četri Tezcatlipocas bija Ometecuhtli un Omecihuatl dēli, dualitātes valdnieks un valdniece, un bija visu pārējo dievu, kā arī pasaules un cilvēka radītāji.

Riosa kodeksā Tezcatlipoca attēlots jaguāra veidolā - šādā veidolā viņu sauca par Tepeyollotl.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Tezcatlipocaus?

J: Kādi jēdzieni ir saistīti ar Tezcatlipocaus?

J: Kā viņa vārds tiek tulkots nahuatl valodā?

J: Kā viņš parasti tiek attēlots attēlos?

J: Kāds bija Tezcatlipoca dzīvnieka līdzinieks?

J: Vai ir kādas līdzības starp viņu un citām mezoamerikāņu dievībām?

Meklēt pēc burta