Mikado jeb Titipu pilsētiņa ir divu cēlienu operete. Grāmatu un tekstus sarakstījis V. S. Gilberts. Mūziku sarakstīja Artūrs Salivans. Operetes pirmizrāde notika 1885. gada 14. martā Savojas teātrī Londonā ar D'Oyly Carte operas trupas piedalīšanos.

Mikado ir devītā no četrpadsmit Gilberta un Salivana operetēm. Pirmizrādes laikā tā tika izrādīta 672 reizes. Tas bija visilgākais sākotnējais izrādīšanas laiks no visām Gilberta un Salivana operetēm.

Operetes tapšanas laikā Londona bija pārpildīta ar visu japāņu mākslu: tējas veikali, kimono, vēdekļi utt. Gilberts stāstīja, ka ideja par "Mikado" viņam radusies, kad no viņa kabineta sienas nokritis japāņu zobens.

Sižeta pārskats

Stāsts risinās izdomātajā japāņu pilsētiņā Titipu. Galvenais varonis Nanki-Poo — Mikado dēla izskatīgais mīlnieks — piekrīt kļūt par bēgli no sava tēva, lai apprecētu savu mīļoto Yum-Yum, kas sola apprecēt to, kuram tiek piespriests nāves sods. Nanki-Poo kļūst par kalpu savam draugam Ko-Ko, kurš tikko ir iecelts par pilsētas izpildītāju (Chief Executioner), bet kuram patiesībā nav vēlmes piepildīt šo amatu. Sižeta gaitā parādās dažādas intrigas, identitātes pārpratumi un komiskas situācijas, kuru atrisinājums ietver gan mīlestību, gan morālas pretrunas, kā arī Mikado – japāņu imperatora – ieradīšanos ar saviem likumiem.

Galvenie tēli

  • Nanki-Poo — Mikado dēls, kas bēg, lai apprecētos ar Yum-Yum.
  • Yum-Yum — jauna meitene, kas ir viena no trim skolniecēm; Nanki-Poo patiesais mīlestības objekts.
  • Ko-Ko — Titipu pilsētas izpildītājs ar komisku raksturu, kurš vēlas saglabāt savu pozīciju bez izpildāma soda.
  • Pooh-Bah — pašpasludināts visvaras ierēdnis, kurš tur vairākus amatus vienlaikus.
  • Pish-Tush — cienījams pilsētnieks, kurš mēģina ievērot likumu un kārtību.
  • Katisha — vecāka sieviete, kuras attiecības ar Nanki-Poo sniedz sižetam papildus konfliktu.

Slavenākie mūzikas numuri

  • "A Wand'ring Minstrel I" — atskaņo Nanki-Poo un ir brīvi izjusts mīlas un ceļotāja tēls.
  • "Three Little Maids from School" — enerģisks ansamblis, ko dzied Yum-Yum un viņas draudzenes.
  • "I've Got a Little List" — Ko-Ko satīrisks solos, kurā viņš saraksta sabiedriski nepatīkamus cilvēkus, kas būtu labi "izņemt" no sabiedrības.
  • "Tit-Willow" — lēna, melodiska dziesma, ko bieži atceras kā vienu no operetes emocionālākajiem brīžiem.

Tēmas, satīra un nozīme

Mikado lieto izdomātu "ārzemju" vidi kā masku, lai satīriski attēlotu britu sabiedrību, birokrātiju, šķēpu karotāju un morālās dubultstandartus. Gilberta tekstos bieži parādās asprātīga kritika pret varas iestādēm, sociālajām normām un birokrātiskajām absurditātēm, bet Salivana skanīgā mūzika harmoniski papildina šo satīru, padarot opereti viegli uztveramu un plaši populāru.

Vēsture un ietekme

Pateicoties savam ironiskajam saturam, melodiskajiem skanējumiem un komiskajiem varoņiem, Mikado ātri kļuva par vienu no populārākajām angļu operetēm 19. gadsimtā un to regulāri iestudē līdz pat mūsdienām. Tā ir ietekmējusi mūzikas teātri, satīru un komēdiju formu attīstību un kļuvusi par Gilbert & Sullivan kanona nozīmīgu daļu.

Mūsdienu interpretācijas un kritika

Laika gaitā Mikado nonākusi arī diskusiju lokā saistībā ar rases stereotipiem un kultūras apropriāciju: sākotnējais angļu skatījums uz "japāniskumu" bija vairāk estētisks un orientalistisks nekā etnogrāfisks. Mūsdienu režisori un trupas bieži pārskata iestudējumu skatuvisko vizuālo risinājumu, lai izvairītos no aizskarošiem klišeju tēlojumiem — dažkārt darbi tiek pārvietoti citā, pilnīgi izdomātā vidē vai izmantotas stilizētas, nevis reāli etniskas kostīmu interpretācijas.

Kur skatīties un ieraksti

Mikado regulāri tiek iestudēta operas un amatierteātru repertuārā visā pasaulē. Ir pieejami vairāki studijas un dzīvie ieraksti, kā arī adaptācijas radio, televīzijā un diskogrāfijā. Ja interesē konkrēti iestudējumi vai ieraksti, vērts meklēt bibliotēkās, mūzikas straumēšanas servisos un speciālo Gilbert & Sullivan diskogrāfiju kolekcijās.

Operete joprojām tiek atzīta par vienu no Gilberta un Salivana dižākajiem darbiem — gan kā izcils muzicēšanas un komiķa teātra piemērs, gan kā vērtīgs vēsturiskais liecinieks par Viktorijas laika garu un humora izjūtu.