Princese un zirnis — Andersena pasaka: sižets, izcelsme un adaptācijas

Uzzini Andersena "Princese un zirnis" sižetu, 1835. gada izcelsmi un populārākās adaptācijas — no tautas motīviem līdz teātrim, muzikālēm un filmām.

"Princese un zirņi" ir Hansa Kristiana Andersena literārā pasaka, pirmo reizi publicēta Kopenhāgenā, Dānijā, 1835. gadā. Tā iznāca kā viena no četrām pasakām Andersena pirmajā grāmatiņā Pasaku stāsti bērniem. Kopā ar to šajā krājumā iekļautas arī pasakas "Skārda lāde", "Lielais Klauss un mazais Klauss" un "Mazās Idas ziedi".

Sižets

Stāsts ir vienkāršs un viegli saprotams. Karaļa dēls meklē īstu princesi, bet viņa māte — karaliene — vēlas pārliecināties, vai atrastā sieviete patiešām ir princese. Nolūkā pārbaudīt viņas „īsto” aristokrātisku jutīgumu, karaliene zem daudziem matraciem un segām paslēpj vienu zirnīti. Nākamajā rītā meitene sūdzas par naktī piedzīvoto diskomfortu, apgalvojot, ka viņa gulējusi uz kaut kā cieta un ir ieguvusi zilumu. Karaliene to uztver kā pierādījumu, ka meitene ir smalks, īsts princese; pāris precas un stāsts beidzas laimīgi.

Izcelsme un avoti

Motīvs par jutīgu meiteni, kuru var atšķirt no citām pēc spēcīgas reakcijas uz mazu priekšmetu (zirnīti), tiek saskaņots ar folkloras un tālo stāstu tradīciju motīviem, kas sastopami dažādās Eiropas versijās. Andersens pats teicis, ka stāstu par zirnīti bija dzirdējis bērnībā; tomēr šī sižeta forma kā noteikts dāņu tautas stāsts nav plaši dokumentēta, un pētnieki pieļauj, ka ietekme varētu būt nākusi no zviedru vai citām reģiona variācijām.

Tēmas un interpretācijas

Pasaka šķiet vienkārša, taču to lasījuši un interpretējuši dažādos veidos:

• Jutīgums kā statusa zīme: stāsts ironizē par aristokrātijas tradīcijām — ideja, ka „īsta princese” tik ļoti jutīga, ka to var noteikt pēc zirnīša, ir gan groteska, gan satīriska.
• Humors un ironija: Andersena pasakā ir viegla humoristiska nokrāsa, kas parāda sociālo rituālu absurditāti.
• Simbolisms: zirnītis dažkārt interpretēts kā līdzeklis, kas atklāj patiesību vai iekšējo jutīgumu — tā ir metafora par cilvēka izjūtām, kaislībām vai emocionālo trauslumu.
• Sociāla kritika: mūsdienu lasītāji un pētnieki reizēm uzsver, ka Andersens ar stāstu norāda uz pārmērīgām un bezjēdzīgām aristokrātiskām pretendentu pārbaudēm.

Kritika un sākotnējā uzņemšana

Pēc iznākšanas pirmie Andersena apkopotie stāsti kritiķiem ne vienmēr iepatikās. Viņi apsūdzēja jaunā autora neformālo, „tērzīgā” stilu un rakstīja, ka šādā valodā stāsti var šķist amorāli vai neveicināt tā laika sabiedrībā piekopjamās tikumības normas. Kritiķu bažām bija pamats — dažās citās grāmatas pasakās redzama negodīgums vai uzvedība, kas tolaik tika uzskatīta par nepieļaujamu. Taču, neskatoties uz sākotnējo kritiku, daudzas no Andersena pasakām ātri ieguva plašu lasītāju atzinību un kļuva par klasiku.

Adaptācijas un ietekme populārajā kultūrā

„Princese un zirņi” ir adaptēta daudzos dažādos medijos un žanros:

• Televīzijā stāsts parādījies dažādās pārstrādātās versijās, tostarp Pasaku teātrī (Shelley Duvall’s Faerie Tale Theatre) — norāde uz šo seriālu ir sastopama arī latviskotajos materiālos kā Šellijas Duvalas Pasaku teātris.
• 1960. gados (faktiski 1959.–1960. gados) uz skatuves un ekrāna liela uzmanība tika pievērsta muzikālajai izrādei Once Upon a Mattress, kas tulkota un izrādīta daudzviet; šajā izrādē nozīmīgu lomu spēlēja komiķe Kerola Bērneta.
• Pasaka ir pārstrādāta bērnu grāmatās ar ilustrācijām, animācijās, operas un baleta versijās, kā arī izmantota kā pamats dažādiem bērnu teātra iestudējumiem.

Mūsdienu nozīme un mantojums

„Princese un zirņi” paliek par iecienītu bērnu literatūras stāstu un bieži iekļaujas mācību programmās, piemēram, literatūras, valodas un morāles jautājumu apspriedēs. Tas joprojām raisa sarunas par to, kas ir „īsta” identitāte vai „īstums”, kā arī par sabiedrības rituālu un statusa simbolu absurdu. Andersenam raksturīgā vienlaikus vienkāršā un daudzslāņainā valoda ļauj stāstu lasīt gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Kopumā šī īsā, asprātīgā un simboliskā pasaka ir saglabājusi savu popularitāti vairāk nekā gadsimtu, iedvesmojot pārstāstījumus, muzikālas un teatrālas adaptācijas, kā arī plašāku kritisku un kultūras diskusiju par tās nozīmi.

Stāsts

Princis nolemj precēties. Viņš par līgavu vēlas īstu princesi. Viņš pārmeklē pasauli, bet neatrod nevienu. Viņš atgriežas mājās vīlies.

Kādā vētrainā naktī pie pils durvīm ierodas lietus nomērcēta jaunava. Viņa meklē patvērumu. Viņa saka, ka ir īsta princese.

Karaliene izmanto testu, lai noteiktu, vai jaunava patiešām ir princese. Viņa noliek zirņus uz gultas. Tad viņa uz tās uzklāj 20 matračus un 20 spalvu gultas. Šeit princesei jāpavada nakts.

No rīta jaunava saka, ka nav varējusi aizmigt. Viņa stāsta, ka gultā bija kaut kas ciets, kas visu nakti lika viņai mētāties un griezties. Tagad visi saprot, ka viņa ir īsta princese! Tikai īsta princese ir tik jūtīga, ka var sajust zirnīti zem milzīgas gultas veļas kaudzes!

Hanss Kristians Andersens, Konstatīns Hansens, 1836. gads

Jautājumi un atbildes

J: Kas uzrakstīja "Princesi un zirņu zirnīti"?

J: Kad "Princese un zirņi" tika publicēta pirmo reizi?

J: Kādas citas pasakas tika iekļautas Andersena "Pasaku stāstu bērniem" pirmajā grāmatā, kurā parādījās "Princese un zirņu zirnis"?

J: Par ko ir stāsts "Princese un zirņi"?

J: Vai pasaules literatūrā un nostāstos bieži sastopami stāsti par supersensitivitāti?

Jautājums: Kāpēc kritiķiem nepatika četri stāsti, kas iekļauti Andersena Pasaku stāstu bērniem pirmajā grāmatā?

J: Vai "Princese un zirņi" ir adaptēta dažādiem medijiem?

Meklēt pēc burta