Cilvēces stāsts — 1921. gada bērnu vēstures grāmata, Newbery medaļas ieguvēja

"Cilvēces stāsts" — 1921. gada bērnu vēstures grāmata, Newbery medaļas ieguvēja, aizraujošs ceļojums cauri cilvēces pagātnei bērniem un skolotājiem.

"Cilvēces stāsts" ir bezliteratūras grāmata, kas pirmo reizi publicēta 1921. gadā. Tā bija pirmā grāmata, kas saņēma Ņūberija medaļu — godalgu, ko kopš 1922. gada piešķir par izcilu literatūru bērniem Amerikas bibliotēku kopiena. Medaļas piešķiršana 1922. gadā nostiprināja "Cilvēces stāsta" nozīmi kā ievērojamu darbu bērnu vēsturiskajā un izglītojošajā literatūrā.

Par autoru

Cilvēces stāstu sarakstīja Hendriks Villems van Lūns. Viņš bija holandiešu izcelsmes amerikāņu rakstnieks, pedagogs un publicists, kurš rakstīja plašu darbu klāstu par vēsturi un kultūru. Van Lūns grāmatu uzrakstīja saviem mazbērniem — viņa mērķis bija izskaidrot pasaules vēsturi vienkāršā, saprotamā veidā, jo viņš uzskatīja, ka visiem bērniem ir jāzina vēsture, lai saprastu tagadni un nākotnes iespējas.

Satura kopsavilkums un tēmas

"Cilvēces stāsts" stāsta par to, kā cilvēki ir dzīvojuši un ko cilvēki ir darījuši, lai pasaulē radītu lielas pārmaiņas. Grāmata sākas ar alu cilvēkiem un turpinās cauri senajām civilizācijām, viduslaikiem un jauniem laikiem, līdz nonāk līdz laikam, kad autors pats dzīvoja. Tajā stāstīts par daudziem dažādiem cilvēkiem — valdniekiem, zinātniekiem, izgudrotājiem, māksliniekiem un vienkāršiem tautas varoņiem — un to, kā viņu rīcība ietekmēja pasaules gaitu.

Pēdējie cilvēki un notikumi, par kuriem grāmata stāsta, ir no laika pēc Pirmā pasaules kara. Autors rakstīja tieši pēc kara, un tajā laikā daudzi vēlējās panākt, lai nekad vairs nebūtu kara. Van Lūns uzskatīja, ka, ja bērni izaugs ar vēsturisku izpratni un līdzjūtību, viņi, iespējams, nebūs gatavi atkārtot pagātnes kļūdas. Tāpēc grāmatas tonis bieži ir mācībspēks un pacilājošs — ar uzsvaru uz mācību no vēstures un miermīlīgu sadarbību starp tautām.

Stils un ilustrācijas

Van Lūna valoda ir tieša un pieejama bērniem, bieži izmantojot anekdotes, personifikāciju un salīdzinājumus, lai sarežģītas vēsturiskas idejas padarītu saprotamas. Dažos izdevumos grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar shēmām, kartēm un zīmējumiem, kas palīdz orientēties laika posmos un notikumos. Šī kombinācija — stāstījums, ilustrācijas un vienkārša skaidrošana — padarīja grāmatu par populāru lasāmvielu skolās un mājās.

Atzinība, izdevumi un ietekme

"Cilvēces stāsts" guva plašu atzinību un kļuva par vienu no populārākajām bērnu vēstures grāmatām savā laikā. Saņemot pirmo Ņūberija medaļu, tā ieguva arī simbolisku nozīmi kā paraugs, kā bērniem paredzētu izglītojošu darbu vēstures laukā. Grāmata tika tulkota vairākās valodās un iznākusi vairākos izdevumos, bieži ar atjaunotām piezīmēm vai papildinājumiem, lai pielāgotu saturu mūsdienu lasītājiem.

Mantojums

Van Lūna darbs ietekmējis vēlākos autorus un skolotājus, kas raksta par vēsturi bērniem. "Cilvēces stāsts" tiek pieminēta kā agrīna nevektora grāmata, kas centās apvienot izglītojošu saturu ar aizraujošu stāstījumu. Lai arī vēstures interpretācijas ar laiku mainās un jaunākas grāmatas piedāvā plašāku vai niansētāku skatījumu, Van Lūna pieeja — mācīt vēsturi, lai veicinātu sapratni un mieru — paliek nozīmīga kā literārs un pedagoģisks piemērs.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kad pirmo reizi tika publicēts "Cilvēces stāsts"?

J: Kas bija nozīmīgs, ka "Cilvēces stāsts" ieguva Ņūberija medaļu?

J: Kas uzrakstīja "Cilvēces stāstu"?

J: Kāpēc Hendriks Villems van Lūns uzrakstīja "Cilvēces stāstu"?

J: Par ko stāsta "Cilvēces stāsts"?

J: Ko Hendriks Villems van Lūns cerēja sagaidīt no bērniem, kuri lasa "Cilvēces stāstu"?

J: Ko cilvēki vēlējās tieši pēc Pirmā pasaules kara, kā teikts grāmatā "Cilvēces stāsts"?

Meklēt pēc burta