Viesuļvētra Zeta (2005–2006) — reta Atlantijas okeāna viesuļvētra
Viesuļvētra Zeta bija 2005. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonas divdesmit astotā un pēdējā vētra. Tā izveidojās ļoti vēlu gada laikā, 30. decembrī, pēc oficiālās sezonas beigām, un bija reta parādība — tropiskais ciklons, kas pastāvēja divu kalendāro gadu pārejas laikā.
Izveidošanās un attīstība
Tropiskā vētra Zeta izveidojās 30. decembrī Atlantijas okeāna centrālajā daļā. Tā sākotnēji attīstījās no plašākas zema spiediena zonas, kas vispirms bija subtropiska rakstura, bet pakāpeniski ieguva tīri tropiskas īpašības — silto kodolu un konvekcijas centru apzīmējumu. Lai gan viss spēcīgās prognozes paredzēja, ka vētra ātri izklīdēs vai pāries atpakaļ subtropiskā stadijā, Zeta, tāpat kā viesuļvētra Epsilon, ilgu laiku saglabāja savu tropisko raksturu un spējās pastiprināties.
Ceļš, intensitāte un ilgums
Zeta atradās lielākoties tālu no sauszemes un sekoja lēnam, valdošam trajektorijas virzienam pār atklātu okeānu. Tā pakāpeniski pastiprinājās, sasniedza viesuļvētras spēku un savu maksimālo intensitāti 2. janvārī, pēc tam pakāpeniski vājinājās un izklīda 8. janvārī. Šāds ilgums — no 30. decembra līdz 8. janvārim — padarīja Zetu par vienu no retajām Atlantijas vētrām, kas pārklāja divus kalendāros gadus un vienlaikus bija sezonas pēdējā noslēguma elements.
Ietekme uz krastiem un bojājumi
Tā kā Zeta lielāko daļu sava pastāvēšanas laika atradās tālu no jebkuras apdzīvotas zonas, tā nesagādāja nozīmīgus posteņus vai bojājumus uz sauszemes. Reģionos, kas pieguloši Atlantijas centrālajai daļai, iespējami vietēji paātrināti viļņi un nelieli krasta viļņu efekti, tomēr par ievērojamiem postījumiem, cilvēku zaudējumiem vai lielu ekonomisku zaudējumu ziņojumi netika publiskoti.
Nozīme un meteoroloģiskā atziņa
Zeta bija svarīga meteoroloģiska parādība vairākos aspektos:
- tā nostiprināja secinājumu, ka 2005. gada sezona bija ārkārtīgi aktīva un atvērusi jaunas diskusijas par sezonas ilgumu un tropisko ciklonu garumu;
- rādīja, ka tropiskie cikloni var saglabāties vai atdzimt arī ziemas periodā, pārejot starp gada beigām un jauno gadu;
- kalpoja par piemēru, cik sarežģīti var būt prognozēt vētru uzvedību, jo sākotnējās modelēšanas prognozes ievērojami novērtēja tās izzušanu.
Kopumā Zeta ir atzīmējama kā reta, ilgstoša un sezonas noslēguma vētra, kas neizraisīja nozīmīgu cilvēku upuru vai īpašu materiālu zaudējumu, taču sniedza papildu pētāmvielu par tropisko ciklonu dinamiku aukstākā gada periodā.
Vētras vēsture
2005. gada 29. decembra beigās Atlantijas okeāna austrumu centrālajā daļā no frontālās ieplakas izveidojās tropiskā depresija, kas nākamās dienas sākumā pastiprinājās par tropisko vētru. Tā kā tas notika vairāk nekā četras nedēļas pēc oficiālās sezonas beigām, Nacionālais viesuļvētru centrs sistēmu faktiski klasificēja tikai pēc tam, kad tā jau bija kļuvusi par tropisko vētru. Jaunā saistītā vētra sākotnēji virzījās uz ziemeļrietumiem, bet 31. decembra beigās uz dažām mājām apstājās, bet pēc tam virzījās uz rietumiem. Tropiskajai vētrai Zeta lēnām kļūstot spēcīgākai, tai bija daudzas līdzīgas iezīmes kā viesuļvētrai Epsilon, piemēram, Nacionālais viesuļvētru centrs pastāvīgi prognozēja, ka Zeta vājināsies spēcīgās vēja slīdes dēļ; taču Zeta joprojām saglabāja savu spēku, līdzīgi kā to bija darījis Epsilon.
Tropiskā vētra Zeta 2. janvārī nedaudz pavājinājās, bet tajā pašā dienā atkal pastiprinājās līdz maksimālajam stiprumam ar 65 mph (100 km/h) vējiem. Viens no modeļiem liecināja, ka Zeta varētu vēl vairāk pastiprināties un kļūt par viesuļvētru, taču tas nenotika. Tropiskā vētra Zeta turpināja noraidīt vājināšanās prognozes, un 4. janvārī tik lielā neapmierinātība lika NHC prognozētājam Dr. Liksionam Avilai teikt, ka viņam "beidzies, ko teikt".
Milzīgā vēja slīpuma ietekme beidzot sāka ietekmēt pašu vētru 4. janvārī, kad Zeta spēks sāka vājināties. Tā rezultātā tropiskā vētra Zeta kļuva par ļoti vāju tropisko vētru. NHC joprojām turpināja pārvērtēt Zeta izkliedēšanās ātrumu, un 5. janvāra sākumā tā faktiski pazemināja Zeta kategorijas līmeni līdz depresijai, kas vēlāk apstiprinājās kā kļūdains. Zeta turpināja virzīties uz rietumiem un ziemeļrietumiem, tik tikko noturot tropiskās vētras statusu, bet pēc tam atkal kļuva dezorganizēta. Zeta 6. janvārī kļuva par tropisko depresiju, bet vēlāk tajā pašā dienā izkliedējās un pārvērtās atkušņa veidā, tādējādi beidzot izbeidzot 2005. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonu. Taču zemais atlikums vēl vienu dienu saglabāja savu identitāti, pirms tas izklīda 660 jūdzes (1060 km) uz dienvidaustrumiem no Bermudu salām.
Vētras ceļš
Ietekme
Vairākus no tiem, kas piedalījās 2005. gada Atlantijas airēšanas sacīkstēs, skāra tropiskās vētras "Zeta" izraisītā smagā jūra un spēcīgais, nepatīkamais vējš. Kuģis Liberty Star vairākkārt ziņoja par tropiskās vētras Zeta spēcīgiem vējiem, tostarp 31. decembra sākumā, kad kuģis atradās aptuveni 45 jūdzes (75 km) uz ziemeļiem no vētras centra, ziņoja par 40 mph (65 km/h) vēju. Tā kā tropiskā vētra Zeta nekad nepietuvojās sauszemei, piekrastes pulksteņi vai brīdinājumi netika izsludināti. Nebija ziņu par Zeta nodarītajiem postījumiem vai bojāgājušajiem.
Nosaukšana un ieraksti
Kad 31. decembrī plkst. 06.00 UTC izveidojās tropiskā vētra Zeta, tā kļuva par otro visvēlāk izveidojušos tropisko ciklonu, kāds jebkad reģistrēts Atlantijas okeānā, izveidojoties aptuveni sešas stundas agrāk nekā viesuļvētra Alise 1954. gadā. Zeta ir tikai otrais reģistrētais Atlantijas okeāna tropiskais ciklons, kas ir nodzīvojis divus kalendāros gadus (pēc Alises). Tropiskā vētra Zeta arī palielināja 2005. gada sezonā izveidojušos vētru skaita rekordu līdz divdesmit astoņām, kas ir par septiņām vairāk nekā iepriekšējais rekords, kas bija 1933. gada viesuļvētru sezonā. Tā bija arī vienīgā Atlantijas okeāna vētra, kuras nosaukums sākās ar burtu "Z", jo Atlantijas okeāna vētru nosaukumu sarakstā "Z" vārda nav.
Saistītās lapas
- 2005. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona
