Tylos Bahreina: antīkā pērļu tirdzniecības centra un grieķu kolonijas vēsture
Tylos — grieķu nosaukums mūsdienu Bahreinu — bija svarīgs tirdzniecības un kultūras centrs Persijas līča reģionā. Grieķu jūras kapteiņa Nearhs ekspedīcijas laikā, kas notika Aleksandra Lielā laikos, salas un ostas šajā reģionā ieguva pastiprinātu nozīmi kā pērļu ieguves un tirdzniecības centri. Tylos tiek saistīts ar mūsdienu Bahreinas lielāko salu, un tā ģeogrāfiska atrašanās vieta padarīja to par dabisku pieturvietu kuģiem, kas ceļoja starp Indiju, Persiju un Mezopotāmiju.
Vēsturisks konteksts un politiskā piederība
No 6. līdz 3. gadsimtam p. m. ē. Bahreina atradās Persijas impērijas ietekmes zonā. Pēc Aleksandra iekarojumiem reģions nokļuva Hellenistiskās pasaules ietekmē — taču nav pilnīgi skaidrs, vai Bahreina tieši iekļuva Seleikīdu impērijas pārvaldē vai saglabāja relatīvu autonomiju. Aleksandrs un viņa ģenerāļi plānoja apdzīvot Persijas līča austrumu krastus ar grieķu kolonistiem, un šie plāni daļēji īstenojās: reģionā radās grieķu kopienas un kultūras ietekme.
Tirdzniecība, ekonomika un ikdiena
Tylos bija slavena kā pērļu tirdzniecības centrs — pērļu zveja un tirdzniecība bija viens no galvenajiem ienākumu avotiem. Grieķu avoti ziņo, ka no šejienes pērles un citi jūras produkti tika eksportēti tālāk uz Mezopotāmiju un Vidusjūru. Grieķu vēsturnieks Teofrasts piemin, ka daļa salu bija apaugušas ar kokvilnas kokiem, kas liecina par vietējo audzēšanu un apģērbu ražošanu vai izejmateriāla apriti. Avotos minēta arī pastaigu nūju — iespējams, vietējo koka izstrādājumu — pārdošana un pārvedums uz Babilonu.
Kultūra un reliģija
Hellenizācijas laikā daļa augstākās sabiedrības runāja grieķu valodā, un Tylosā notika arī grieķu vieglatlētikas sacensības, kas liecina par hellēnisma kultūras ietekmi sabiedriskajā dzīvē. Grieķu avotos minēts, ka seno Baharnas iedzīvotāju un grieķu kolonistu vidū tika pielūdza Āresu. Šāda reliģiska sinerģija bija raksturīga hellēnisma perioda teritorijām — vietējās dievības bieži tika identificētas ar grieķu dieviem.
Pāreja zem citu dinastiju varas un vēlākā vēsture
Samazinoties tiešai grieķu pārvaldībai un ietekmei, Tylos politiski un administratīvi tika pievienots reģionālām vienībām, ko avotos dēvē par Šarakēnai jeb Mezēnai (angļu valodā — Characene/Mesene) — mazākiem karaliskajiem vai vietējiem centriem, kuri kontrolēja tirdzniecības ceļus. No apmēram 3. gadsimta p. m. ē. līdz islāma ienākšanai 7. gadsimtā mūsdienu Bahreinu lielā mērā kontrolēja Irānas izcelsmes dinastijas — vispirms partieši (Parthijas valdnieki), bet vēlāk sassanīdi. Šīs dinastijas turpināja izmantot reģiona tirdzniecības potenciālu un saglabāja saites ar Mezopotāmiju un Persiju.
Arheoloģija un mantojums
Mūsdienu arheoloģiskie izrakumi Bahreinā atklāj ilgu apdzīvotības vēsturi — sākot no Dilmunas laikmeta līdz hellēnisma un persiešu periodiem. Atrastas Hellenistiskā laikmeta keramikas lauskas, monētas un citas liecības, kas apliecina grieķu kultūras elementu klātbūtni. Bahreinas kuplās senlietu mantojums, tostarp mūku apbedījumu kopiņas un ostu paliekas, liecina par ilgu tirdzniecības un jūras saimniecības tradīciju — it īpaši pērļošanas nozīmi, kas reģionā bija svarīga gadsimtiem ilgi.
Mūsdienās Tylos/Bahreina vēsturiskais slānis ir nozīmīga daļa no Persijas līča pagātnes — tas parāda, kā reģions kalpoja kā tirdzniecības, kultūras un etnisku mijiedarbību mezgls starp Indiju, Persiju un Mezopotāmiju.
Jautājumi un atbildes
J: Ar ko grieķi sauca Bahreinu?
A: Grieķi Bahreinu sauca par Tylos.
J: Kāds bija galvenais Bahreinas tirdzniecības produkts Nearha laikā?
A: Nearha laikā Bahreinā galvenais tirdzniecības produkts bija pērles.
J: Kāds bija Bahreinas statuss no 6. līdz 3. gadsimtam p. m. ē.?
A: No 6. līdz 3. gadsimtam p. m. ē. Bahreina bija Persijas impērijas sastāvdaļa.
J: Ar ko Babilonijā bija slavens Tīlss?
A: Tylos bija slavens ar to, ka Babilonā pārdeva pastaigu nūjas.
J: Kāds bija Aleksandra Lielā plāns attiecībā uz Persijas līča austrumu krastiem?
A: Aleksandrs Lielais plānoja apdzīvot Persijas līča austrumu krastus ar grieķu kolonistiem.
J: Kas kontrolēja Bahreinu no trešā gadsimta p.m.ē. līdz islāma ienākšanai septītajā mūsu ēras gadsimtā?
A: No trešā gadsimta p. m. ē. līdz islāma ienākšanai septītajā mūsu ēras gadā Bahreinu kontrolēja divas citas Irānas dinastijas - partieši un Sassanīdi.
J: Kādā valodā runāja augstāko slāņu pārstāvji Tilā?
A: Tylas augstāko slāņu pārstāvji runāja grieķu valodā.
