Umajadu iekarošana Ibērijā (711–788) — al-Andalus un Kordovas emirāts
Umajadu iekarošana Ibērijā (711–788): berberu vadīta ekspansija, kas gāza Visigotus, radīja al-Andalus un Kordovas emirātu — stāsts par varu, kultūru un Rekonkistu.
Umajadu iekarošana Hispānijā bija Umajadu kalifāta ekspansija uz Hispāniju no 711. līdz 788. gadam. Sākotnējā iebrukuma vadībā bija berberu un arābu karaspēks, kas 711. gadā šķērsoja Gibraltāra šaurumu un ātri sagrāba lielu daļu pussalas, tomēr politiskās un militārās pārmaiņas turpinājās arī nākamos gadu desmitos.
Iekarojuma gaita un galvenās kaujas
Šī iekarošana iznīcināja Visigotu karalisti, kas bija politiski sašķelta un vājināta pēc iekšējām varas cīņām. Sākotnējais izrāviens notika 711. gadā, kad Umayyadu t.s. ekspedīcijas vadībā (bija iesaistīti arī tādi komandieri kā Tariks ibn Zijads un Musa ibn Nusayrs) izšķiroši sakāva visigotiskos spēkus Guadaletes jomā. Pēc tam musulmaņu vara ātri izplatījās pāri lielākajai daļai pussalas teritorijas.
Iekarotāju armiju veidoja galvenokārt berberi (Ziemeļaustrumu Āfrika). Viņi tikai nesen bija nonākuši musulmaņu ietekmē. Viņi 711. gada sākumā ieradās Gibraltārā. Kopā ar arābu spēkiem berberi bija izšķirošs faktors ātrajās uzvarās, taču drīz vien radās spriedze starp berberiem un arābu virsniecību, kas dažkārt noveda pie sacelšanās un nemieriem.
Umajadu valsts pārmaiņas un Kordovas emirāts
Umajadu kalifāts Damaskā tika gāzts ap 750. gadu, kad abasasīdu dinastija sagrāba varu. Daļa Umajadu elites tika iznīcināta vai spiesta bēgt; viens no tiem, Abd ar‑Rahmans I, izbēga uz Ibēriju un 756. gadā izveidoja neatkarīgu Kordovas emirātu, kas pakāpeniski konsolidēja varu pussalā. Abd ar‑Rahmana I valdīšana (756–788) nostiprināja musulmaņu pārvaldību un radīja pamatu ilgtspējīgai politiskajai struktūrai al‑Andalus teritorijā.
Attīstība, pārvaldība un kultūra
Kordovas emirāts un vēlākos gados arī Kordovas kalifāts (proklamēts 929. gadā) kļuva par svarīgu kultūras, ekonomikas un zinātnes centru Rietumeiropā. Al‑Andalus raksturojās ar atšķirīgām kopienām — musulmaņiem, kristiešiem un ebrejiem — kas dažkārt sadarbojās ekonomiskos un intelektuālos projektos (t.s. convivencia elements), taču bija arī sociālas un reliģiskas spriedzes brīži, piespiesto vai diskriminēto grupu situācijas un politiskas cīņas.
Karadarbība pret kristīgajiem spēkiem un Rekonkista
Umajadu paplašināšanās uz rietumiem beidzās daļēji pie Francijas robežām — 732. gadā Kārlis Martels viņus sakāva Tūras kaujā, novēršot tālāku nopietnu iebrukumu Ziemeļfrankijā. Tomēr al‑Andalus saglabāja kontroli pār lielu daļu Ibērijas uz daudzus gadu simtus. Laika posmu no 710. gada līdz pēdējās islāma valsts krišanai Granadas kaujā 1492. gadā sauc par Rekonkistu — procesu, kurā kristīgās karaļvalstis pakāpeniski atguva teritorijas.
Konflikti, šķelšanās un beigas
Al‑Andalus vēsturē bija vairāki iekšēji konflikti: berberu sacelšanās 8. gadsimtā, vietējo emirātu un dinastiju konflikti, kā arī 11. gadsimtā sekojošā Kordovas kalifāta sabrukšana un sadalīšanās mazākos taifu ķēniņvalstu veidos. Lai arī Umajadu dinastija turpināja pastāvēt al‑Andalusā krietni pēc Damaska kritiena, viņu politiskā vienotība mazinājās, un galu galā 1031. gadā Kordovas kalifāts izgāja no vēstures, atstājot teritorijas fragmentētā stāvoklī.
Mantojums
Umajadu iekarošanas un al‑Andalus perioda mantojums ir daudzveidīgs: arhitektūra (piem., Kordovas lielā mošeja), lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešana, filozofijas, medicīnas un zinātnes teksti, kā arī lingvistiskie un kultūras kontakti starp islāma un kristīgo pasauli. Lai gan šīs pārmaiņas radīja ievērojamu bagātību un intelektuālu apmaiņu, tās arī veicināja ilgstošas politiskas cīņas, kuru rezultāts bija galējais kristīgās Rekonkistas uzvaras brīdī, kad pēdējā islāma valsts Granadas krišana 1492. gadā noslēdza šo vēsturisko posmu.
Kordovas kalifāts ap 1000. gadu Al-Mansūra laikā, kad tas sasniedza savu kulmināciju
Kordovas emirāta izdošana, 807. g.
Al-Andala Umajadu laikā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Umajadu iekarotais Hispānijas iekarojums?
A: Tā bija Umajadu kalifāta ekspansija uz Hispāniju (mūsdienu Spānija un Portugāle) no 711. līdz 788. gadam.
J: Kas pēc iekarošanas izveidoja Kordovas emirātu?
A: Abd ar-Rahmans I pēc iekarošanas izveidoja Kordovas emirātu.
J: Kas ir al-Andalus?
A: Al-Andalus ir nosaukums musulmaņu pārvaldītajai Ibērijas salai (mūsdienu Spānija un Portugāle) no 756. līdz 788. gadam.
J: Kāds bija Umajadu kalifāta paplašinājums uz rietumiem?
A: Hispānijas iekarošana bija Umajadu kalifāta visattālākais paplašinājums uz rietumiem.
J: Kas sakāva Umajādus Tūras kaujā?
A: Kārlis Martels sakāva Umajādus Tūras kaujā.
J: Kas veidoja Hispānijas iekarotāju armiju?
A: Iekarotāju armiju veidoja galvenokārt berberi no Āfrikas ziemeļrietumu daļas, kas tikai nesen bija nonākuši musulmaņu ietekmē.
J: Kā sauca laika posmu no 710. līdz 1492. gadam?
A: Laika posmu no 710. gada līdz pēdējās islāma valsts krišanai Granadas kaujā 1492. gadā sauc par Rekonkistu.
Meklēt