Ungdomshuset — Kopenhāgenas skvots un kultūras centrs "Jauniešu nams" (1982–2007)

Ungdomshuset (latviski bieži tulkots kā "Jauniešu nams") bija neformāla, alternatīva kultūras telpa adresē Jagtvej 69, Nørrebro, Kopenhāgenā. Ēkas oficiālais nosaukums bija Folkets Hus ("Tautas nams"), taču tā kopš 1980. gadiem bija pazīstama kā Ungdomshuset — vieta, kur pulcējās anarhisti, pagrīdes mūzikas grupas, kreisi noskaņotas organizācijas un citi alternatīvo kultūru pārstāvji. Ungdomshuset darbojās kā brīvpieejas koncertu un performanču vieta, rīkoja diskusijas, darbnīcas, politiskus pasākumus un debašu vakarus no aptuveni 1982. gada līdz 2007. gadam.

Īsa vēsture un nozīme

Ungdomshuset radās kā daļa no plašākas skvotu un autonomās kustības Skandināvijā — tās pamatvērtības bija pašorganizēšanās, nekomerciāla kultūra, prethierarhiska rīcība un muzikālā neatkarība. Vietā notika daudzi koncerti, filmseansi, mākslas izstādes un sociālas iniciatīvas. Ēka kļuva par simbolu alternatīvai pilsētas dzīvei un par diskusiju centru par pilsētas telpu izmantošanu, īpaši attiecībā uz jauniešu kultūru un sabiedrisko telpu trūkumu.

Konflikts ar pašvaldību un īpašumtiesību strīds

Gadu gaitā starp ēkas lietotājiem un Kopenhāgenas pašvaldību attīstījās ilgstošs konflikts. Risinājums pasliktinājās, kad īpašums mainīja īpašniekus un tika plānota ēkas nojaukšana. Par šīm sadursmēm ir plašāka informācija par konfliktu starp pašvaldību un Ungdomshuset kopienu. Strīdi ietvēra gan tiesvedības epizodes, gan politiskas prasības un plašu sabiedrisko diskusiju par to, kādas pilsētas telpas tiek aizsargātas un kam tām jākalpo.

Evakuācija, nojaukšana un sadursmes 2007. gadā

Ceturtdien, 2007. gada 1. martā, policija agri no rīta sāka ēkas tīrīšanu un izlikšanu. Šī evakuācija izraisīja plašu protestu un starppusēju saspīlējumu. Nojaukšanas darbi tika uzsākti 2007. gada 5. martā un tika pabeigti dažas dienas vēlāk. Nojaukšana izraisīja arī plašas sabiedriskas un starptautiskas reakcijas — gan solidaritāti ar ēkas lietotājiem, gan kritiku par vardarbību un policijas taktiku.

Protesti, nedēļas demonstrācijas un mēģinājumi radīt jaunu Ungdomshuset

Pēc izlikšanas 2007. gada martā bijušie ēkas lietotāji un atbalstītāji sāka rīkot regulāras demonstrācijas, pieprasot jauna Ungdomshuset izveidi. Katru nedēļu notika demonstrācijas, kas ceturtdienās plkst. 17.00 sāka no laukuma Blågårds Plads un devās uz dažādām Kopenhāgenas vietām. Vēlāk sākumpunkts tika mainīts uz Gammel Torv, jo demonstranti apgalvoja, ka viņi vēlas vairāk tuvoties politiķiem, lai panāktu sarunas par jauna kultūras centra izveidi bijušajā skolā.

2007. gada vasarā iniciatīva, kas pazīstama kā G13, mēģināja okupēt vecu sabiedrisko ūdensvadu ēku Grøndalsvænge Allé 13 Kopenhāgenas ziemeļrietumos, lai to izmantotu kā jaunu Ungdomshuset. Skvots pats par sevi bija bezvardarbīgs, tomēr tas sastapās ar spēcīgu policijas pretestību — policija arestēja 436 cilvēkus un pielietoja lielu daudzumu asaru gāzes.

Sociālā un kultūras ietekme, mantojums

Ungdomshuset kļuva par simbolu diskusijai par brīvām, nekomerciālām kultūras telpām pilsētā un par to, kā pilsētas attīstība ietekmē alternatīvās kopienas. Nojaukšana un apšaubītā izlikšana radīja plašas debates par policijas metodēm, īpašumtiesību aizsardzību un pilsētplānošanu. Ungdomshuset atstāja paliekošu ietekmi uz skvotu kustību, mūzikas ainu un aktīvisma tradīcijām Dānijā un starptautiski; daudzi bijušie lietotāji turpināja rīkot pasākumus, veidot jaunus projektus un lobēt par jaunām kopienas telpām.

Pēctecība un diskusijas

Pat pēc ēkas nojaukšanas konflikts par Ungdomshuset radīja ilgstošas politiskas un sociālas sekas: jautājumi par sabiedrisko telpu pieejamību jauniešiem, par gentrifikāciju un par to, kā pilsētas var saglabāt alternatīvās kultūras formas. Daļai sabiedrības Ungdomshuset palika par spēcīgu simbolu neatkarīgai kultūrai, citam — par sarežģītu piemēru tiesiskām un drošības problēmām, kas saistītas ar okupācijām un negodīgu īpašuma pārdali.

Ungdomshuset stāsts tiek atcerēts gan ar nostalģiju, gan ar kritisku analīzi — tas joprojām kalpo kā piemērs diskusijām par to, kādas telpas pilsētai vajadzētu nodrošināt jauniešiem un alternatīvām kustībām.

Vēsture

Ēka tika pabeigta 1897. gada 12. novembrī, un tai tika dots nosaukums "Folkets Hus" (Tautas nams). Māja bija viens no toreizējās Kopenhāgenas strādnieku kustības kūrortiem. Tā kā darbaļaužu organizācijas bija nepopulāras varas iestāžu acīs. Pēc vairākiem gadiem nams palīdzēja nabadzīgiem cilvēkiem un tika izmantots citām vajadzībām. 1918. gadā, kad strādnieki iebruka Dānijas biržā (Børsen). 1910. gadā II Internacionāle šajā namā rīkoja Starptautisko sieviešu konferenci, kuras laikā Klāra Cetkina ierosināja Starptautiskās sieviešu dienas ideju. Centru apmeklēja Ļeņins un Roza Luksemburga. Pagājušā gadsimta 50. gados to joprojām galvenokārt izmantoja dažādas darba kustības sekcijas, apvienības un arodbiedrības. Tajā notika visdažādākie pasākumi, piemēram, boksa mači un sezonas noslēguma dejas. Dažus gadus vēlāk Dānijas kooperatīvo lielveikalu tīkls Brugsen iegādājās Folkets Hus, lai izveidotu lētu lielveikalu. Tomēr varas iestādes to aizliedza vietas vēsturiskās nozīmes dēļ, tāpēc 1978. gadā Brugsen to pārdeva tautas mūzikas ansamblim Tingluti. Pēc kāda laika Tingluti zemi pārdeva Kopenhāgenas pašvaldībai, un toreizējā cena bija 700 000 dāņu kronu. 1982. gadā Folkets Hus tika piešķirts jauniešu grupai - sākotnējiem Ungdomshuset dibinātājiem, tomēr ēka joprojām piederēja Kopenhāgenas pašvaldībai. Šajā laikā ēkai tika dots tās pašreizējais nosaukums - Ungdomshuset. Tajā spēlēja Niks Keivs un Bjorka. 1996. gada janvārī Ungdomshuset nopostīja ugunsgrēks. Tajā bija arī sēnīte un puve. Kopenhāgenas pašvaldība drošības apsvērumu dēļ plānoja ēku atjaunot, taču saskārās ar iedzīvotāju pretestību. Pašvaldība 1999. gadā ēku izsolīja pārdošanai vairāksolītājam, taču arī šoreiz okupanti pret to iebilda un joku dēļ uzcēla virs ēkas lielu transparentu ar uzrakstu "Pārdod kopā ar 500 autonomo, akmeņus metošo, vardarbīgo psihopātu no elles.". Pēc tam 2000. gada decembrī ēku nopirka uzņēmums Human A/S (lai gan īpašumtiesības faktiski pārgāja no vienas rokās tikai 2001. gadā), bet pēc tam Human A/S tika pārdota neatkarīgajai kristiešu sektai "Faderhuset. Tomēr skvoteri atteicās pamest māju. Līdz 2007. gada 1. martam jaunie skvoteri izmantoja māju tā, it kā īpašnieku maiņa nebūtu notikusi, un jaunie īpašnieki nekad netika ielaisti iekšā. Ungdomshuset ik nedēļu apmeklēja vairāk nekā 500 apmeklētāju.

Nojaukšana

Ungdomshuset ēkas nojaukšana sākās 2007. gada 5. martā plkst. 8.00. Nojaukšanu tiešraidē pārraidīja TV2 ziņu tīmekļa vietnē. Pēc Ungdomshuset nojaukšanas daudzas dienas tās apkaimē sākās nekārtības. Daudzas automašīnas tika sadauzītas un nodedzinātas pret policiju.

8. martā notika sieviešu demonstrācija, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēku. Policija veica sistemātisku identitātes kontroli. Kopumā pasākumu laikā tika aizturēti vairāk nekā 750 cilvēki (no tiem aptuveni 140 ārvalstnieki). Dānijas policija 2007. gada 16. martā atzina, ka kļūdaini izmantoja asaru gāzi, kas varēja būt nāvējoša. Šo gāzi, kas pazīstama kā Ferret 40, izmantoja pret pūli masu nekārtību laikā pēc demolēšanas, lai gan tā ir paredzēta, lai iekļūtu caur durvīm un sienām.

Roskildes Universitātes profesors Larss Denciks (Lars Dencik) uzskata, ka Dānijas valsts izmantoja šo evakuācijas iespēju, lai pārbaudītu savus pretterorisma drošības spēkus (jo citas iespējas vai reālu draudu nebija).

Ungdomshuset aizmugure, kad to nojauca 2007. gada 5. marta rītā.


Atkritumi tika sasmalcināti pārstrādei un pārdoti.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ungdomshuset?

J: Kādi cilvēki bieži apmeklēja Ungdomshuset?

J: Kad un kāpēc Ungdomshuset tika nojaukta?

Jautājums: Kas ir noticis kopš Ungdomshuset izlikšanas 2007. gadā?

Jautājums: Kur demonstrāciju par jaunu Ungdomshuset dalībnieki sāk savas iknedēļas demonstrācijas?

J: Kāda bija G13 iniciatīva un kāpēc tā saskārās ar policijas pretestību?

Jautājums: Kādas bija nesenās izmaiņas jaunās Ungdomshuset demonstrāciju sākumpunktā?

Meklēt pēc burta