Björk — islandiešu dziedātājas, komponistes un aktrises biogrāfija
Björk — aizraujoša biogrāfija: islandiešu dziedātāja, komponiste un aktrise, kas ar unikālu balsi, muzikāliem eksperimentiem un starptautiskiem apbalvojumiem iedvesmo pasauli.
Bjorka piedzima 1965. gada 21. novembrī Reikjavīkā, Islandē. Viņa ir islandiešu dziedātāja, dziesmu autore, komponiste, aktrise, ierakstu producente un dīdžejs. Lielākoties viņa pati raksta dziesmas. Viņa ir vislabāk pazīstama ar to, ka emocionāli stāsta cilvēkiem, ko jūt, un ar savu unikālo balsi. Viņa dzied galvenokārt angļu valodā, bet dažkārt arī islandiešu valodā.
Viņas pilnais vārds ir Björk Guðmundsdóttir. No mazotnes viņa bija iesaistīta mūzikā — dziedājusi skolas korī, spēlējusi klavieres un iepazinusies ar dažādām mūzikas formām, kas vēlāk ietekmēja viņas eksperimentālo pieeju. Kā jaunā māksliniece viņa strādāja gan ar populāro mūziku, gan ar alternatīvām skatuvēm, apvienojot klasiskus elementus, elektroniku un tautas motīvus savos sacerējumos.
Agrīnā karjera un grupas posms
Viņas karjera sākās ar Tīnas Čārlzas 1976. gada hita "I Love to Love" dziedāšanu skolas solokoncertā, un dziesmas ieraksts tika nosūtīts radiostacijai RÚV. Ieraksts tika pārraidīts visā valstī, pēc tam Bjorkai tika piedāvāts ieraksta līgums. Viņas debijas albums Björk tika ierakstīts un izdots Islandē 1977. gada decembrī. Pirms 1993. gadā uzsāka solo karjeru, Bjorka bija alternatīvā roka grupas The Sugarcubes, kas tiek dēvēta par "Islandes lielāko rokgrupu", soliste. Kopš tā laika viņa ir saņēmusi pastāvīgu kritiķu atzinību par inovatīvu vokālo un kompozicionālo pieeju, muzikālajiem eksperimentiem un māksliniecisko vadību, un ir atzīta par vienu no labākajām savas paaudzes dziedātājām un dziesmu autorēm. Viņas albumi ir iekļuvuši Billboard 200 topa 20. vietā.
Pirms solo karjeras uzplaukuma Bjorka guva pieredzi, strādājot ar dažādiem mūziķiem un producentiem. 1993. gadā klajā nāca albums "Debut", kas guva starptautisku atzinību. Vēlāk sekoja nozīmīgi ieraksti — Post (1995), Homogenic (1997), Vespertine (2001), Medúlla (2004), Volta (2007), Biophilia (2011) — kurš tika izlaists arī kā interaktīva aplikācija, Vulnicura (2015), Utopia (2017) un Fossora (2022). Šajos darbos viņa kombinē elektroniku, orķestra aranžijas, tautas motīvus un eksperimentālas vokālās tehnikas.
Stils, sadarbības un vizuālā radošība
Bjorkas rokraksts raksturojas ar drosmīgu eksperimentēšanu — viņa bieži sadarbojas ar producentiem un komponistiem, piemēram, Nellee Hooperu, Marku Bellu, Matmos un Arcu, kas palīdzējuši veidot dažādas tās skaniskās sejas. Viņas mūzikas videoklipi un skatuves projekti ir būtisks mākslinieciskā tēla elements; ar vizuālajiem režisoriem kā Michel Gondry, Spike Jonze un Chris Cunningham viņa radījusi atmiņā paliekošus, bieži provokatīvus un inovējošus attēlus. Bjorka regulāri izmanto tehnoloģiju un multimediju izteiksmi — piemēram, Biophilia projekta ietvaros — apvienojot mūziku ar izglītojošām aplikācijām un instalācijām.
Apbalvojumi un atzinība
Bjorka ir saņēmusi piecas BRIT balvas, četras MTV videomūzikas balvas, vienu MOJO balvu, trīs Apvienotās Karalistes mūzikas video balvas, 21 Islandes mūzikas balvu un 2010. gadā - Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas Polārmūzikas balvu par "dziļi personisku mūziku un dziesmu tekstiem, precīziem aranžējumiem un unikālu balsi". Viņa ir nominēta arī 14 Grammy balvām, vienai Amerikas Kinoakadēmijas balvai un divām Zelta globusa balvām. Viņa ir iekļauta žurnāla Time 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Viņa 2000. gadā Kannu kinofestivālā saņēma balvu kā labākā aktrise par lomu filmā Dancer in the Dark.
Papildus jau minētajam, Bjorka ir saņēmusi plašu kritiķu un kolēģu atzinību par spēju pārvērst personiskus pārdzīvojumus par universāliem mākslas darbiem. Viņas filmu un skatuves darbi, kā arī inovatīvās mūzikas pieejas ir ietekmējušas daudzu mūzikas žanru attīstību un iedvesmojušas nākamo paaudžu māksliniekus.
Personīgā dzīve un aktivitātes
Viņai ir dēls un meita - Sindri un Isadòra. Viņa dzīvo Ņujorkā, bet viņai pieder arī māja Reikjavīkā. Bjorka ir saglabājusi ciešu saikni ar Islandes kultūru un dabu, kas bieži atspoguļojas viņas radošajos darbos. Viņa aktīvi interesējas par tehnoloģiju, multimediju projektiem un dabas jautājumiem, reizēm iesaistoties iniciatīvās, kas saistītas ar vidi un vietējo sabiedrību.
Bjorka piedalījās 2013. gada televīzijas dokumentālajā filmā When Björk Met Attenborough ar seru Deividu Atenboro. Dokumentālfilma aplūko viņas attiecības ar dabu, mūziku un zinātni, kā arī to, kā vides tēmas ietekmē viņas radošo darbu.
Mantojums
Bjorkas radošais mantojums ir daudzšķautņains: viņa ir pazīstama gan kā emocionāli atklāta dziedātāja, gan kā novatoriska komponiste un projekta vadītāja, kas paplašina popmūzikas robežas. Viņas darbi pierāda, ka populārā mūzika var būt eksperimentāla un intelektuāli bagāta, vienlaikus saglabājot emocionālu pieejamību plašai publikai. Viņas ietekme turpina redzami ietekmēt mūzikas rūpniecību, vizuālo mākslu un multimediālu izteiksmes formas.
Diskogrāfija (Björk albumi)
- Björk (1977) - viņas pirmais albums, kurā lielākā daļa dziesmu ir islandiešu valodā tulkotu dziesmu kaverversijas.
- Gling-Gló (1990) - džeza albums, kurā viņa dzied galvenokārt islandiešu valodā. Vienīgais albums, ko veidojuši Björk Guðmundsdóttir & tríó Guðmundar Ingólfssonar.
- Debija (1993)
- Post (1995)
- Telegramma (1996) - remiksi no Post.
- Homogenic (1997)
- Selmasongs (2000) - Larsa fon Trīra filmas Dancer in the Dark skaņu celiņš.
- Vespertine (2001)
- Greatest Hits (2002) - Bjork labāko dziesmu izlase, ko izvēlējušies klausītāji.
- Ģimenes koks (2002) - retu un neizdotu darbu mini kompaktdisku kaste.
- Live Box (2003) - mūzikas apkopojums no katra albuma koncertiem.
- Medúlla (2004)
- Drawing Restraint 9 (2005) - Mūzika no filmas ar bijušo vīru Metjū Bārniju Drawing Restraint 9.
- Surrounded (2006) - divu disku bokss ar lielāko daļu viņas vecās mūzikas, kas restaurēta telpiskā skaņu režīmā.
- Volta (2007)
- Biofīlija (2011)
- Bastards (2012) - remiksi no Biophilia.
- Vulnicura (2015)
- Vulnicura Strings (2015) - akustiskā, instrumentālā Vulnicura versija.
- Vulnicura Live (2016) - Vulnicura koncerta versija.
- Utopija (2017)
Jautājumi un atbildes
J: Kad dzimis Bjorks?
A: Bjorka ir dzimusi 1965. gada 21. novembrī Reikjavīkā, Islandē.
J: Ar ko ir pazīstama Bjorka?
A: Bjorka ir islandiešu dziedātāja, dziesmu autore, komponiste, aktrise, ierakstu producente un dīdžejs. Viņa ir atzīta par vienu no savas paaudzes labākajām dziedātājām un dziesmu autorēm, un ir saņēmusi daudzas balvas par novatorisku vokālu un kompozīcijas pieeju.
J: Ar kādu grupu viņa uzstājās, pirms uzsāka solo karjeru?
A: Pirms solokarjeras uzsākšanas 1993. gadā Bjorka bija alternatīvās rokgrupas The Sugarcubes, kas tiek dēvēta par "Islandes lielāko rokgrupu", soliste.
J: Cik balvu viņa ir saņēmusi?
A: Bjorka ir saņēmusi piecas BRIT balvas, četras MTV videomūzikas balvas, vienu MOJO balvu, trīs Apvienotās Karalistes mūzikas video balvas, 21 Islandes mūzikas balvu un Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas balvu Polar Music Prize. Viņa ir nominēta arī 14 Grammy balvām, vienai Amerikas Kinoakadēmijas balvai un divām Zelta globusa balvām.
J: Kādas citas atzinības viņa ir saņēmusi?
A: Papildus balvām viņa tika iekļauta žurnāla Time 100 ietekmīgāko cilvēku sarakstā. Viņa 2000. gadā Kannu kinofestivālā saņēma arī labākās aktrises balvu par lomu filmā Dancer in the Dark.
Vai Bjorkai ir bērni?
A: Jā, viņai ir dēls vārdā Sindri un meita vārdā Isadòra.
J: Kur dzīvo Bjorka?
A:Bjorka dzīvo Ņujorkā, bet viņai pieder arī māja Reikjavīkā.
Meklēt