PVN (Pievienotās vērtības nodoklis): definīcija, princips un piemēri

PVN (pievienotās vērtības nodoklis) — skaidrojums, darbības princips un praktiski piemēri: kā tas tiek aprēķināts, piemērots precēm un pakalpojumiem un izņēmumi.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN): parasti saīsina kā PVN (angļu valodā — anglisks nosaukums VAT). Tas ir netiešais nodoklis, ko piemēro preču un pakalpojumu pievienotajai vērtībai. PVN sistēma plaši tiek lietota Eiropas Savienībā un daudzās citās pasaules valstīs; to var salīdzināt ar tirdzniecības nodoklim, ko iekasē dažos ASV štatos, taču mehānisms ir citādāks (par to zemāk).

Kā PVN darbojas — pamatprincips

PVN iekasē katrā pārdošanas posmā (ražotājs → vairumtirgotājs → mazumtirgotājs → gala patērētājs), taču uzņēmumi parasti var atskaitīt iepriekš samaksāto PVN (sauktu par ievades PVN vai input VAT) no PVN, ko viņi iekasē no saviem klientiem (sauktu par izejas PVN vai output VAT). Rezultātā nodokļa galīgā slodze galu galā krīt uz gala patērētāju — privāto personu, kas nevar atgūt PVN.

• Ražotājs pārdod preces vairumtirgotājam un iekasē PVN; tas maksā valsts nodokļu iestādei iekasēto PVN, ja nav citu atskaitāmu summu.
• Vairumtirgotājs pārdod tālāk mazumtirgotājam, iekasē PVN, bet var atskaitīt PVN, ko maksāja ražotājam (ievades PVN).
• Mazumtirgotājs pārdod gala patērētājam, iekasē PVN, atskaitot iepriekš samaksāto PVN — tikai starpība tiek samaksāta valstij.

Vienkāršots skaitliskais piemērs

Pieņemsim, ka PVN likme ir 21% (tas ir piemērs — katrā valstī likmes var atšķirties):

• Ražotājs pārdod par 100 EUR + 21 EUR PVN = 121 EUR. Ražotājs samaksā valstij 21 EUR.
• Vairumtirgotājs pārdod mazumtirgotājam par 150 EUR + 31,50 EUR PVN = 181,50 EUR. Vairumtirgotājs iekasē 31,50 EUR, bet atskaita 21 EUR (ko samaksāja ražotājam) — valstij maksā 10,50 EUR.
• Mazumtirgotājs pārdod gala patērētājam par 200 EUR + 42 EUR PVN = 242 EUR. Mazumtirgotājs iekasē 42 EUR, atskaita 31,50 EUR — valstij maksā 10,50 EUR.

Kopā valsts iekasē 21 + 10,50 + 10,50 = 42 EUR, kas ir tieši gala patērētāja samaksātais PVN. Tādēļ vienīgā persona, kas maksā pilnu nodokļa summu, ir gala patērētājs.

PVN likmes, izņēmumi un atvieglojumi

Katram valstij ir savas PVN likmes un noteikumi. Parasti pastāv:

• Standarta likme — piemērota lielākajai daļai preču un pakalpojumu (piemēram, Latvijā parasti ir standarta likme — aptuveni 21%);
• Samazinātās likmes — piemērotas noteiktām precēm vai pakalpojumiem (piem., medicīna, daļa pārtikas preču, grāmatas);
• Nulles likme (0%) — piemērota, piemēram, eksportam vai starptautiskiem piegādes gadījumiem, kur PVN neiekasē, bet piegādātājs var atgūt iepriekšējo PVN;
• Atbrīvojumi no PVN — daži pakalpojumi (piem., izglītība, veselība, noteiktas sociālās pakalpojumu formas) var būt pilnībā atbrīvoti no PVN — tas nozīmē, ka sniedzējam nebūs tiesību atskaitīt iepirkumos samaksāto PVN.

Piemēram, daļā valstu noteiktas preces, kā bērnu preces vai grāmatas, var tikt aplikti ar samazinātu likmi vai atbrīvoti no PVN, bet tas ir atkarīgs no valsts likumdošanas, nevis universāls noteikums.

Pakalpojumi un īpašas situācijas

Arī pakalpojumiem parasti piemēro PVN. Piemēram, autoserviss var pārdot rezerves daļas (preces) un sniegt montāžas pakalpojumu. Abu šo ieņēmumu daļas var tikt apliktas ar PVN — rezerves daļu piegāde kā prece un darba samaksa par montāžu kā pakalpojums.

Ir arī īpašas procedūras, piemēram, reverse charge (atbildība par PVN pāriet uz pircēju) noteiktos darījumos vai starptautiskās piegādēs, un īpaši režīmi, kas atvieglo PVN uzskaiti uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās valstīs.

Praktiskas norādes uzņēmumiem

• Reģistrācija: daudzas valstis prasa reģistrēties kā PVN maksātājam, ja gada apgrozījums pārsniedz noteiktu slieksni; zem šī sliekšņa var nebūt obligāti reģistrēties, taču uzņēmējam var būt izdevīgi brīvprātīgi reģistrēties.
• Rēķini un dokumentācija: PVN maksātājiem parasti jāizraksta PVN rēķins ar detaļām (nodokļa likme, PVN summa, nodokļa maksātāja rekvizīti u.c.), jo tas nepieciešams, lai pircējs varētu atskaitīt ievades PVN.
• Grāmatvedība: jākontrolē atskaitāmā ieejas PVN un izejas PVN, jāiesniedz periodiskas PVN deklarācijas un jāveic uzskaite atbilstoši valsts prasībām.
• Eksports un iekšējie starpvalstu darījumi: ir īpaši nosacījumi — piemēram, eksports parasti var būt aplikts ar 0% likmi (atsevišķos gadījumos), bet starptautiskajiem pakalpojumiem var tikt piemērots īpašs nodokļu režīms.

Atšķirība no vienkāršā tirdzniecības nodokļa

Atšķirībā no vienreizējas tirdzniecības nodevas (sales tax), ko iekasē tikai pie gala pārdošanas punktiem, PVN iekasē katrā piegādes posmā, taču ar mehānismu, kas ļauj uzņēmumiem atskaitīt iepriekš samaksāto PVN, tādējādi izvairoties no "nodokļa uz nodokli" uzkrāšanās.

Kopsavilkums

PVN ir sarežģīta, bet efektīva nodokļu sistēma, kuras pamatā ir principis: iekasēt nodokli pakāpeniski katrā vērtības pievienošanas posmā un ļaut uzņēmumiem atskaitīt iepriekšējo PVN, lai gala nodokļa slogs gulstas uz patērētāju. Ja nepieciešama konkrēta informācija par PVN likmēm, reģistrācijas sliekšņiem vai izņēmumiem jūsu valstī (piem., Latvijā), ieteicams konsultēties ar valsts nodokļu administrāciju vai grāmatvedības speciālistu, jo likumi un likmes laika gaitā mainās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pievienotās vērtības nodoklis?

Q: Kā PVN ir līdzīgs pārdošanas nodoklim ASV?

J: Kas maksā PVN?

Vai visiem ir jāmaksā PVN?

J: Vai PVN tiek pievienots visiem produktiem?

J: Kāpēc daži uzņēmumi iekasē PVN par pakalpojumiem?

J: Vai PVN ir viegli aprēķināt?

Meklēt pēc burta