Videokarte (grafikas karte, GPU): definīcija, darbība un veidi
Uzzini, kas ir videokarte (GPU), kā tā darbojas, kādi ir veidi — integrētās vs diskrētās — un kā izvēlēties pareizo spēlēm, CAD darbiem un ikdienas lietošanai.
Videokarte (saukta arī par grafikas karti vai grafikas paātrinātāju) skaitļošanas tehnikā ir īpaša shēmas plate, kurā atrodas grafikas procesors (GPU), video atmiņa un citas sastāvdaļas, kas kontrolē datora monitora rādījumu un aprēķina 3D attēlus un grafiku. Videokarte pārvērš digitālu attēlu datus signālos, kurus monitors var attēlot, un spēj veikt sarežģītus grafikas aprēķinus krietni ātrāk nekā centrālais procesors (CPU).
Videokarte var tikt izmantota, lai attēlotu divdimensiju (2D) attēlu, piemēram, darbvirsmu, vai trīsdimensiju (3D) attēlu, piemēram, datorspēli. Datorizētās projektēšanas (CAD) programmas bieži izmanto arhitekti, inženieri un dizaineri, lai datorā izveidotu 3D modeļus. Ja datoram ir ļoti ātra videokarte, lietotājs var izveidot ļoti detalizētus 3D modeļus un darbināt prasīgas profesionālās aplikācijas, piemēram, 3D renderēšanai, video apstrādei vai mašīnmācīšanās uzdevumiem.
Galvenās sastāvdaļas
Videokartes galvenās daļas ir:
- GPU (grafikas procesors) — galvenais skaitļošanas bloks, kas izpilda renderēšanas un shader aprēķinus.
- Video atmiņa (VRAM) — ātra speciālā atmiņa, kurā glabā tekstūras, rāmis (framebuffer) un citi dati; svarīga liela izšķirtspēja un daudz tekstūru.
- Dzesēšanas sistēma — radiatori, ventilatori vai līdzstrāvas dzesēšana (dažkārt ūdens dzesēšana) apkures vadīšanai un temperatūras uzturēšanai drošā līmenī.
- Enerģijas savienotāji — papildu 6/8/12-pin kontaktligzdas augstas veiktspējas kartēm; ja jauda nav pietiekama, karte nedarbosies stabili.
- Displeja izvades porti — HDMI, DisplayPort, DVI vai, retāk, VGA, ar kuru starpniecību pievieno monitoru.
- PCB (shēmas plate) — fiziskā plate ar komponentiem un signālu ceļiem, kas nodrošina savienošanos ar pamatplate un pārējo sistēmu.
Kā videokarte strādā — īss pārskats
Grafikas apstrāde ietver vairākus soļus:
- Priemāšana un ģeometrija — CPU un GPU nosaka objektu formas (virsotnes, trijstūri).
- Shader u.c. programmēšana — GPU izmanto vertex, fragment (pixel) un compute shaderus, lai aprēķinātu krāsas, apgaismojumu un efektus.
- Rasterizācija — 3D ģeometrija tiek pārveidota par pikseļiem displejam.
- Tekstēšana un kompozīcija — uz pikseļiem tiek piemērotas tekstūras, efekti un atmiņas dati (VRAM).
Mūsdienu GPU ir ļoti programmējami un papildus 3D renderēšanai spēj veikt vispārējus skaitļošanas uzdevumus (GPGPU), ko izmanto zinātniskos aprēķinos, mašīnmācīšanās modeļu apmācībā un video kodēšanā.
Videokaršu veidi
- Integrētās grafikas — iebūvētas tieši pamatplatē vai CPU/SoC (piem., Intel HD/Intel Iris, AMD Vega, Apple M-series). Tās patērē mazāk enerģijas un ir pietiekamas biroja darbiem, video atskaņošanai un vienkāršām spēlēm.
- Diskrētās (atsevišķās) videokartes — atsevišķas kartes PCI Express slotā, ar savu VRAM un dzesēšanu; tās nodrošina augstu veiktspēju spēlēm, profesionālām aplikācijām un aprēķiniem.
- Workstation kartes — optimizētas CAD, 3D modelēšanai un profesionālai vizualizācijai (piem., NVIDIA Quadro/RTX Professional, AMD Radeon Pro).
- Mobilo ierīču GPU — viedtālruņos un portatīvajos datoros, kur svarīgāka energoefektivitāte.
- eGPU (externās GPU) — ārējie risinājumi, kas pievienojas pārnēsājamajiem datoriem, parasti caur Thunderbolt savienojumu.
Saskarnes, draiveri un API
Videokarte savienojas ar datoru galvenokārt pa PCI Express (PCIe) slotu. Lai GPU darbotos pareizi, nepieciešami ražotāja draiveri. Populārākās programmēšanas saskarnes (API) grafikas un spēļu izstrādē ir:
- DirectX (galvenokārt Windows),
- OpenGL,
- Vulkan (moderns, zemas līmeņa APIs),
- Metal (Apple platformām).
Faktori, kas ietekmē veiktspēju
- GPU arhitektūra un atmiņas joslas platums — nosaka, cik ātri dati tiek apstrādāti un piegādāti.
- VRAM apjoms — svarīgs augstām izšķirtspējām, daudz tekstūrām un profesionālām darba slodzēm.
- Kodolu skaits un takts frekvence — ietekmē raw aprēķinu jaudu.
- Dzesēšana un termiskā sprieguma vadība — pārkaršana samazina veiktspēju (throttling).
- Barošanas avots (PSU) — jānodrošina pietiekama jauda un atbilstoši konektori.
Kā izvēlēties videokarti
Izvēloties videokarti, ņem vērā:
- mērķi — spēles, profesionāls darbs, video apstrāde vai aprēķini;
- budžetu — cena pret sniegumu; bieži jaunākās kartes ir dārgākas, bet efektīvākas;
- sistēmas ierobežojumus — korpusa izmērs, PCIe slots, PSU jauda;
- monitoru iespējas — izšķirtspēja un atjaunošanas frekvence (piem., 144 Hz vai 4K);
- draiveru un programmatūras atbalstu konkrētām aplikācijām.
Instalācija — pamatsoļi
- Izslēdz un atvieno datoru no strāvas avota.
- Izņem korpusa sānu paneli un ievieto karti PCIe x16 slotā (pārliecinies par pareizu pozicionēšanu).
- Pieslēdz papildu barošanas kabelus, ja nepieciešams (6-pin, 8-pin u.c.).
- Pieskrūvē karti pie korpusa kronšteina, pieslēdz monitoru atbilstošam portam (HDMI/DisplayPort utt.).
- Palaid datoru un instalē jaunākos ražotāja draiverus.
Biežāk sastopamās problēmas un to risinājumi
- Nav attēla — pārbaudi barošanas kabeļus, pareizu PCIe ievietojumu, monitoru un kabeļus; pārliecinies, ka BIOS/UEFI izmanto diskreto grafiku.
- Artifacti vai kropļojumi — bieži norāda pārkaršanu vai bojātu atmiņu; pārbaudi dzesēšanu un atjauno draiverus.
- Zema veiktspēja — atjauno draiverus, pārbaudi temperatūras, pārliecinies, ka GPU darbojas ar pilnu jaudu (Power limit).
- Draiveru konflikti — pilnībā atinstalē vecos draiverus un veic tīru instalāciju ar ražotāja rīkiem.
Kur pielieto videokartes
- Spēles un izklaide — augstas izšķirtspējas grafika un ātra atjaunošana.
- Profesionālie darba procesi — CAD, 3D renderēšana, arhitektūra un vizualizācija.
- Video montāža un kodēšana — ātrāks video apstrādes laiks ar aparatūras akselerāciju.
- Mašīnmācīšanās un zinātniski aprēķini — izmanto GPU paralēlā apstrāde lieliem datu kopumiem.
Videokarte ir viens no svarīgākajiem komponentiem, ja nepieciešama augsta grafikas veiktspēja. Pareiza izvēle un uzturēšana (dzesēšana, draiveri, saderība) nodrošina labu lietošanas pieredzi gan spēlēs, gan profesionālos projektos.

Nvidia GeForce GTX 780 ar noņemtu radiatoru.
Aparatūra
Videokartēm ir savs procesors (ko sauc par grafikas procesoru jeb GPU). GPU ir atšķirīgs no galvenā datora procesora (ko sauc par centrālo procesoru jeb CPU). CPU uzdevums ir apstrādāt aprēķinus, kas nepieciešami datora darbībai. GPU uzdevums ir apstrādāt grafikas aprēķinus. 3D grafikas aprēķini prasa lielu CPU jaudu, tāpēc, izmantojot videokarti, kas veic grafikas aprēķinus, CPU var nodarboties ar citām lietām, piemēram, datorprogrammu palaišanu.
Videokartēm ir arī sava atmiņa, kas ir atdalīta no galvenās datora atmiņas. Tā parasti ir daudz ātrāka nekā galvenā datora atmiņa. Tas palīdz GPU veikt grafiskos aprēķinus vēl ātrāk. Lielākā daļa videokaršu arī ļauj vienam datoram vienlaikus izmantot vairāk nekā vienu datora monitoru. Grafikas ražotājiem Nvidia un AMD (Advanced Micro Devices) ir īpašas tehnoloģijas, kas ļauj vienā datorā savienot divas identiskas kartes, lai nodrošinātu daudz lielāku veiktspēju. Nvidia savu tehnoloģiju sauc par SLI, bet AMD - par CrossFire. Dažas modernās grafiskās kartes var pat apstrādāt fizikas aprēķinus, lai radītu vēl reālistiskākas 3D pasaules.
Videokartes parasti tiek savienotas ar pamatplati, izmantojot Peripheral Component Interconnect (PCI), Advanced Graphics Port (AGP) vai Peripheral Component Interconnect Express (PCI Express vai PCI-E). PCI-E ir jaunākais un ātrākais savienojums; gandrīz visām mūsdienu videokartēm un pamatplatēm ir šis savienojums. Pirms PCI-E izmantoja AGP, tas bija standarta videokaršu savienojums. Pirms AGP videokartes bija paredzētas PCI savienojumam (dažkārt sauktam par "parasto" PCI).
Vēsture
Agrīnajos skaitļošanas gados grafikas apstrāde bija ļoti vienkārša, un to varēja veikt procesors kopā ar visu pārējo apstrādi. Tomēr, kad datorspēles attīstījās un tajās sāka izmantot 3D grafiku, CPU bija pārāk daudz darāmā, un CPU ražotāji nespēja sekot līdzi to paātrināšanai. Lai atrisinātu šo problēmu, galu galā tika izgudrotas videokartes ar savu GPU. Tas ļauj centrālajam procesoram veikt vairāk sava darba, jo tam nav jāvelta laiks sarežģītiem grafikas aprēķiniem, bet šos aprēķinus var vienkārši nodot GPU, lai tas tos veiktu.
Pirmās videokartes tika savienotas ar pamatplati, izmantojot ISA savienojumu. Pirmās populārās ne-IBM videokartes ražoja uzņēmums Hercules Computer Technology, Inc. Gadu gaitā videokaršu nozīme ir pieaugusi. Tā kā tās attīstījās, tika izstrādāts jauns savienojuma standarts, ko nosauca par Advanced Graphics Port (AGP). Tas bija pirmais pamatplates savienojums, kas bija paredzēts tikai videokartēm. Tas daudz ātrāk pārsūtīja informāciju starp videokarti un pārējo datoru. Galu galā AGP savienojums novecoja, un par videokaršu standartu kļuva jauns savienojums ar nosaukumu PCI Express (PCI-E). Lielākā daļa mūsdienās ražoto videokaršu savienošanai ar pamatplati izmanto PCI-E savienojumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir videokarte?
A: Videokarte ir īpaša shēmas plate, kas kontrolē to, kas tiek rādīts datora monitorā, un aprēķina 3D attēlus un grafiku.
J: Kam var izmantot videokarti?
A: Videokarti var izmantot gan 2D, gan 3D attēlu attēlošanai, piemēram, darbvirsmā vai datorspēlē.
J: Kas un kāpēc izmanto datorizētās projektēšanas (CAD) programmas?
A: Arhitekti, inženieri un dizaineri bieži izmanto CAD programmas, lai datorā izveidotu 3D modeļus.
J: Kā ļoti ātra videokarte var ietekmēt 3D modeļu izveidi?
A: Ja datoram ir ātra videokarte, lietotājs var izveidot ļoti detalizētus 3D modeļus.
J: Kāda ir atšķirība starp integrētajām videokartēm un atsevišķām videokartēm?
A: Integrētās videokartes ir iebūvētas datora pamatplatē, un tās nav tik ātras kā atsevišķas videokartes.
J: Vai integrētās videokartetes ir pietiekamas datora pamata lietošanai?
A: Jā, integrētās videokartes ir pietiekami ātras, lai izmantotu datoru pamatdarbībā un vecās vai vienkāršās datorspēlēs ar zemākiem grafikas iestatījumiem.
J: Vai var uzstādīt videokarti ātrākai un detalizētākai grafikai?
A: Jā, ja datora lietotājs vēlas ātrāku un/vai detalizētāku grafiku, var uzstādīt videokarti.
Meklēt