Redzes garoza
Vizuālā garoza ir smadzeņu daļa, kas nodrošina redzi. Tā ir salīdzinoši plāna - cilvēkam tā ir no 1,5 mm līdz 2 mm. Pie pērtiķiem un pērtiķiem redzes garoza aizņem lielu daļu smadzeņu. Fiziski redzes garoza atrodas smadzeņu aizmugurē, pakauša daivā.
Deivids Hūbels un Torstens Vīzels daudzus gadus pētīja redzes garozu. Viņi 1981. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par atklājumiem par informācijas apstrādi vizuālajā sistēmā.
- 1960. un 1970. gados viņi pētīja, kā attīstās redzes sistēma. Viņi pētīja smadzeņu vizuālās garozas daļas, kas saņem signālus no labās vai kreisās acs.
- Viņu darbā ir aprakstīts, kā smadzenes apstrādā no acs saņemtos signālus, lai radītu malu detektorus, kustību detektorus, stereoskopisko dziļuma detektorus un krāsu detektorus. Tie ir vizuālās ainas pamatelementi.
Primārās redzes garozas pētījumos var ierakstīt darbības potenciālus ar elektrodiem kaķu, sesku, žurku, peļu vai pērtiķu smadzenēs. Signālus var reģistrēt arī ārpus dzīvnieka, izmantojot EEG, MEG vai fMRI. Ar šīm metodēm iegūst informāciju, neveicot iejaukšanos smadzenēs.
Parādīta dorsālā plūsma (zaļā krāsā) un ventrālā plūsma (violetā krāsā). Tās nāk no primārās redzes garozas
Primārā redzes garoza
Primārā redzes garoza (V1) ir vislabāk izpētītā redzes zona smadzenēs. Tajā tiek saņemti ziņojumi no sānu dzimumdziedzera kodoliem, kas ir retranslācijas stacijas informācijai no tīklenes. Katrs sānu dzimumdziedzera kodols saņem signālus no pretējā redzes lauka.
Katrs V1 nosūta informāciju uz diviem primārajiem ceļiem, ko sauc par ventrālo plūsmu un dorsālo plūsmu.
- Ventrālā plūsma sākas ar V1, iet caur redzes zonu V2, tad caur redzes zonu V4 un uz apakšējo laika garozu (IP garoza). Ventrālā plūsma, ko dažkārt dēvē par "What Pathway", ir saistīta ar formu atpazīšanu un objektu reprezentāciju. Tas ir saistīts arī ar ilgtermiņa atmiņas glabāšanu.
- Dorsālā plūsma sākas ar V1, iet caur vizuālo zonu V2, tad uz dorsomediālo zonu (DM/ V6) un vizuālo zonu MT (vidējā temporālā zona/ V5) un uz aizmugurējo parietālo garozu. Dorsālā plūsma, ko dažkārt dēvē par "kur ceļš" vai "kā ceļš", ir saistīta ar kustību, objektu atrašanās vietas attēlojumu un acu un roku kontroli, jo īpaši tad, kad vizuālā informācija tiek izmantota acu kustību vadīšanai vai aizsniegšanai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir redzes garoza?
A: Vizuālā garoza ir smadzeņu daļa, kas nodrošina redzi. Tā atrodas pakauša daivā smadzeņu aizmugurējā daļā un ir salīdzinoši plāna, cilvēkam no 1,5 mm līdz 2 mm.
J: Kas veica pētījumus par redzes garozu?
A: Deivids Hūbels un Torstens Vīzels daudzus gadus pētīja redzes garozu. Viņi 1981. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par atklājumiem par informācijas apstrādi redzes sistēmā.
J: Kādus pētījumus viņi veica?
A.: 1960. un 1970. gados viņi pētīja, kā attīstās redzes sistēma. Viņi pētīja smadzeņu vizuālās garozas daļas, kas saņem signālus no abām acīm, un aprakstīja, kā smadzenes apstrādā šo acu signālus, lai radītu malu detektorus, kustību detektorus, stereoskopisko dziļuma detektorus un krāsu detektorus - vizuālās ainas veidojošos elementus.
J: Kā pētnieki var pētīt primārās redzes garozas aktivitāti?
A: Primārās redzes garozas aktivitātes pētījumos var ierakstīt darbības potenciālus no elektrodiem dzīvnieka smadzenēs (kaķu, sesku, žurku, peļu vai pērtiķu). Signālus var reģistrēt arī ārpus dzīvnieka, izmantojot EEG, MEG vai fMRI metodes, kas ļauj iegūt informāciju, neiejaucoties dzīvnieka smadzenēs.
J: Cik bieza ir cilvēka redzes garoza?
A: Cilvēka redzes garoza ir salīdzinoši plāna - no 1,5 mm līdz 2 mm bieza.
J: Kādu balvu saņēma Hūbels un Vīzels par saviem atklājumiem par informācijas apstrādi vizuālajā sistēmā?
A: Deivids Hūbels un Torstens Vīzels 1981. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par atklājumiem par informācijas apstrādi vizuālajā sistēmā.
