Windscale (1957) — postošais kodolreaktora ugunsgrēks Lielbritānijā

Windscale (1957) postošais kodolreaktora ugunsgrēks — slepenas sekas, plaši radioaktīvie nokrišņi, iespējamie upuri un dārga attīrīšana Sellafīldā.

Vindseilas ugunsgrēks bija postošs ugunsgrēks Lielbritānijas pirmajā kodolreaktorā Vindseilā (tagad Sellafīlds) 1957. gada oktobrī. Ugunsgrēks sākaies reaktora grafīta moderatora zonā un izraisīja lielu daudzumu radioaktīvie nokrišņi, kas izplatījās simtiem jūdžu attālumā. Daļa notikušā tikusi slēpta vai minimizēta, un pilnīgākas sekas atklājās tikai dažu gadu laikā pēc negadījuma.

Fons un mērķis

Vindseilas reaktori (saukti arī par "pāļiem" — piles) bija celti pēckara gados, galvenokārt kodolieroču plutonija ražošanai, bet arī radioizotopu iegūšanai rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām. Reaktoru konstrukcija bija vienkāršota un balstīta uz grafīta moderatoru ar gaisa dzesēšanu; toreizējie uzraudzības un drošības protokoli vēl nebija tik detalizēti kā mūsdienās.

Cēloņi un norise

Oficiālajās izmeklēšanās atzinās, ka ugunsgrēku izraisīja kombinācija starp tehniskām īpatnībām (tā dēvētais Wigner enerģijas uzkrājums grafītā) un cilvēka kļūdām annelēšanas (sildīšanas) procedūru laikā. Pārlieka temperatūra grafīta kaudzē novedusi pie tā aizdegšanās. Pagaidu mēģinājumi dzēst uguni un apturēt izmešus ilga vairākas dienas; ugunsgrēka dzēšanas darbībās piedalījās gan reaktora personāls, gan citi glābšanas dienesti.

Izmeši, veselības ietekme un sabiedriskā reakcija

• Radioaktīvie izmeši: no reaktora nonāca joda-131, cezijas un citi radioaktīvie izotopi. Joda-131 bija īpaši bīstams tāpēc, ka tas var uzkrāties pienā un ietekmēt vairogdziedzera funkciju.
• Saimnieciskie ierobežojumi: tika ieviesti piena un pārtikas piegādes ierobežojumi noteiktos reģionos, kā arī veikti piesārņotās zemes un īpašumu tīrīšanas darbi.
• Veselības sekas: oficiālās aplēses sākotnēji liecināja, ka piesārņojuma dēļ varētu būt miruši līdz pat simts cilvēku, taču vēlākie nepilnīgie un pretrunīgie pētījumi radīja dažādas aplēses un diskusijas par ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrības veselību.
• Informācijas slēpšana: daži piesārņojuma avoti un tehniskie dati tika uzraudzīti kā sensitīvi, un informācijas atklāšana sabiedrībai sākotnēji bija ierobežota. Tas raisīja kritiku un uzticības krīzi vēlāk.

Izmeklēšana un secinājumi

Pēc notikuma notika oficiālas izmeklēšanas, kurās tika analizētas konstrukcijas nepilnības, vadības lēmumi un ekspluatācijas prakse. Izmeklētāji norādīja, ka uguns izcēlās no grafīta annelēšanas procesa kombinācijā ar nepietiekamiem uzraudzības pasākumiem. Kļūdas informācijas apstrādē un komunikācijā ar sabiedrību vēl vairāk saasināja notikuma reputācijas un drošības sekas.

Atkopšanās, izmaksas un mantojums

Attīrīšanas un remonta darbi bija apjomīgi un dārgi — izmaksas pārsniedza simtiem miljonu mārciņu, un vietas sanācija un reaktoru dekomisija ilga desmitgadēs. Daļa bojāto degvielas kasetņu ar urānu vai citiem radioaktīvajiem materiāliem palika iesprostotas bojātajā aktīvajā zonā; to droša izņemšana un galīgā demontāža bija un joprojām ir sarežģīts un ilgstošs process.

Secinājums

Vindseilas ugunsgrēks ir viens no agrīnajiem un visplašāk apspriestajiem kodolnegadījumiem, kas skaidri parādīja riskus, kas saistīti ar kodoltehnoloģiju drošību, operacionālo praksi un nepieciešamību pēc atklātas komunikācijas. Negadījums veicināja stingrākus drošības standartus, jaunas uzraudzības prasības un rūpīgāku sabiedrības informēšanu par kodoliekārtu darbības riskiem.

Meklēt pēc burta