Vudstoka (1970) — dokumentālā filma par 1969. gada mūzikas festivālu

Vudstoka (1970) — aizraujoša dokumentālā filma par 1969. gada Vudstoka mūzikas festivālu: leģendāri koncerti, režisors Maikls Vadlijs un Kinoakadēmijas balva.

Vudstoka ir 1970. gada amerikāņu dokumentālā filma. Šī filma ir par Vudstokas mūzikas festivālu. Vudstokas festivāls notika 1969. gada augustā Bētelā, Ņujorkā, ASV. Filmas režisors ir Maikls Vadlijs (Michael Wadleigh). Filmu montēja Martins Skorsēze un Telma Šūnmeikere. Šūnmeikere tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai par filmas montāžu. Šī filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par dokumentālo filmu un nomināciju par labāko skaņu. Filma tika demonstrēta arī 1970. gada Kannu kinofestivālā. Oficiālā režisora versija ir 225 minūšu gara un tika izdota 1994. gadā.

Par filmas saturu un vēsturi

Vudstoka dokumentē slaveno trīs dienu mūzikas festivālu, kas pazīstams ar devīzi "trīs dienas miera un mūzikas". Festivāls pulcēja simtiem tūkstošu cilvēku un ierakstījās vēsturē kā nozīmīgs pretkultūras un mūzikas laika moments. Filma savieno koncertus, skatuves priekšnesumus un plašu skatītāju portretu galeriju, atklājot gan mūzikas enerģiju, gan festivāla lauka ikdienas izaicinājumus — laika apstākļus, piegādes problēmas un milzīgo cilvēku plūsmu.

Izpildītāji un uznācēji

Filma ietver daudzu tā laika nozīmīgu mākslinieku uzstāšanos. Starp svarīgākajiem un skatītāju atmiņā palikušajiem bija gan jaundarbi, gan improvizētas ainas no skatuves un aiz tās. Tipiskais festivāla repertuārs ietver tādus mūzikas žanrus kā roks, bluza, psihedēliskais roks un folkmūzika.

• Svarīgi uznācēji, kuru uzstāšanās ir dokumentētas filmā, ietver gan tā laika zvaigznes, gan mazāk zināmus kolektīvus.
• Filma rāda arī skatītāju reakcijas, brīvprātīgos un redzamus kultūras elementus, kas raksturo 1960. gadu beigu sociālo vidi.

Veidošana un montāža

Filmas veidošana bija tehniski izaicinoša — notikuma filmēšanai tika izmantotas gan stacionāras kameras, gan mobilās vienības, ieskaitot gaisa filmēšanu un tuvplānus no skatuves. Pēc filmēšanas sekoja smaga montāža, kurā galveno darbu veica Martins Skorsēze un Telma Šūnmeikere. Montāža apvieno koncertu fragmentus ar dokumentālām epizodēm par publiku un festivāla ikdienu, radot spēcīgu kopainu, kas atspoguļo gan mūzikas spēku, gan laikmeta garu.

Skaņa, izdošana un versijas

Filmas oriģinālā izlaiduma garums bija ievērojami īsāks par vēlāk izdotā režisora varianta. Oficiālā režisora versija — 225 minūtes — tika izdota 1994. gadā, atgriežot daudz no sākotnēji filmētā materiāla. Filmai pievērsās arī auditorija un kritiķi; tā kļuva par nozīmīgu dokumentu, kas fiksē 1960. gadu beigu mūzikas un sabiedriskās kustības būtību. Skaņas risinājumi un dzīvie ieraksti filmā bija pietiekami spilgti, lai filma tiktu pamanīta arī Kinoakadēmijas nominācijās par skaņu.

Apbalvojumi un nozīme

• Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko dokumentālo filmu — filma guva šo atzinību.
• Nominācijas par labāko skaņu un par montāžu (Telmai Šūnmeikerei tika pievērsta uzmanība montāžas darbā).
• Filmas demonstrācija 1970. gada Kannu kinofestivālā apliecināja tās starptautisko nozīmi.

Kultūras ietekme

Vudstoka filma ir vairāk nekā koncertuzvedums — tā ir laikmeta liecība. Tā dokumentē ne tikai mūziku, bet arī sociālpolitiskās noskaņas, sabiedrības attieksmi pret karu, brīvību un kopienas dzīvi. Filmas ietekme turpinājās gadu desmitiem; tā kalpo kā etalons, no kura tiek mērīts festivālu un mūzikas dzīves dokumentēšanas stils. Ar laiku filma ir restaurēta un atkārtoti iznākusi, ļaujot jaunām auditorijām iepazīt Vudstokas fenomenu.

Visbeidzot, Vudstoka (1970) ir būtisks kultūras artefakts, kas dokumentē vienu no pazīstamākajiem mūzikas notikumiem 20. gadsimta beigās — gan tā vizuālā materiāla, gan sociālā konteksta dēļ.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Vudstoka?

J: Kas bija Vudstokas režisors?

J: Kas montēja Vudstokas filmu?

J: Vai par darbu pie šīs filmas Šūnmeikere tika nominēta kādai balvai?

J: Vai šī filma saņēma kādu balvu?

Meklēt pēc burta