Ienesīgums — kas tas ir? Definīcija, veidi, aprēķins un riski

Ekonomikā ienesīgums parasti nozīmē to, cik daudz naudas investors saņem noteiktā laika posmā (biežāk gadā) par to, ka viņš ir atdevis vai ieguldījis savu naudu kādā finanšu aktīvā vai instrumentā. Tas var būt fiksēts pretimnākums, piemēram, procenti no depozīta vai obligācijas kupona, vai mainīgs, piemēram, dividendes no uzņēmuma vai peļņa no akciju kursa pieauguma. Atšķirībā no uzņēmuma dividendēm, kas var tikt mainītas vai vispār netikt izmaksātas, ienesīgums fiksētos instrumentos (piemēram, depozīti, valdības obligācijas) bieži ir prognozējamāks — tomēr arī tur pastāv riski, ja notiek, piemēram, bankrots vai maksātnespēja.

Kā aprēķina ienesīgumu

Pamata formulas un jēdzieni:

• Vienkāršais ienesīgums (procents): (gada ienākumi / ieguldītā summa) × 100%. Piemērs: ja depozīts 1000 EUR nes 50 EUR gadā, ienesīgums ir (50/1000)×100% = 5%.
• Pašreizējais (current) yield obligācijām: gada kupona maksājums / tirgus cena × 100%. Ja obligācija maksā 40 EUR gadā un tās tirgus cena ir 900 EUR, current yield = (40/900)×100% ≈ 4,44%.
• Yield to Maturity (YTM): obligācijas kopējais ienesīgums, ja to tur līdz termiņa beigām, iekļaujot kuponus un kapitāla atdevi (tiek aprēķināts kā diskontētas naudas plūsmas iekšējā atdeves likme).
• Efektīvais gada ienesīgums (APY / EAR): kas ņem vērā procentu kapitalizāciju: (1 + r/n)^n − 1, kur r — nominālā likme, n — gada kapitalizācijas reižu skaits.
• Reālais ienesīgums: ņem vērā inflāciju. Aptuvenais aprēķins: reālais ≈ nominālais − inflācija; precīzāks: (1 + nominālais)/(1 + inflācija) − 1.

Galvenie ienesīguma veidi un finanšu instrumenti

• Banku termiņnoguldījumi un depozīti — parasti zems līdz vidējs ienesīgums, ar salīdzinoši zemām svārstībām; likme var būt fiksēta vai mainīga.
• Valsts kases obligācijas — vieni no drošākajiem instrumentiem (atkarībā no valsts kredītspējas), parasti zemāks ienesīgums nekā korporatīvām obligācijām.
• Pašvaldību un korporatīvās obligācijas — variē pēc kredītriska; investīciju līmeņa uzņēmumu obligācijas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā valsts obligācijas, bet zemāku nekā "junk bonds".
• "Junk bonds" (augsta ienesīguma, bet augsta riska obligācijas) — piedāvā augstu kuponu, taču pastāv lielāks maksātnespējas risks.
• Akcijas — ienesīgums var būt no dividendes un kapitala pieauguma; potenciāls lielāks, bet arī svārstības un risks augstāks nekā fiksētiem instrumentiem.
• Nekustamais īpašums — ienesīgums no īres maksājumiem un vērtības pieauguma; ilgtspējīgs, bet mazāk likvīds.
• P2P aizdevumi, alternatīvie ieguldījumi — var dot augstāku ienesīgumu, taču bieži ar lielāku kredītrisks un likviditātes risku.

Riski, kas ietekmē ienesīgumu

• Inflācijas risks: reālais pirkšanas spējas zaudējums, ja ienesīgums ir zemāks par inflācijas līmeni. Inflācija var samazināt reālo atdevi no fiksētiem instrumentiem.
• Kredītrisks / maksātnespējas risks: emitents var neizpildīt saistības (piem., uzņēmuma vai valsts parāds), īpaši relevant par "junk bonds" un P2P aizdevumiem.
• Procentu likmju risks: obligāciju un citu fiksēto ienesīgumu instrumentu cenas svārstās, reaģējot uz tirgus procentu likmju izmaiņām.
• Likviditātes risks: grūtības pārdot aktīvu par vēlamo cenu un laikā, kas var samazināt efektīvo ienesīgumu.
• Valūtas risks: ja ienesīgums gūts citā valūtā, valūtas svārstības var palielināt vai samazināt galveno valūtu ienesīgumu.
• Reinvestīcijas risks: iespēja, ka nākotnē saņemtos kuponus vai procentus nevarēs reinvestēt par tādu pašu (vai augstāku) likmi.
• Regulatīvais un nodokļu risks: likumu vai nodokļu izmaiņas var samazināt neto ienesīgumu.

Piemēri aprēķiniem

1) Depozīts: ieguldīts 5 000 EUR, gada procenti 2% → gada ienākums = 5 000 × 0,02 = 100 EUR; ienesīgums = 2%.

2) Obligācija ar 5% kuponu pārdota par 1 050 EUR: current yield = (50 / 1 050) × 100% ≈ 4,76%. YTM aprēķinam nepieciešama precīza naudas plūsmu diskontēšana, ņemot vērā atdevi līdz termiņa beigām.

3) Reālais ienesīgums: ja nominālais ienesīgums ir 4% un inflācija 1.5%, tad aptuveni reālais ienesīgums ≈ (1+0.04)/(1+0.015) − 1 ≈ 2.48%.

Praktiski padomi investoriem

• Novērtējiet risku pret atdevi — augstāks ienesīgums parasti nozīmē lielāku risku.
• Dažādojiet portfeli, lai samazinātu atsevišķu instrumentu risku.
• Ņemiet vērā inflāciju un nodokļus, lai aprēķinātu neto un reālo ienesīgumu.
• Salīdziniet nominālās un efektīvās likmes (APY/EAR), īpaši kad salīdzināt depozītus ar atšķirīgu kapitalizācijas biežumu.
• Pirms ieguldījuma pārbaudiet emitenta kredītspēju un likviditāti, īpaši ja apsverat obligācijas ar augstu ienesīgumu.

Kopumā ienesīgums ir būtisks rādītājs investīciju vērtēšanā, taču tas vienmēr jāvērtē kopā ar saistītajiem riskiem, termiņu, likviditāti un individuālo mērķu horizontu. Ienesīguma salīdzināšanā izmantojiet gan nominālos, gan reālos rādītājus, kā arī apsveriet dažādu instrumentu īpašās iezīmes.

Meklēt pēc burta