Piedzīvojumu fantastika
Piedzīvojumu literatūra ir daiļliteratūras veids, kurā galvenais sižets ir piedzīvojums. Piedzīvojums parasti ir aizraujošs pasākums, kas saistīts ar risku un fiziskām briesmām. Autors Malinss apraksta piedzīvojumu literatūru kā stāstu par "varoni - indivīdu vai grupu -, kas pārvar šķēršļus un briesmas un veic kādu svarīgu un morālu uzdevumu". Piedzīvojumu romānu varoņi ir ļoti simpātiski. Tie ir arī tādi, ar kuriem lasītājs var viegli iejusties. Ir jābūt konfliktam, kas jāpārvar, un atjautīgam ļaundarim, kas jāaptur.
Varonis
Daudzu piedzīvojumu romānu galvenā sastāvdaļa ir varonis. Lielākajā daļā stāstu varonim ir jāgūst panākumi. Tajā pašā laikā varonis var būt vismazāk interesantais stāsta varonis. Varonis bieži vien ir bailīgs, padevīgs un viegli pakļaujams. Varonis var būt supervaroņa, spiega, detektīva vai pat antivaroņa lomā. Taču varonis spēj tikt galā ar izaicinājumu. Šķiet, ka visi lieliskie piedzīvojumu varoņi atrod sevī spēju pārspēt ienaidniekus vai uzvarēt naidīgu vidi.
Dažreiz uzvar ļaundaris. Edgara Allana Po stāstā "Amontillado muca" ļaundaris ir stāsta stāstnieks. Dažreiz ļaundaris uzvar tikai tāpēc, lai turpinājumā atkal tiktu konfrontēts.
Žanrs
Daudzos piedzīvojumu romānos piedzīvojumi notiek svešās zemēs vai eksotiskās vietās. Viens no pirmajiem piedzīvojumu romānu autoriem bija Daniels Defo. Viņa stāsti par Robinsonu Krūzo un kapteini Singletonu palīdzēja noteikt piedzīvojumu romānu žanra standartus. Cits britu autors sers Valters Skots attīstīja šo formulu. Viņš apvienoja vēsturi ar piedzīvojumu literatūru. Viņa vēsturiskie romantiskie romāni Waverley, Rob Roy un Ivanhoe bija klasiski piedzīvojumu romāni. Tie palīdzēja lasītājam izprast varoni un deva viņam bruņinieku kodeksu. Franču rakstnieks Aleksandrs Dumas uzrakstīja romānus "Trīs musketieri", "Grāfs Monte Kristo" un "Cilvēks dzelzs maskā". Tie bija ļoti populāri Eiropā un Amerikā. Viņa stāstos bija spēcīgi atriebības un piedošanas elementi. Džeimsa Fenimora Kūpera (James Fenimore Cooper) piedzīvojumu stāsti Pioneers, The Last of the Mohicans un The Pathfinder tika sarakstīti eksotiskās jaunās pasaules vietās. Taču Kūpers nomainīja aristokrātisko varoni pret dižciltīgu varoni, lai gan viņš nebija dzimis dižciltīgā kārtā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir piedzīvojumu fikcija?
A: Piedzīvojumu literatūra ir daiļliteratūras veids, kurā galvenais sižets ir piedzīvojums.
J: Kāds parasti ir piedzīvojums piedzīvojumu literatūrā?
A: Piedzīvojums parasti ir aizraujošs pasākums, kas saistīts ar risku un fiziskām briesmām.
J: Kā autors Malinss apraksta piedzīvojumu literatūru?
A: Autors Malinss apraksta piedzīvojumu literatūru kā stāstu "par varoni - indivīdu vai grupu -, kas pārvar šķēršļus un briesmas un izpilda kādu svarīgu un morālu uzdevumu".
J: Kādi varoņi parasti ir piedzīvojumu romānu varoņi?
A: Piedzīvojumu romānu varoņi ir ļoti simpātiski. Tie ir arī tādi, ar kuriem lasītājs var viegli iejusties.
J: Kādiem elementiem jābūt piedzīvojumu romānā?
A: Jābūt konfliktam, kas jāpārvar, un atjautīgam ļaundarim, kas jāaptur.
J: Kāda nozīme piedzīvojumu romānā ir atjautīgam ļaundarim?
A: Gudrs ļaundaris ir svarīgs piedzīvojumu literatūrā, jo varonim ir jāpārvar šķēršļi, lai sasniegtu savu mērķi, un šie šķēršļi parasti ir ļaundaris.
J: Kāpēc piedzīvojumu literatūra ir populāra lasītāju vidū?
A.: Piedzīvojumu literatūra ir populāra lasītāju vidū, jo tā sniedz uztraukuma un bēgšanas sajūtu, ļaujot viņiem piedzīvot briesmas un piedzīvojumus drošā un kontrolētā vidē.
