1138. gada Alepo zemestrīce — apraksts, upuri un vēsturiskie avoti
1138. gada Alepo zemestrīce: detalizēts apraksts, upuru aplēses un vēsturiskie avoti — izpēti traģēdijas iemeslus un liecību avotus.
1138. gada Alepo zemestrīce notika 1138. gada 11. oktobrī netālu no Alepo pilsētas Sīrijas ziemeļos. Amerikas Savienoto Valstu Ģeoloģiskā dienesta dati liecina, ka tā ir trešā postošākā zemestrīce vēsturē, kurā gāja bojā 230 000 cilvēku. Tomēr šis kopējais skaitlis ir iegūts, apvienojot šo zemestrīci ar vēsturiskajos ierakstos minētajām 1137. gada novembra zemestrīcēm Džaziras līdzenumā un 1139. gada 30. septembra zemestrīcēm Gandžā, Azerbaidžānā. Ibn Taghribirdi pirmo reizi par šo lielo bojāgājušo skaitu rakstīja 15. gadsimtā.
Notikuma apraksts
1138. gada ziemestraīce skāra Alepo apkārtni un plašāku Ziemeļsīrijas un Tuvāko Austrumu reģionu. Viduslaiku hronikas ziņo par spēcīgiem kratījumiem, ēku sabrukšanām un plašu postu gan pilsētās, gan lauku apvidos. Precīzs zemestrīces epicentra atrašanās vieta un magnitūda nav zināma ar mūsdienu precizitāti, jo pieejamie pieraksti ir īsi un rakstīti desmitgadēm pēc notikuma.
Upuri un postījumi
- Bojāgājušo skaits: mūsdienu avotos bieži citētais skaitlis 230 000 nāves gadījumu nāk no plašākas kombinācijas, kas sevī iekļauj vairākas viduslaiku zemestrīces. Šis skaitlis ir apstrīdēts un tiek uzskatīts par iespējamu pārvērtējumu, jo tas balstīts uz vēlākajiem hronistu pārskatiem.
- Fiziskie bojājumi: hronikas min sabrukušas mājas, nocietinājumu bojājumus, sabrukumus ceļos un akveduktos. Tika postīti gan pilsētas, gan lauku ciemati, kas radīja ilgtermiņa sekas uz apdzīvotību un lauksaimniecību.
- Sociālās un ekonomiskās sekas: zemestrīce, iespējams, izraisīja pārvietošanos, lauksaimniecības ražas zudumus, deficītu un slimību uzliesmojumus, kā tas mēdz būt lielu dabas katastrofu gadījumā.
Vēsturiskie avoti
Par 1138. gada notikumu ziņo viduslaiku hronisti un hronikas, taču to apraksti ir dažādi un bieži vispārināti. Starp avotiem, kas piemin šo laika posmu, ir dažādi arābu un siriešu hronisti. Ibn Taghribirdi, kurš dzīvoja 15. gadsimtā, ir viens no tiem, kas aprakstīja lielus bojāgājušo skaitļus — tomēr viņa ziņojums bija vairāku gadsimtu attālumā no notikuma, kas palielina iespēju, ka tajā ir iekļauta piejaukta informācija no citām katastrofām.
Turklāt citi tuvāk notikumam sastādītie avoti (piem., dažas reģionālās hronikas) sniedz fragmentārus pārskatus par postu, taču tie reti sniedz ticamus skaitliskus datus par upuriem. Tādejādi avotu nepilnība un vēlīnā datācija rada lielu nenoteiktību par precīzu upuru skaitu un notikuma mērogu.
Mūsdienu interpretācijas un problēmas
- Kombinēšana un pārvērtēšana: daļa mūsdienu datubāžu un populāru pārskatu izmanto vienotu skaitli, kas apvieno vairākus 1137–1139. gada reģiona zemestrīces. Tas rada iespaidu par vienu ārkārtīgi nāvējošu notikumu, kamēr reālajā dzīvē var būt bijušas vairākas atsevišķas katastrofas ar mazākiem atsevišķiem upuru skaitļiem.
- Seismoloģiskā rekonstrukcija: bez precīzām ģeogrāfiskām un stratigrāfiskām datēm ir sarežģīti rekonstruēt zemestrīces magnitūdu un viļņa izplatību. Arheoloģiskie pierādījumi reģionā ir ierobežoti un bieži skarti vēlākām celtniecības un nojaukšanas darbībām.
- Significance for hazard assessment: zināšanas par viduslaiku zemestrīcēm ir svarīgas, lai saprastu ilgtermiņa seismisko aktivitāti Tuvajos Austrumos. Tomēr plašas neprecizitātes vēsturiskajos datos nozīmē, ka zinātniekiem jāizmanto piesardzība, interpretējot šos skaitļus mūsdienu risku novērtēšanā.
Secinājums
1138. gada Alepo zemestrīce ir nozīmīgs vēsturisks notikums, par kuru pieejami gan liecinoši viduslaiku ieraksti, gan mūsdienu seismoloģiskie pārskati. Tomēr precīzu upuru skaitu un notikuma mērogu nosaka avotu ierobežotība un vēlīna datācija. Populārs, bet pretrunīgs skaitlis 230 000 nāves gadījumu var būt pārvērtēts, jo tajā apvienoti vairāki atsevišķi 1137.–1139. gada reģiona zemestrīču gadījumi. Lai labāk saprastu šo katastrofu, nepieciešami gan kritiski vēsturiskie pētījumi, gan arheoloģiskie un geoloģiskie izpētes darbi.
Meklēt