16 Psihe — Galvenās joslas M-tipa metāla asteroīds
16 Psihe — milzīgs Galvenās joslas M-tipa metāla asteroīds: izmēri, masa, 1852. gada atklāšana un astrofizikas nozīme.
16 Psyche (latviski bieži saukts par 16 Psihe) ir ļoti liels Galvenās joslas asteroīds, kura diametrs ir krietni lielāks par 200 kilometriem (novērtējumi liecina par aptuveni 220–230 km kārtā). Tas tiek klasificēts kā metāla M tips, jo tā spektrālās un radarās īpašības liecina par augstu metālu (piem., dzelzs un niķeļa) saturu vai metālu bagātu virsmas komponentu klātbūtni. Tiek lēsts, ka tā masa ir ap 0,6 procentiem no visas asteroīdu joslas masas, tomēr precīzas masas un blīvuma vērtības vēl saglabā nenoteiktību, un dažādi mērījumi sniedz nedaudz atšķirīgas aplēses.
Šo asteroīdu 1852. gada 17. martā no Neapoles atrada Annibale de Gasparis un nosauca grieķu nimfas Psihes vārdā. Pirmajiem piecpadsmit atrastajiem asteroīdiem astronomi piešķīra simbolus, kas kalpoja kā īsa apzīmējuma veids. Tomēr 1851. gadā J. F. Enke ierosināja izmantot apļa numuru, un 16 Psihe bija pirmais jaunais atrastais asteroīds, kas tika apzīmēts ar šo shēmu (apzīmēšanu 1852. gadā praktiski veica J. Fergusons).
Fizikālās īpašības un hipotēzes par izcelsmi
16 Psihe izceļas ar neparasti augstu radara atstarošanu un metālisku spektru, kas likusi zinātniekiem ieteikt hipotēzi, ka tas varētu būt eksponēts proto‑planētas kodols vai metālu bagāta asteroīda fragments, kas zaudējis savu silikāta apvalku sadursmju vai erozijas rezultātā. Tomēr citi novērojumi liecina, ka virsma var būt arī maisījums no metāliskiem un silikātiskiem materiāliem, vai pat poraināka struktūra ar plānāku metāla slāni. Rotācijas periods ir aptuveni 4,2 stundas, un formas novērojumi norāda uz salīdzinoši nelīdzenu, iespējams izbīdītu masu sadalījumu.
Novērojumi un zinātniskā nozīme
16 Psihe tiek pētīts ar teleskopiem vairākos viļņu garumos — optiski, infrasarkanajā un ar radaru. Šie novērojumi palīdz noteikt virsmas sastāvu, albedo un formas īpašības. Psihe ir īpaši nozīmīgs objekts, jo, ja tā patiešām ir metālisks atsegums no planētas kodola, tā sniegtu unikālu iespēju izpētīt diferenciācijas un agrīno Saules sistēmas evolūcijas procesus, ko parasti var pētnieciskajā ģeoloģijā novērot tikai planētu kodolos, kuri nav pieejami tiešām izpētei.
Misijas un nākotnes izpēte
Uz 16 Psihe tiek plānota un īstenota kosmosa misija, kuras mērķis ir nosūtīt orbiteru, kas veiks detalizētus virsmas kartējumus, noteiks ķīmisko sastāvu, magnetometriju un piemērotību metāla bagātās virsmas raksturošanai. Šī misija palīdzēs atšķirt, vai Psihe ir autentisks kodols, sudraba (šķietami metālisks) asteroīds vai cita veida objekts, un sniegs datus par agrīnajiem planetoīdu sadursmju procesiem.
Kopsavilkums
16 Psihe ir viens no lielākajiem un interesantākajiem metāla tipa asteroīdiem Galvenajā joslā — ar diametru virs 200 km, metālisku raksturu un zinātnisku nozīmi, kas pārsniedz tipisku asteroīdu izpēti. Tās pētījumi palīdz izprast Saules sistēmas agrīno evolūciju, diferenciāciju un sadursmju ietekmi uz planetezimāliem objektiem.
Raksturojums
Radara novērojumi liecina, ka tas ir izgatavots no dzelzs un niķeļa. Šķiet, ka Psīhe ir gadījums, kad no lielāka diferencēta mātesķermeņa ir atklāts metāla kodols. Atšķirībā no dažiem citiem M tipa asteroīdiem Psyche neuzrāda nekādas pazīmes, kas liecinātu par ūdens vai ūdeni saturošu minerālu klātbūtni uz tā virsmas, kas atbilst tā kā metāla ķermeņa interpretācijai. Šķiet, ka ir neliels daudzums piroksēna.Ja Psihe ir lielāka mātes ķermeņa kodola atliekas, tad varētu sagaidīt citus asteroīdus uz līdzīgām orbītām. Psihe nepieder nevienai asteroīdu saimei. Viena no teorijām paredz, ka sadursme notikusi ļoti agrīnā Saules sistēmas vēstures posmā, un visas pārējās atliekas kopš tā laika ir sadrupušas turpmāko sadursmju rezultātā vai arī to orbītas ir izjauktas līdz nepazīšanai.
Psihe ir pietiekami masīvs, lai varētu izmērīt tā radītās perturbācijas uz citiem asteroīdiem, kas ļauj noteikt masu. Tās blīvums ir diezgan zems metālam (lai gan tas ir diezgan raksturīgs asteroīdiem kā tādiem), kas norāda uz diezgan lielu porainību - 30-40 %.
Šķiet, ka Psihes virsma ir samērā apaļa, un tās forma ir aptuveni elipsoīda. Nesen veiktā gaismas līknes analīze liecina, ka tās polis ir vērsts uz ekliptikas koordinātēm (β, λ) = (-9°, 35°) vai (β, λ) = (-2°, 215°) ar 10° nenoteiktību. Tas nozīmē, ka aksiālais slīpums ir 95°.
Ir novērotas divas zvaigžņu aizklīšanas (no Meksikas 2002. gada 22. martā un 2002. gada 16. maijā). Gaismas līknes izmaiņas norāda uz nesfērisku ķermeni, kas atbilst gaismas līknes un radara rezultātiem.
Meklēt