1850. gada ASV tautas skaitīšana: rezultāti, metode un demogrāfija
1850. gada ASV tautas skaitīšanas rezultāti un demogrāfija: iedzīvotāju skaits, verdzība, dzimšanas vietas un pirmreizējā mājsaimniecību statistika — padziļināta analīze un metode.
1850. gada ASV tautas skaitīšana bija septītā ASV tautas skaitīšana. Tā tika pabeigta 1850. gada 1. jūnijā. Tajā tika konstatēts, ka Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju skaits ir 23 191 876. Tas bija par 35,9 % vairāk nekā 1840. gada tautas skaitīšanā. Kopējais iedzīvotāju skaits ietvēra 3 204 313 vergus.
Šī bija pirmā tautas skaitīšana, kurā tika mēģināts apkopot informāciju par katru mājsaimniecības locekli, tostarp sievietēm, bērniem un vergiem. Tā bija arī pirmā tautas skaitīšana, kurā tika jautāts par dzimšanas vietu. Jaunais datosavākšanas līmenis ļāva labāk analizēt migrācijas plūsmas, pilsētu pieaugumu un reģionālās ekonomiskās atšķirības.
Metode un organizācija
Censusu vadīja federālais pārvaldes birojs (Superintendent of the Census) — 1850. gadā šo darbu vadīja Joseph C. G. Kennedy. Datus vācās, izmantojot reģionālos saskaitītājus (enumerators), kuri apmeklēja mājsaimniecības un aizpildīja standarta anketas. Tas bija būtisks solis uz centralizētāku un sistemātiskāku datu apkopošanu salīdzinājumā ar agrākajām tautas skaitīšanām, kurās bieži vien lietoja brīvāku un mazāk vienotu pieeju.
Kas tika apkopots — lauki un atsevišķās tabulas
1850. gada saskaitīšana ieviesa detalizētu individuālu uzskaiti brīvajiem iedzīvotājiem, pieprasot informāciju, piemēram, vārdu, vecumu, dzimumu, rasi, dzimšanas vietu, nodarbošanos un īpašuma vērtību. Vergu uzskaitījums tika veikts atsevišķā sarakstā (slave schedule), kurā bieži vien nebija vergu vārdu, bet tika norādītas demogrāfiskās īpašības (vecums, dzimums, krāsa) un īpašnieka vārds. Tādejādi datu struktūra ļāva gan analizēt brīvo un vergu iedzīvotāju skaitu, gan detalizēt reģionālās atšķirības.
Galvenie rezultāti un demogrāfiskās tendences
Galvenais rezultāts — 23,191,876 iedzīvotāji — atspoguļoja strauju iedzīvotāju pieaugumu, ko sekmēja gan dzimstības pārsvars, gan ievērojama imigrācija (īpaši no Īrijas un Vācijas) 1840.ajos gados. Dati par dzimšanas vietu ļāva atklāt, ka ārvalstu dzimušais iedzīvotāju īpatsvars bija īpaši augsts ziemeļu pilsētās, kur koncentrējās rūpniecība un darbaspēka pieprasījums. Vergu skaita uzrādītais apjoms (3 204 313) ilustrēja dziļās reģionālās atšķirības — dienvidos vergu darbaspēks bija dominējošais lauksaimniecības sektora elements.
Ierobežojumi un kritika
Kaut arī 1850. gada tautas skaitīšana bija liels solis uz priekšu, tajā pastāvēja nozīmīgi ierobežojumi: vergu uzskaitījumos bieži netika minēti vergu personvārdi, kas ierobežo šo datu izmantošanu ģenealoģijā; Indigēniešu (Native American) un citu marginaļu grupu pārklājums bija nepilnīgs, un dažviet iespējami zemāki saskaitījumu rādītāji vai kļūdas. Tāpat datu precizitāti varēja ietekmēt reģionālie administratīvie resursi un saskaitītāju kvalifikācija.
Sekas un izmantošana
1850. gada dati kļuva par svarīgu avotu gan demogrāfiskai, gan ekonomiskai analīzei. Tos izmantoja pētnieki, politiķi un aktīvisti. Piemēram, Hinton Rowan Helper savā 1857. gadā publicētajā grāmatā The Impending Crisis of the South (latviski bieži tulkots kā "Gaidāmā Dienvidu krīze") izmantoja 1850. gada tautas skaitīšanas datus, lai argumentētu par vergu darba efektivitātes, ekonomiskajām atšķirībām starp ziemeļiem un dienvidiem un par verdzības ietekmi uz valsts attīstību — grāmata izraisīja plašas diskusijas un pretrunas.
Šīs tautas skaitīšanas dati joprojām tiek plaši pētīti — tie sniedz vērtīgu ieskatu ASV demogrāfijā, migrācijā, sociālajās un reģionālajās struktūrās 19. gadsimta vidū, taču analīzē vienmēr jāņem vērā pieejamo datu ierobežojumi un iespējamas sistemātiskas kļūdas.
Meklēt