2002 gada Francijas prezidenta vēlēšanas: gaita, kandidāti un rezultāti
2002. gada Francijas prezidenta vēlēšanas notika 2002. gada 21. aprīlī un 5. maijā. Līdzšinējais prezidents Žaks Širaks nolēma kandidēt uz otru termiņu, un vēlēšanas kļuva par vienu no pārsteidzošākajiem un analizētākajiem notikumiem mūsdienu Francijas politikā.
Fons un galvenie kandidāti
Rēķinot uz tradicionālo labo un kreiso spēku dominanci, vēlēšanām pieteicās liels skaits kandidātu no dažādām politiskajām grupām. Starp būtiskākajiem bija esošais prezidents Žaks Širaks, partiju vadītāji un populāras figūras no kreisā spārna, centristiem un labējiem ekstrēmistiem. Pārsteigumu izraisīja labēji ekstrēmistiskās partijas rezultāts: Žans Marī Lepēns (Jean-Marie Le Pen) no Nacionālās frontes guva ievērojamu atbalstu, kas daļēji bija saistīts ar satraukumu par imigrāciju, drošību un sociālekonomiskām problēmām.
Pirmā kārta — 21. aprīlis 2002
Pirmās kārtas rezultāts šokēja gan politiskos komentētājus, gan sabiedrību: tradicionālie kreisie kandidāti cieta zaudējumus, un mazliet pārsteidzoši Žaks Širaks ieguva apmēram 19,9 % balsu, bet Žans Marī Lepēns (Jean-Marie Le Pen) — apmēram 16,9 %. Tā rezultātā abi iekļuva otrajā kārtā, kamēr daudzi gaidīja, ka Širaks sacentīsies ar kādu no galvenajiem kreisā spārna kandidātiem.
Viens no svarīgākajiem notikumiem bija tas, ka kreisā centra līderis Lionel Jospin negaidīti nespēja iekļūt otrajā kārtā, kas tika skaidrots ar balsu sadalījumu starp vairākiem kreisajiem kandidātiem un vēlēšanu izmaiņām sabiedrības noskaņojumā.
Otrā kārta — 5. maijs 2002 un reakcija
Otrajā kārtā, pēc plašas vienošanās starp daudzām galvenajām politiskajām partijām un plašām kampaņām, kas aicināja balsot pret Žanu Marī Lepēnu kā ekstrēmistisku izvēli, Žaks Širaks pārliecinoši uzvarēja. Galīgais rezultāts bija aptuveni Žaks Širaks — 82,2 % un Žans Marī Lepēns — 17,8 %.
Rezultāts izraisīja milzīgas publiskas demonstrācijas, plašu mediju nosodījumu un solidaritātes akcijas, jo daļa sabiedrības satrauca, ka ekstrēmistiska partija var tik tuvu nonākt pie valsts vadības. Tika organizētas masveida akcijas un diskusijas par “republikas frontes” (front républicain) principu — tradicionālo partiju vienošanos apvienot balsis pret ekstrēmu kandidātu otrajā kārtā.
Sekas un ietekme uz politiku
- Politiskā ainava Francijā pēc vēlēšanām būtiski mainījās: kreisā spārna organizācijas sāka analizēt savu fragmentāciju, bet labējie centrālie spēki centās konsolidēties.
- Pēc rezultāta premjerministrs un daži citi vadošie kreisās puses politiķi atkāpās vai pārskatīja savas politiskās stratēģijas.
- Vēlēšanas sekas skāra arī parlamenta vēlēšanas, kas notika neilgi pēc prezidenta vēlēšanām — 2002. gada jūnijā — un deva priekšrocības labējai koalīcijai, veicinot politiskas stabilitātes meklējumus un jaunas partiju apvienošanās.
Ilgtermiņa nozīme
2002. gada vēlēšanas palika kā svarīgs brīdis Francijas politikas vēsturē — tās parādīja, cik neparedzami var mainīties vēlētāju noskaņojums un cik lielu lomu spēlē balsu sadalījums starp daudzām partijām. Vēlēšanu iznākums lika pārdomāt politisko stratēģiju, vēlētāju mobilizāciju un diskusijas par imigrāciju, drošību un sociālajām nevienlīdzībām, kas gadiem turpināja ietekmēt Francijas politiku.
Rezultāti
| Pirmā kārta22 | Otrā kārta6 | ||||||||||||||||
| Kandidāts | Balsis | % | Balsis | % | |||||||||||||
| Žaks Širaks | 5,665,855 | 19.88% | 25,537,956 | 82.21% | |||||||||||||
| Jean-Marie Le Pen | 4,804,713 | 16.86% | 5,525,032 | 17.79% | |||||||||||||
| Lionels Žospēns | 4,610,113 | 16.18% | |||||||||||||||
| François Bayrou | 1,949,170 | 6.84% | |||||||||||||||
| Arlette Laguiller | 1,630,045 | 5.72% | |||||||||||||||
| Jean-Pierre Chevènement | 1,518,528 | 5.33% | |||||||||||||||
| Noël Mamère | 1,495,724 | 5.25% | |||||||||||||||
| Olivjē Besanženoto (Olivier Besancenot) | 1,210,562 | 4.25% | |||||||||||||||
| Jean Saint-Josse | 1,204,689 | 4.23% | |||||||||||||||
| Alain Madelin | 1,113,484 | 3.91% | |||||||||||||||
| Roberts Hue | 960,480 | 3.37% | |||||||||||||||
| 667,026 | 2.34% | ||||||||||||||||
| Christiane Taubira | 660,447 | 2.32% | |||||||||||||||
| Corinne Lepage | 535,837 | 1.88% | |||||||||||||||
| Christine Boutin | 339,112 | 1.19% | |||||||||||||||
| Daniel Gluckstein | 132,686 | 0.47% | |||||||||||||||
| Kopējais balsu skaits | 28,498,471 | 100% | 31,062,988 | 100% | |||||||||||||
Pirmās kārtas rezultāti pa departamentiem Jacques Chirac Jean-Marie Le Pen Lionel Jospin Christiane Taubira
