Bruno Mégret — franču politiķis un Nacionālās republikāņu kustības dibinātājs

Bruno Mégret — franču politiķis, Nacionālās republikāņu kustības dibinātājs; karjera Nacionālajā frontē, Eiropas Parlamentā, 2002. gada prezidenta kandidāts un tiesas lietu dalībnieks.

Autors: Leandro Alegsa

Bruno Mégret (dzimis 1949. gada 4. aprīlī Parīzē) ir franču politiķis. Viņš bija Nacionālās republikāņu kustības līderis, bet 2008. gadā aizgāja no politikas.

Viņš ir ieguvis maģistra grādu Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Viņš ir arī rezerves armijas kapteinis.

1985. gadā viņš pievienojās labējai politiskajai partijai "Nacionālā fronte". 1986. gadā viņš tika ievēlēts Nacionālajā asamblejā, pārstāvot Izēru. 1987. gadā viņš organizēja Žana Marī Lepēna vēlēšanu kampaņu. No 1989. līdz 1999. gadam viņš bija arī Eiropas Parlamenta deputāts.

Mégret nepiekrita Le Pen ekstrēmajiem politiskajiem uzskatiem, uzskatot, ka tas nepalīdz uzlabot viņu publisko tēlu. 1998. gadā Bruno Megrē izstājās no Nacionālās frontes un nodibināja Nacionālo republikāņu kustību (Mouvement National Républicain).

Viņš kandidēja uz prezidenta amatu 2002. gada Francijas prezidenta vēlēšanās. Viņš ieguva 2,33 % balsu un neiekļuva otrajā kārtā. Otrajā kārtā viņš atbalstīja Lepēnu.

Pēc tam, kad viņš izmantoja valsts līdzekļus savas prezidenta kampaņas finansēšanai, Mégret tika notiesāts uz 8 mēnešiem nosacīti un viņam tika uzlikts 8000 eiro naudas sods.

Biogrāfija un izglītība

Bruno Mégret ir dzimis 1949. gadā Parīzē. Viņš ieguva augstāko izglītību un turpināja studijas ārvalstīs, tostarp Kalifornijas Universitātē Bērklijā, kur ieguva maģistra grādu. Paralēli civildzīvei viņš bija arī rezerves armijas kapteinis, kas veidoja daļu no viņa profesionālās pieredzes.

Politiskā karjera

Mégret 1980. gados pievienojās Nacionālajai frontei un ātri kļuva par vienu no vadošajiem partijas organizatoriem un stratēģiem. 1986. gadā viņš tika ievēlēts Nacionālajā asamblejā, pārstāvot Izēru, un vēlāk darbojās arī kā Eiropas Parlamenta deputāts (1989–1999). Viņa amatu un pozīciju kombinācija deva viņam nozīmīgu ietekmi partijas iekšienē.

Sadursme ar Lepēnu un MNR dibināšana

Mégret vairākkārt konfliktēja ar Žana Marī Lepēna vietu un retoriku; viņš kritizēja ekstrēmos izteikumus un publiskā tēla problēmas, uzskatot, ka tie ierobežo partijas iespējas kļūt par plašāku nacionālās politikas spēlētāju. 1998. gadā, pēc ilgstošām domstarpībām par partijas virzību un vadību, viņš izstājās no Nacionālās frontes un izveidoja savu organizāciju — Nacionālo republikāņu kustību (Mouvement National Républicain), cerot piedāvāt mērķtiecīgāku, «republikas» tipa nacionālistisku alternatīvu.

2002. gada prezidenta vēlēšanas un vēlākie notikumi

2002. gada prezidenta vēlēšanās Mégret startēja kā MNR kandidāts, iegūstot 2,33 % balsu — pārāk maz, lai iekļūtu otrajā kārtā. Oficiālajā otrās kārtas iznākumā viņš deva publisku atbalstu Žanam Marī Lepēnam. Pēc vēlēšanām Mégret tiesiski bija iesaistīts skandālā par valsts līdzekļu izmantošanu kampaņas finansēšanai; tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda 8 mēnešus nosacīti un 8000 eiro naudassodu.

Politiskais stils un nostāja

Mégret tiek raksturots kā pragmatisks un organizatorisks politiķis, kurš vēlējās «normalizēt» un modernizēt nacionālistisko politiku, padarot to pievilcīgāku plašākai vēlētāju daļai. Viņa programmās dominēja uzsvari uz imigrācijas ierobežošanu, drošības un tiesiskuma nostiprināšanu, kā arī valsts suverenitāti un ekonomisko patriotismu. Atšķirībā no daļas radikālākām izteiksmēm Mégret izmantoja taktiku, kas vērsta uz politiskās reputācijas uzlabošanu.

Atstāšanās no politikas un mantojums

Oficiāli Bruno Mégret 2008. gadā paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas. Viņa dalība Francijas nacionālajā radikālajā un nacionālistiskajā kustībā, kā arī šķelšanās ar Nacionālo fronti, atstājusi ilgstošu ietekmi uz šīs politiskās vides attīstību Francijā. Mégreta centieni veidot mērenāku nacionālistisku opciju gan guva atbalstu tikai daļēji, un viņa politiskā karjera tiek vērtēta dažādi — gan kā pragmatiska reorganizācija, gan kā neveiksmīga šķelšanās, kas samazināja kopējo ietekmi uz vēlētāju bāzi.

Piezīme: rakstā saglabātas sākotnējās saites un atsauces uz avotiem, kā tās bija norādītas sākotnējā tekstā.

Mégret 2007. gadā.Zoom
Mégret 2007. gadā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bruno Mégret?


A: Bruno Megrē ir franču politiķis, kurš bija Nacionālās republikāņu kustības līderis, bet 2008. gadā aizgāja no politikas. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Kalifornijas Universitātē Bērklijā un ir arī rezerves armijas kapteinis.

J: Kad viņš pievienojās labējai politiskajai partijai Nacionālā fronte?


A: 1985. gadā viņš pievienojās labējai politiskajai partijai "Nacionālā fronte".

Kādu amatu viņš ieņēma 1986. gadā?


A.: 1986. gadā viņš tika ievēlēts Nacionālajā asamblejā, pārstāvot Izēru.

J: Kāda loma viņam bija 1987. gada vēlēšanu kampaņā, ko vadīja Jean-Marie Le Pen?


A: Viņš organizēja Žana Marija Lepēna 1987. gada vēlēšanu kampaņu.

J: Cik ilgi viņš bija Eiropas Parlamenta deputāts?


A: No 1989. līdz 1999. gadam viņš bija arī Eiropas Parlamenta deputāts.

Jautājums: Kāpēc Bruno Megrē 1998. gadā aizgāja no Nacionālās frontes?



A: Bruno Megrē aizgāja no Nacionālās frontes, jo nepiekrita Le Penas ekstrēmajiem politiskajiem uzskatiem un uzskatīja, ka tas nepalīdz uzlabot viņu publisko tēlu.

J: Cik lielu atbalstu Bruno Megrē saņēma savas 2002. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā?


A: 2002. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Bruno Megrē saņēma 2,33 % balsu un neiekļuva otrajā kārtā. Otrajā kārtā viņš atbalstīja Lepēnu.

J: Kāds sods viņam tika piespriests pēc tam, kad viņš izmantoja valsts līdzekļus prezidenta kampaņai?


A: Pēc tam, kad Bruno Mégret izmantoja valsts līdzekļus prezidenta kampaņai, viņam tika piespriests 8 mēnešu nosacīts sods un naudas sods 8000 euro apmērā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3