Bruno Mégret (dzimis 1949. gada 4. aprīlī Parīzē) ir franču politiķis. Viņš bija Nacionālās republikāņu kustības līderis, bet 2008. gadā aizgāja no politikas.
Viņš ir ieguvis maģistra grādu Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Viņš ir arī rezerves armijas kapteinis.
1985. gadā viņš pievienojās labējai politiskajai partijai "Nacionālā fronte". 1986. gadā viņš tika ievēlēts Nacionālajā asamblejā, pārstāvot Izēru. 1987. gadā viņš organizēja Žana Marī Lepēna vēlēšanu kampaņu. No 1989. līdz 1999. gadam viņš bija arī Eiropas Parlamenta deputāts.
Mégret nepiekrita Le Pen ekstrēmajiem politiskajiem uzskatiem, uzskatot, ka tas nepalīdz uzlabot viņu publisko tēlu. 1998. gadā Bruno Megrē izstājās no Nacionālās frontes un nodibināja Nacionālo republikāņu kustību (Mouvement National Républicain).
Viņš kandidēja uz prezidenta amatu 2002. gada Francijas prezidenta vēlēšanās. Viņš ieguva 2,33 % balsu un neiekļuva otrajā kārtā. Otrajā kārtā viņš atbalstīja Lepēnu.
Pēc tam, kad viņš izmantoja valsts līdzekļus savas prezidenta kampaņas finansēšanai, Mégret tika notiesāts uz 8 mēnešiem nosacīti un viņam tika uzlikts 8000 eiro naudas sods.
Biogrāfija un izglītība
Bruno Mégret ir dzimis 1949. gadā Parīzē. Viņš ieguva augstāko izglītību un turpināja studijas ārvalstīs, tostarp Kalifornijas Universitātē Bērklijā, kur ieguva maģistra grādu. Paralēli civildzīvei viņš bija arī rezerves armijas kapteinis, kas veidoja daļu no viņa profesionālās pieredzes.
Politiskā karjera
Mégret 1980. gados pievienojās Nacionālajai frontei un ātri kļuva par vienu no vadošajiem partijas organizatoriem un stratēģiem. 1986. gadā viņš tika ievēlēts Nacionālajā asamblejā, pārstāvot Izēru, un vēlāk darbojās arī kā Eiropas Parlamenta deputāts (1989–1999). Viņa amatu un pozīciju kombinācija deva viņam nozīmīgu ietekmi partijas iekšienē.
Sadursme ar Lepēnu un MNR dibināšana
Mégret vairākkārt konfliktēja ar Žana Marī Lepēna vietu un retoriku; viņš kritizēja ekstrēmos izteikumus un publiskā tēla problēmas, uzskatot, ka tie ierobežo partijas iespējas kļūt par plašāku nacionālās politikas spēlētāju. 1998. gadā, pēc ilgstošām domstarpībām par partijas virzību un vadību, viņš izstājās no Nacionālās frontes un izveidoja savu organizāciju — Nacionālo republikāņu kustību (Mouvement National Républicain), cerot piedāvāt mērķtiecīgāku, «republikas» tipa nacionālistisku alternatīvu.
2002. gada prezidenta vēlēšanas un vēlākie notikumi
2002. gada prezidenta vēlēšanās Mégret startēja kā MNR kandidāts, iegūstot 2,33 % balsu — pārāk maz, lai iekļūtu otrajā kārtā. Oficiālajā otrās kārtas iznākumā viņš deva publisku atbalstu Žanam Marī Lepēnam. Pēc vēlēšanām Mégret tiesiski bija iesaistīts skandālā par valsts līdzekļu izmantošanu kampaņas finansēšanai; tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda 8 mēnešus nosacīti un 8000 eiro naudassodu.
Politiskais stils un nostāja
Mégret tiek raksturots kā pragmatisks un organizatorisks politiķis, kurš vēlējās «normalizēt» un modernizēt nacionālistisko politiku, padarot to pievilcīgāku plašākai vēlētāju daļai. Viņa programmās dominēja uzsvari uz imigrācijas ierobežošanu, drošības un tiesiskuma nostiprināšanu, kā arī valsts suverenitāti un ekonomisko patriotismu. Atšķirībā no daļas radikālākām izteiksmēm Mégret izmantoja taktiku, kas vērsta uz politiskās reputācijas uzlabošanu.
Atstāšanās no politikas un mantojums
Oficiāli Bruno Mégret 2008. gadā paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas. Viņa dalība Francijas nacionālajā radikālajā un nacionālistiskajā kustībā, kā arī šķelšanās ar Nacionālo fronti, atstājusi ilgstošu ietekmi uz šīs politiskās vides attīstību Francijā. Mégreta centieni veidot mērenāku nacionālistisku opciju gan guva atbalstu tikai daļēji, un viņa politiskā karjera tiek vērtēta dažādi — gan kā pragmatiska reorganizācija, gan kā neveiksmīga šķelšanās, kas samazināja kopējo ietekmi uz vēlētāju bāzi.
Piezīme: rakstā saglabātas sākotnējās saites un atsauces uz avotiem, kā tās bija norādītas sākotnējā tekstā.
