Nacionālā apvienība (RN) — Francijas politiskā partija, agrāk Nacionālā fronte

Nacionālā apvienība (franču: Rassemblement national vai RN) ir Francijas politiskā partija, kas tradicionāli tiek raksturota kā labējā vai radikāli labējā spēks Francijas politikā. Līdz 2018. gadam tās nosaukums bija Nacionālā fronte. Partija ir pazīstama ar spēcīgu nacionālisma akcentu, eiropeisku skeptiķismu un stingru imigrācijas politikas atbalstu.

Partiju 1972. gada 5. oktobrī dibināja Žans Marī Lepēns. Sākotnēji partijas nosaukums bija Nacionālā fronte par Francijas vienotību (Front national pour l'unité française). Visveiksmīgāk likumdevēju vēlēšanās partija startēja 1997. gadā, kad 1. kārtā ieguva 14,9 % balsu, bet 2. kārtā - 5,7 % balsu. Nesen viņi uzvarēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņemot 24,85 % balsu.

Prezidenta vēlēšanās līdz šim tikai divi Nacionālās frontes kandidāti ir iekļuvuši otrajā kārtā - Žans Marī Lepēns 2002. gadā un viņa meita Marina Lepēna 2017. gadā. Jean-Marie Le Pen smagi zaudēja otrajā kārtā, jo saņēma tikai 17,8 % balsu; arī Marine Le Pen zaudēja otrajā kārtā, saņemot tikai 33,9 % balsu.

Jean-Marie Le Pen bija partijas līderis no 1972. līdz 2011. gadam. 2011. gadā partija nobalsoja par Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) ievēlēšanu par partijas vadītāju. Viņa vēlējās mīkstināt partijas tēlu. Marine Le Pen 2015. gadā izslēdza savu tēvu no partijas pēc tam, kad viņš bija izteicis vairākus pretrunīgus paziņojumus. 2017. gada 24. aprīlī, dienu pēc 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas, Marina Lepēna atkāpās no amata. Tagad par pagaidu līderi ir iecelts Stevī Brioī.

Partija ir patriotiska. Šī partija ir ļoti eiroskeptiska (tas nozīmē, ka tā ir pret Eiropas Savienību) un vēlas ierobežot imigrāciju. Marina Lepēna atbalsta to, lai valdība kontrolētu veselības aprūpi, izglītību, transportu, banku un enerģētikas nozari.

Ideoloģija un galvenie politiskie uzstādījumi

• Nacionālisms un suverenitāte: partija uzsver Francijas suverenitāti, nacionālo identitāti un vēlas mazināt ES ietekmi uz Francijas likumdošanu.
• Imigrācija un drošība: stingra imigrācijas kontrole, pastiprināta robežu uzraudzība un izteikts akcentēts likums un kārtība.
• Ekonomska politika: RN atbalsta protekcionismu, valsts iejaukšanos strategiskajās nozarēs un sociālu politiku, kas priekšroku dod vietējiem iedzīvotājiem (t.s. "nacionālā priekšroka").
• Sociālā politika: partija cenšas apvienot tradicionāli konservatīvus uzskatus ar sociālu atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām, lai piesaistītu plašāku vēlētāju loku.

Vēsture un attīstība

Partijas stratēģija kopš 2011. gada vadības maiņas ar Marinas Lepēnas ievēlēšanu bija mēģinājums "demontēt stigmu" (franču: dédiabolisation) — t.i., mīkstināt partijas publisko tēlu, attālinoties no dažiem ekstrēmiem izteikumiem un piesaistot sabiedrības centriskākas daļas. Šis process ietvēra arī oficiālu partijas nosaukuma maiņu 2018. gadā uz Rassemblement national (Nacionālā apvienība).

Partija vairākkārt piedzīvojusi iekšējas sadursmes un dalījumus, kā arī juridiskas un politiskas pretrunas saistībā ar tās līderu izteikumiem un vēsturi. Tomēr RN pakāpeniski palielinājusi savu ietekmi vietējā un nacionālā mērogā, gūstot panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās un iegūstot pārstāvniecību reģionālajās padomēs un vietvarās.

Elektoru profils un ietekme

RN pievelk atbalstītājus gan rūpniecības reģionos ar ekonomiskām grūtībām, gan dienvidu un rietumu rajonos, kur jautājumi par imigrāciju un drošību ir īpaši aktuāli. Tāpat partija piesaista vēlētājus, kuri jūtas atstumti vai nepietiekami aizsargāti no globalizācijas ekonomiskajām sekām.

Starptautiskā saistība un Eiropas līmenis

Eiropas Parlamentā RN ir sadarbojusies ar citām labēji orientētām un eiropeisku skepsi paužošām partijām. Partijas nostāja par ES bieži noved pie spriedzes ar citiem galēji proeiropeiskiem spēkiem un centriskām politiskajām grupām.

Pretrunas un kritika

RN regulāri tiek kritizēta par rasistiskas, ksenofobiskas un protu viesu runas un ideoloģijas elementiem. Partijas dibinātāja izteikumi un daži vēsturiskie saistījumi ar ekstrēmu nacionālismu ir veicinājuši plašas debatēs Francijas sabiedrībā par tās lomu demokrātijā.

Nākotnes perspektīvas

RN turpina spēlēt nozīmīgu lomu Francijas politikā — partijas spēja konsolidēt vēlētājus un paplašināt savu pārstāvniecību noteiks tās ietekmi nākamajos vēlēšanu ciklos. Lai gan tai vēl nav izdevies iegūt prezidenta amatu, RN pastāvīgi palielina politisko spiedienu un no jauna formulē debates par migrāciju, drošību un Francijas saistībām Eiropas Savienībā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Nacionālais mītiņš?

Q: Kad tā tika dibināta?

J: Kāds bija tās veiksmīgākais sniegums likumdošanas vēlēšanās?

J: Kas bija viņu divi kandidāti uz prezidenta amatu?

Jautājums: Kas pašlaik vada partiju?

J: Kādi ir daži no viņu uzskatiem?

Jautājums: Kāpēc Marina Lepēna atkāpās no šīs partijas vadītājas amata?

Meklēt pēc burta