2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas
2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas ir prezidenta vēlēšanas Francijā, kas notika 2017. gada 7. maijā. Līdzšinējais prezidents Fransuā Olands nolēma nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, ņemot vērā viņa zemo uzticības reitingu.
Galvenie kandidāti ir Nikolā Dupont-Aignans no "Debout la France", Marina Lepēna no Nacionālās frontes, Emanuels Makrons no "En Marche!". , Benoît Hamon no Sociālistu partijas, Nathalie Arthaud no Lutte Ouvrière, Philippe Poutou no Jaunās antikapitālistiskās partijas, Jacques Cheminade no Solidaritātes un progresa, Jean Lassalle no Résistons!, Jean-Luc Mélenchon no La France insoumise, François Asselineau no Tautas republikāņu savienības un François Fillon no Republikāņiem.
2017. gada 23. aprīlī Makrons ieguva 24% balsu, bet Lepēna - 21%. Otrajā kārtā Makrons pārliecinoši uzvarēja Lepēnu, iegūstot 66 % balsu pret 34 % Lepēna balsu.
Emanuels Makrons (En Marche!) uzvarēja vēlēšanu otrajā kārtā 2017. gada 7. maijā.
Rezultāti
| Pirmā kārta23 | Otrā kārta7 | |||||||||||
| Kandidāts | Balsis | % | Balsis | % | ||||||||
| 8,657,326 | 24.01% | 20,753,798 | 66.10% | |||||||||
| Marina Lepēna | 7,679,493 | 21.30% | 10,644,118 | 33.90% | ||||||||
| Fransuā Fijons | 7,213,797 | 20.01% | ||||||||||
| Jean-Luc Mélenchon | 7,060,885 | 19.58% | ||||||||||
| Benoît Hamon | 2,291,565 | 6.36% | ||||||||||
| Nicolas Dupont-Aignan | 1,695,186 | 4.70% | ||||||||||
| Žans Lasals (Jean Lassalle) | 435,365 | 1.21% | ||||||||||
| Philippe Poutou | 394,582 | 1.09% | ||||||||||
| François Asselineau | 332,588 | 0.92% | ||||||||||
| Nathalie Arthaud | 232,428 | 0.64% | ||||||||||
| Jacques Cheminade | 65,598 | 0.18% | ||||||||||
| Kopējais balsu skaits | 36,058,813 | 100% | 31,397,916 | 100% | ||||||||
Kartes
Pirmā kārta
· 
Pirmās kārtas rezultāti pēc nodaļas Emmanuel Macron Marine Le Pen François Fillon Jean-Luc Mélenchon
· 
Atbalsts Makronam pa departamentiem un lielākajām pilsētām
· 
Atbalsts Lepēnai pa departamentiem un lielākajām pilsētām
· 
Atbalsts Fijonam pa departamentiem un lielākajām pilsētām
· 
Atbalsts Mélenchonam departamentu un lielāko pilsētu dalījumā
Otrā kārta
· 
Pirmās kārtas rezultāti pēc nodaļas Emmanuel Macron Marine Le Pen
· .svg.png)
Pirmās vietas kandidāts pēc komūnas Emmanuel Macron Marine Le Pen
Aptauja
Pirmā kārta
Otrā kārta
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad 2017. gadā notika Francijas prezidenta vēlēšanas?
A: 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas notika 2017. gada 7. maijā.
Jautājums: Kāpēc Fransuā Olands nekandidēja uz otro termiņu 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās?
A: Fransuā Olands nekandidēja uz otro pilnvaru termiņu 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās, jo viņam bija zems piekrišanas reitings.
J: Kas bija galvenie kandidāti 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās?
A: Galvenie kandidāti 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās bija Nikolā Dupont-Aignans no "Debout la France", Marina Lepēna no Nacionālās frontes, Emanuels Makrons no "En Marche!", Benoît Hamon no Sociālistu partijas, Nathalie Arthaud no Lutte Ouvrière, Philippe Poutou no Jaunās antikapitālistiskās partijas, Jacques Cheminade no Solidaritāte un progress, Jean Lassalle no Résistons!, Jean-Luc Mélenchon no La France insoumise, François Asselineau no Tautas republikāņu savienības un François Fillon no Republikāņi.
Jautājums: Kas uzvarēja 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā?
A: 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja Emanuels Makrons, kurš ieguva 24 % balsu.
Jautājums: Ar ko Makrons sacentās 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā balsošanas kārtā?
A: 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Makronam pretī stājās Marina Lepēna.
Jautājums: Kādi bija 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti?
A: Makrons guva pārliecinošu uzvaru 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā balsošanas kārtā, iegūstot 66 % balsu, savukārt Le Pen saņēma 34 % balsu.
J: Kādām politiskajām partijām piederēja galvenie kandidāti 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās?
A: Galvenie kandidāti 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās piederēja šādām partijām: Debout la France, Nacionālā fronte, En Marche!, Sociālistu partija, Lutte Ouvrière, Jaunā antikapitālistiskā partija, Solidaritāte un progress, Résistons!, La France insoumise, Tautas republikāņu savienība un Republikāņi.
