2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas ir prezidenta vēlēšanas Francijā, kas notika 2017. gada 7. maijā. Līdzšinējais prezidents Fransuā Olands nolēma nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, ņemot vērā viņa zemo uzticības reitingu.

Galvenie kandidāti ir Nikolā Dupont-Aignans no "Debout la France", Marina Lepēna no Nacionālās frontes, Emanuels Makrons no "En Marche!". , Benoît Hamon no Sociālistu partijas, Nathalie Arthaud no Lutte Ouvrière, Philippe Poutou no Jaunās antikapitālistiskās partijas, Jacques Cheminade no Solidaritātes un progresa, Jean Lassalle no Résistons!, Jean-Luc Mélenchon no La France insoumise, François Asselineau no Tautas republikāņu savienības un François Fillon no Republikāņiem.

Konteksts un galvenie notikumi pirms vēlēšanām

Vēlēšanas noritēja īpaši polarizētā politiskā situācijā. Fransuā Olanda atbalsts bija zems un viņš paziņoja, ka nekandidēs atkārtoti. Jauns politiskais spēks — En Marche! —, kuru 2016. gadā dibināja Emanuels Makrons, ātri kļuva par centrisku un proeiropeisku alternatīvu tradicionālajām partijām. Savukārt Marina Lepēna pārstāvēja labējāku, imigrācijas ierobežošanas un suverenitātes akcentu līniju. Kampānā ietekmi atstāja vairākas skandālu un politiskas krīzes, piemēram, François Fillon reputācijas zaudējums saistībā ar lietu, kas mēdijos tika dēvēta par "Penelopegate".

Vēlēšanu sistēma

Francijā prezidentu ievēlē divu kārtu sistēmā: ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņem vairāk par 50% balsu, divi līderi sacenšas otrajā kārtā divas nedēļas vēlāk. 2017. gadā pirmā kārta notika 2017. gada 23. aprīlī, otrā — 7. maijā.

Rezultāti un balsojums

2017. gada 23. aprīlī pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguva Emanuels Makrons (apmēram 24%) un Marina Lepēna (apmēram 21%), tādējādi tās abas iekļuva otrajā kārtā. Tuvākie kandidāti bija François Fillon (apmēram 20%) un Jean-Luc Mélenchon (apmēram 19–20%), bet Benoît Hamon ieguva salīdzinoši zemu atbalstu (apmēram 6%).

Otrajā kārtā, kas notika 2017. gada 7. maijā, Emanuels Makrons pārliecinoši uzvarēja Marinu Lepēnu, saņemot aptuveni 66% balsu pret apmēram 34% Lepēnas atbalstītāju. Pēc šīs uzvaras Makrons kļuva par Francijas prezidentu — viņa inaugurācija notika 14. maijā 2017. gadā.

Izlūkošana par sekām

Makrona uzvara iezīmēja būtisku pārbīdi Francijas politiskajā kartē: no tradicionālo partiju dominances uz jauna centra spēka izvirzīšanos. Pēc prezidenta vēlēšanām notika arī parlamenta vēlēšanas, kurās viņa vadītā kustība guva spēcīgu atbalstu un izveidoja spēcīgu parlamentāro grupu, ļaujot īstenot vairākus reformu pasākumus. Makrons arī izcēlās kā stingrāks proeiropeisks līderis Eiropas mērogā.

Svarīgākie kandidāti — īss pārskats

  • Emanuels Makrons — bijušais ekonomikas ministrs, centrists, dibināja En Marche!, solīja ekonomikas reformas un tuvināšanos ES.
  • Marina Lepēna — Nacionālās frontes līdere, uzstāja uz imigrācijas ierobežošanu, nacionalismu un kritiku ES noteikumiem.
  • François Fillon — konservatīvais kandidāts no Republikāņiem, kuru ietekmēja personiska rakstura skandāls un kurš zaudēja daļu atbalsta.
  • Jean‑Luc Mélenchon — kreisi orientēts kandidāts ar spēcīgu retoriku pret neoliberālismu, solīja plašas sociālās reformas.
  • Benoît Hamon — sociālistu kandidāts, piedāvāja progresīvas sociālās programmas, tomēr ieguva nelielu atbalstu.

Kopsavilkums

2017. gada prezidenta vēlēšanas Francijā iezīmēja plašas politiskas pārmaiņas: jauna centriskā kustība nonāca pie varas, tradicionālās partijas zaudēja dominanci, un sabiedriskā diskusija koncentrējās uz Eiropas perspektīvu, imigrāciju un ekonomisko reformu nepieciešamību. Rezultātā Emanuels Makrons kļuva par prezidentu, uzvarot otrajā kārtā ar pārliecinošu balsu pārsvaru.