2014. gada Fergusona protesti — nemieri pēc Maikla Brauna nošaušanas

2014. gada Fergusona protesti pēc Maikla Brauna nošaušanas — nemieri, aresti, policijas militarizācija un #HandsUp kustība. Uzzini notikumu hronoloģiju, cēloņus un sekas.

2014. gada 10. augustā, nākamajā dienā pēc 18 gadus vecā afroamerikāņa Maikla Brauna nošaušanas, Fergusonā, Misūri štatā, sākās protesti. Tie norisinājās vairāk nekā divas nedēļas un ātri ieguva nacionālu un starptautisku uzmanību, kļūstot par plašākas diskusijas par policijas vardarbību, rasismu un krimināltiesību praksi ASV daļu.

Notikumu hronoloģija un galvenie momenti

10. augustā piemiņas diena sākās miermīlīgi, un vietējā kopiena sapulcējās, lai atcerētos Maiklu Braunu. Tomēr pēc vakara svecīšu vigīlijas daļā pūļa izcēlās vardarbība un sākās laupīšana, ko pavadīja sadursmes ar policiju un plašs mediju pārklājums.

13. augustā notika arī starptautiski pamanāma incidenta mediju pārstāvju aizturēšana – tika arestēti laikraksta The Washington Post reportieris Veslijs Loverijs un laikraksta The Huffington Post reportieris Raiens Reilijs, kas izraisīja kritiku par žurnālistu tiesībām un informācijas pieejamību sprādzienbīstamos notikumos.

Kopumā vairākos protestu posmos tika aizturētas 212 personas. Toreizējais prezidents Baraks Obama norādīja, ka lielākā daļa protestētāju Fergusonā bija miermīlīgi, tomēr notikumi izgaismoja dziļas problēmas attiecībās starp mazākumtautību kopienām un tiesu un kārtības institūcijām.

Vietējās un pašmāju kultūras reakcijā reperis Nelly organizēja labdarības pasākumu un aicināja pūli skandēt saukli "Paceliet rokas, nešaujiet!" (angļu val.: "Hands up, don't shoot"). Šis sauklis kļuva par simbolu protestiem un plaši tika lietots gan sociālajos tīklos, gan demonstrācijās.

19. augustā, aptuveni divas jūdzes no Fergusonas, notika vēl viens traģisks incidents — divi policisti nošāva un nogalināja 25 gadus veco afroamerikāni Kajiemu Pauelu, un vēl seši cilvēki tika ievainoti. Šis notikums papildināja bažas par policijas taktiku un situācijas eskalāciju reģionā.

20. augustā St. Annas policijas leitnants Rejs Alberss tika atstādināts no amata uz izmeklēšanas laiku pēc tam, kad bija konstatēts, ka iepriekšējā vakarā viņš bija vēršs pusautomātisko automātu pret miermīlīgu protestētāju — incidents, kas vēl vairāk saasināja diskusijas par policijas militarizāciju un spēka lietošanu pret nepilnīgo rīcību protestu laikā.

Policija Fergusona apkārtnē izveidoja tā saukto "organizētu protesta zonu" ar nolūku kontrolēt pulcēšanos un satiksmi, taču šī pieeja arī tika kritizēta par tiesību ierobežošanu un brīvības ierobežojumiem. Lai ierobežotu nekārtības, tika ieviesti arī pagaidu izbraukšanas un pulcēšanās aizliegumi.

26. augustā notika #HandsUP Globālā rīcības diena, kad protesti par policijas vardarbību un rasu nevienlīdzību notika daudzās ASV pilsētās un ārzemēs. 28. augustā pieci cilvēki iesniedza prasību pret Fergusonas policijas priekšnieku Tomasu Džeksonu, Sentluisas apgabala policijas priekšnieku Džonu Belmaru, policistu Džastinu Kosmu un vairākiem citiem policistiem, kas netika nosaukti, sūdzoties par spēka lietošanu un tiesību pārkāpumiem. 30. augustā vairāki simti cilvēku rīkoja mītiņu Rietumflorisantas prospektā.

Viena no simboliskām konflikta epizodēm bija Brauna piemiņas memoriāla nodedzināšana; šis akts izraisīja vēl plašākus protestus un publisku sašutumu. Pēc tam memoriāls tika atjaunots, taču spriedze turpinājās — septiņi cilvēki tika arestēti saistībā ar citiem incidentiem. 13. oktobrī akadēmiķis un aktīvists Kornels Vests tika arestēts miermīlīga protesta laikā, kas atkal pievērsa uzmanību protestu mērķiem un metodēm.

Izmeklēšana, jurdiskā attīstība un ilgtermiņa sekas

Strauji kļuva skaidrs, ka šie notikumi nebija vietēja mēroga jautājums — federālās iestādes, tostarp Tieslietu ministrija (DOJ), sāka izmeklēšanu gan par pašu Brauna nogalināšanu, gan par Fergusonas policijas praksi plašākā mērogā. 2014. gada 24. novembrī grand jury izmeklēšanā lēma neiesniegt apsūdzības pret policistu, kurš šāva Braunu; šis lēmums izraisīja jaunu protesta vilni visā valstī.

2015. gada martā DOJ publiskoja plašu izmeklēšanas ziņojumu par Fergusonas policiju un atzina, ka pilsētas tiesu un policijas prakse sistēmiski diskriminēja afroamerikāņus un citus mazākumtautību iedzīvotājus. Tajā bija aprakstītas problēmas ar pārmērīgu sodu iekasēšanu, neproporcionālu arestu praksi un centieniem gūt ienākumus no mazākumtautību kopienām. Tajā pašā laikā DOJ paziņoja, ka federālās tiesas nav atradušas pietiekamu pierādījumu, lai celtu federālas krimināllietas pret policistu, kurš šāva Braunu.

Ilgtermiņā incidents un protesti izraisīja plašāku kustību par policijas atbildību un pārvaldību — tai skaitā spiedienu uz policijas prakses reformām, plašāku diskusiju par "policijas militarizāciju", kā arī atbalstu vietējām un nacionālajām reformām, piemēram, apmācību uzlabošanai, videoierakstu lietošanai un sodiem par nepiemērotu spēka pielietojumu. Dažās apgabalos tika uzsāktas pārmaiņas policijas procedūrās, un tika iesākti tiesvedības un administratīvie procesi pret atsevišķiem darbiniekiem.

Nozīme un ietekme

Fergusona protesti 2014. gadā kļuva par pagrieziena punktu mūsdienu ASV sociālajā kustībā: tie de facto atdzīvināja un pievienoja impulsu kustībai Black Lives Matter, paplašināja sabiedrisko diskusiju par rasu attiecībām un tiesību aizsardzību, kā arī parādīja, cik ātri vietēji notikumi var iespaidot nacionālu politiku un tiesisko praksi. Notikumi Fergusona apkārtnē uzsvēra gan nepieciešamību pēc atbildības un pārbūves tiesu un policijas institūcijās, gan sarežģījumu, kas saistīti ar protestu organizēšanu, sabiedrības drošību un pilsoņu tiesību aizsardzību.

Šie notikumi arī lika medijiem, vietējām kopienām un politiķiem pārdomāt attiecības starp drošības spēkiem un sabiedrību, kā arī izcēla nepieciešamību pēc pastāvīgām pārmaiņām, kas nodrošinātu taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem.

Meklēt pēc burta