2017. gada Katalonijas neatkarības referendums — notikumi, tiesiskums un sekas

2017. gada Katalonijas neatkarības referendums — hronika par notikumiem, tiesiskumu un sekām: politiskā krīze, tiesu lēmumi un ietekme uz Spāniju un ES.

2017. gada Katalonijas neatkarības referendums ir neatkarības referendums, kas 2017. gada 1. oktobrī notika Katalonijā. Politiskās partijas, kas nevēlas neatkarību, referendumu boikotēja. Referenduma rīkošanu organizēja Katalonijas valdība, izmantojot vietējos administratīvos resursus un brīvprātīgo tīklus, taču balsotājiem bija grūti piekļūt daudziem iecirkņiem, jo policija slēdza un apturēja vairākas balsu nodošanas vietas.

Saskaņā ar Spānijas konstitūciju referendums ir nelikumīgs. Spānijas Konstitucionālā tiesa 2017. gada 7. septembrī apturēja referenduma norisi un izdeva rīkojumus par tā aizliegumu. Katalonijas valdība paziņoja, ka tiesas rīkojums nav spēkā, un saņēma atbalstu no 750 no 948 pašvaldībām. Tas noveda pie 2017. gada Spānijas konstitucionālās krīzes, kuras izšķiršanā iesaistījās gan centrālā valdība, gan tiesu vara.

Referenduma norise 2017. gada 1. oktobrī

1. oktobrī daudzi balsu iecirkņi tomēr tika atvērti, taču notika arī plaša mēroga policijas operācija, ko vadīja Spānijas valdība, lai konfiscētu materiālus un slēgtu iecirkņus. Notikumu laikā notika sadursmes starp balsotājiem un policiju. Katalonijas veselības iestādes ziņoja par simtiem ievainoto, kamēr Spānijas iekšlietu ministrija sniedza citus ievainoto skaita datus — skaitļu atšķirības vēlāk kļuva par politisku strīda objektu. Dažas starptautiskas organizācijas un cilvēktiesību grupas kritizēja policijas spēka izmantošanu un aicināja uz izmeklēšanu.

Rezultāti un to uztveres

Katalonijas valdība paziņoja, ka no balsotājiem aptuveni 90% nobalsojuši “par” neatkarību, bet oficiālais vēlētāju aktivitātes rādītājs, kā ziņoja reģionālā valdība, bija apmēram 43% no reģistrētajiem vēlētājiem. Šie skaitļi bija strikti kritizēti un apstrīdēti — gan tāpēc, ka pretinieki boikotēja balsošanu, gan tāpēc, ka daudzi iecirkņi tika slēgti un daudzas balsis netika skaitītas tādā veidā, kā to pieprasa starptautiski standartizētas vēlēšanas. Tāpēc referendumam nebija plašas starptautiskas leģitimitātes.

Tiesiskais konteksts

Saskaņā ar Spānijas Konstitūciju un Konstitucionālās tiesas praksēm jautājums par valsts teritoriālo vienotību ir valsts līmeņa jautājums, kur referendums par neatkarību prasa konstitucionālas izmaiņas. Katalonijas parlamenta pieņemtie likumi par referendumu tika vērtēti kā pretrunā ar valsts likumiem, un daudzi processi tika apturēti tiesiski. Spānijas centrālā vara uzsvēra, ka izmaiņas konstitucionālā statusā jāpanāk tikai ar valsts līmeņa procedūrām.

Politiska eskalācija un sekojošie soļi

2017. gada 27. oktobrī Katalonijas parlaments pieņēma deklarāciju par neatkarību. Tajā pašā mēnesī Spānijas Senāts, reaģējot uz notikušo, autorizēja Savienības valdību pielietot 155. panta pasākumus (pēc Spānijas Konstitūcijas), kas ļāva centrālajai valdībai īslaicīgi pārņemt Katalonijas administrācijas funkcijas un atlaist reģionālo valdību. Daudzi Katalonijas valdības locekļi tika aizturēti vai apsūdzēti; daži, tostarp toreizējais reģiona prezidents Carles Puigdemont, devās bēgļu ceļā uz Beļģiju un citām valstīm, lai izvairītos no aresta.

Kriminālltiesas procesi un amnestija

Gadu gaitā vairāki Katalonijas līderi tika saukti pie atbildības un apsūdzēti par pārkāpumiem, tostarp sacelšanos vai nelikumīgas rīcības organizēšanu valsts līmenī. Lielākā daļa procesu notika Spānijas Augstākajās tiesās un izraisīja plašu sabiedrības un starptautisku uzmanību. 2019. gadā tika pieņemti spriedumi un noteiktas sodu sankcijas pret dažiem līderiem, savukārt daļa politiķu joprojām atradās trimdā. 2021. gada jūnijā Spānijas valdība pieņēma lēmumu par daļēju politisku grēksūdžu atcelšanu (pardon), kas attiecās uz vairākām ieslodzītām personām, par ko tika plaši diskutēts sabiedrībā un politikā.

Starptautiskā reakcija un sekas

Lielākā daļa ārvalstu valdību un starptautisku institūciju uzskatīja referendumu par iekšpolitisku jautājumu un neatbalstīja Katalonijas neatkarības atzīšanu. Eiropas Savienības amatpersonas vairākkārt norādīja, ka tas ir Spānijas iekšējais jautājums un aicināja uz dialogu un tiesiskuma ievērošanu. Vienlaikus vairākas starptautiskas cilvēktiesību organizācijas un mediji izteica bažas par policijas spēka izmantošanu referendumā.

Ilgtermiņa ietekme

Referendums un tam sekojošā krīze dziļi ietekmēja Spānijas un Katalonijas attiecības. Tāpēc radās politiska polarizācija reģionā, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātus un partiju stratēģijas gan Katalonijā, gan centrālajā politikā Madridē. Kopš tā laika notikuši mēģinājumi meklēt politisku risinājumu ar dialoga starpniecību, un jautājums par Katalonijas statusu joprojām ir svarīga politiska tēma, kas ietekmē gan reģionālo, gan valsts līmeņa politiku.

Referendums 2017. gadā paliek nozīmīgs notikums Eiropas mūsdienu politiķu vēsturē — tas atjaunoja debates par pašnoteikšanos, tiesiskumu un to, kā sekmēt dialogu starp centrālo valdību un reģioniem demokrātiskā valsts ietvaros.

Meklēt pēc burta