5000 metri (5 km) — definīcija, rekordi un sacensību veidi

5000 m (5 km) — definīcija, pasaules un Latvijas rekordi, sacensību veidi un treniņu stratēģijas. Viss, kas jāzina par piecu kilometru skrējienu entuziastiem.

5000 metru (aptuveni 3,1 jūdze jeb 16 404 pēdas) ir populāra skriešanas distance. To dēvē arī par 5 km vai 5 km skrējienu. Sarunvalodā to dēvē par "piecu kilometru skrējienu". Tā ir viena no olimpisko spēļu un pasaules čempionāta vieglatlētikā vieglatlētikas disciplīnām. "5000 metri" attiecas uz skrējienu pa skrejceļu. "5 kilometru skrējiens" parasti attiecas uz šosejas skrējienu vai krosa sacensībām. Lai gan galvenokārt 5000 m skrējiens notiek brīvā dabā, dažkārt 5000 m skrējiens tiek veikts arī iekštelpu trasē. Oficiāli rekordi tiek fiksēti gan āra, gan iekštelpu 5000 m skriešanas sacensībās, bet ne 5 km šosejas skrējienos.

Distances popularitāte lielā mērā ir saistīta ar izaicinājumu, ko tā sagādā gan amatieriem, gan profesionāļiem. Tas ir distances skrējiens, kas prasa lielu izturību, kā arī ātrumu. Būtiska nozīme ir arī stratēģijai, un šī kombinācija padara šo distanci pievilcīgu daudziem.

Kas jāzina par 5000 m

5000 m stadionā nozīmē 12,5 apļus uz standarta 400 m trases. Sacensības var notikt kā viena distance (tiešais fināls) mazākos pasākumos vai kā siltinājumi un fināls lielos čempionātos. Olimpiskajās un pasaules čempionātu sacensībās parasti ir kvalifikācijas priekšmetu kārtas (siltinājumi) un fināls.

Rekordi un labākie sasniegumi

• Pasaules rekordi (stadionā, āra): vīriešiem pasaules rekords pieder Joshua Cheptegei — 12:35.36 (Monako, 2020). Sievietēm pasaules rekords pieder Letesenbet Gidey — 14:06.62 (Valensija, 2020).
• Īpašumi par iekštelpu un šosejas rezultātiem: iekštelpu 5000 m rezultāti tiek uzskaitīti atsevišķi un ratificēti pēc World Athletics noteikumiem. Šosejas 5 km laiki lielākoties tiek saukti par "world best" vai vienkārši par labākajiem rezultātiem šosejā — tie netiek fiksēti tādos pašos apstākļos kā stadionā reģistrētie rekordi.
• Čempionātu rekordi: olimpiādēs un pasaules čempionātos bieži uzvaras tiek izcīnītas taktiskā sacensībā ar lēnāku tempu un strauju finiša spurtu, tāpēc čempionu laiki parasti ir lēnāki nekā pasaules rekordi.

Sacensību veidi

• Stadiona 5000 m: klasiskā vieglatlētikas disciplīna ar apļiem uz 400 m trases. Bieži sastopama starptautiskajos mačos, Diamond League sacīkstēs un čempionātos.
• 5 km šosejas skrējiens: populārs masu skrējienos un pilsētas sacīkstēs. Šosejas distances grafiks, slēdzamība un apstākļi var ievērojami ietekmēt rezultātu.
• Kross / off‑road: 5 km var būt daļa no krosa sacensībām, it īpaši jauniešu un amatieru līmeņos; reljefs un segums var kardināli mainīt sacensības raksturu.
• Iekštelpu 5000 m: notiek retos iekštelpu pasākumos (ilgums un trases īpatnības dažkārt liek ierobežot startu skaitu).

Taktika un sacensību īpatnības

• Sacensības var būt taktiskas (lēns starts, saasinājums beigās) vai ātras (ar pacemakeriem), atkarībā no mērķa — uzvarēt vai sasniegt ātru laiku.
• Populāra taktika ir "pakotņu skrējiens" līdz pēdējām divām/trīs apgriezienām, pēc tam spēka finiša izspēle. Citi izmanto regulāras paātrināšanas ("surges") vai mēģina attālināt konkurentus agrāk.
• Stratēģija dažādos posmos: pirmais trešdaļa — pozīcijas un kontakts, otra trešdaļa — tempu kontrole, pēdējā trešdaļa — spurtā orientēta cīņa.

Treniņš un sagatavošanās

5000 m prasa līdzsvaru starp ātrumu un aerobo izturību. Tipisks sagatavošanās režīms iekļauj:

• garos skrējienus (lai attīstītu izturību);
• intervālu un ātruma treniņus (piem., 6–12 x 800 m, 10 x 400 m ar atpūtu), kas attīsta anaerobo slieksni un spurtu;
• tempo vai slieksņa skrējienus (piem., 20–40 min noturētā ritmā) — lai paceltu ātrumu, ko var uzturēt ilgāk;
• vingrinājumus spēkam un mobilitātei, kā arī atjaunošanos (miegs, uzturs, vieglie treniņi);
• kardiovasculārus un tehniskus elementus — soļu efektivitāte, starts un finiša spurtu taktika.

Vēsture un attīstība

Vīriešu 5000 m ir tradicionāla vieglatlētikas distance, kas tiek rīkota starptautiskā līmenī jau vairākus gadsimtus. Sieviešu 5000 m kļuva plaši atzīta čempionātos 1990. gados, nomainot 3000 m sacensību starptautiskā sacensību programmā — piemēram, 1996. gada Olimpiskajās spēlēs Atlanta pirmo reizi sacentās sievietes 5000 m distancē. Kopš tā laika disciplīna ir turpinājusi attīstīties gan amatieru, gan profesionālā līmenī.

Kur skatīties un piedalīties

• Starptautiskie mači: Olimpiskās spēles, Pasaules čempionāts, Continental čempionāti un Diamond League posmi.
• Reģionāli un vietēji: stadiona sacensības, klubu sacensības, masu 5 km skrējieni pilsētās.
• Amatieriem: daudzi maratona un skriešanas pasākumi iekļauj 5 km kā pieejamu distanci iesācējiem un ģimenēm.

Padomi iesācējiem

• Sāc lēnām — veido pamatizturību, pirms pievēršas ātruma treniņiem.
• trenējies regulāri un iekļauj dažādus treniņus (gara distance, intervāli, tempo);
• mācieties sacensību taktiku — kontrolēt tempu, izvēlēties pozīciju pakotnē un saglabāt spēku finišam;
• pievērs uzmanību atjaunošanai: miegs, uzturs, hidratācija un traumu profilakse.

5000 m ir tehniski un fiziski prasīga distance, kas piedāvā skriešanas prieku dažādos līmeņos — no amatieru tautas skrējieniem līdz elpu aizraujošām starptautiskām cīņām par medaļām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir 5000 metri?

J: Kāds ir cits 5000 metru skrējiena nosaukums?

J: Vai 5000 metru skrējiens ir olimpiskās sacensības?

J: Kāda ir atšķirība starp "5000 metriem" un "5 kilometriem"?

J: Vai 5000 metru skrējiens notiek tikai brīvā dabā?

J: Vai 5000 metru skriešanas sacensībās gan brīvā dabā, gan telpās tiek veikti oficiāli rekordi?

J: Kādēļ 5000 metru skrējiens ir populārs amatieru un profesionāļu vidū?

Meklēt pēc burta