Kanaāns — Noasa dēls Korānā: stāsts un islāmiskās interpretācijas
Izpēti Kanaāna — Noasa dēla Korānā — stāstu, Lielā plūda versijas un islāmiskās interpretācijas. Vēsturisks un teoloģisks skatījums uz Korāna sižetu.
Saskaņā ar islāmu tradīcijām Korānā tiek stāstīts par Noasa (Nūha) ģimeni un to, kā Lielajos plūdos tika glābti ticīgie. Korāns tieši nenosauc Noasa dēlu vārdā, tomēr dažos islāmaiskos stāstos un tafsīros (Korāna skaidrojumos) šis dēls parasti tiek nosaukts par Kanaānu vai Jamu. Šādas vārdu variācijas nāk no vēlīnākas hronikas un folkloras, nevis no paša Korāna teksta.
Kā tas atšķiras no ebreju un kristiešu tradīcijām
Dažkārt rodas pārpratumi par Kanaāna vietu Bībeles vai Toras stāstā. Torā un Bībelē Korāna stāsta par Noasu variantu nav. Tomēr Bībeles tekstos vārds Canaans (Kanaāns) parādās — kā Noasa mazbērns, Ham dēls, un viņa cilts tiek saukta par Kanaāniešiem. Bībelē nav apraksta par Noasa dēlu, kurš noraida tēva lūgumu kāpt laivā un noslīkst; tāda sižeta elements ir raksturīgs tieši Korāna versijai un islāma interpretācijām.
Korāna sižets un variants par Noasa dēlu
Korānā (piemēram, stāsts Nūha un citos pavadošos pantiem) Noahs tiek aicināts glābt ticīgos, būvējot laivu, un viņa ģimeni — taču viens Noasa dēls atsakās pievienoties. Korāna dialoga motīvā Noass sauc: „O mans dēls, nāc ar mums uz klāja un nebūsi kopā ar neticīgajiem.” Dēls atbild, ka patversmi meklēs kalnā: „Es patveršos kalnā, lai pasargātu mani no ūdens.” Noass atbild, ka šodien nav neviena aizbildņa pret Dieva pavēli, un drīz panti norāda, ka šis dēls noslīkst. Šo ainu Korāns izmanto, lai uzsvērtu, ka ticība un pestīšana ir individuāla izvēle — radinieku asinis vai saites neaizstāj pašu ticību.
Tradicionālās izpratnes un variācijas
- Vārda jautājums: Korāns pats dēlu vārdā neidentificē; islāma tradīcijā un vēlīnākos avotos parasti min kā nosaukumus Kanaānu vai Jamu. Tafsīri (piem., al-Tabari, Ibn Kathir) sniedz dažādas versijas, bet tās balstās uz tradīcijām ārpus Korāna; tāpēc vārds nevar tikt uzskatīts par Korāna autoritatīvu datu punktu.
- Vai dēls bija pieaugušais vai zēns: Ir atšķirīgas teikas. Daļa stāstu rāda dēlu kā pieaugušu cilvēku, kurš izvēlas neticību, tādējādi uzsverot morālo izvēli. Citas versijas — vairāk folkloriskas — apraksta, ka māte mēģināja viņu glābt kā bērnu, turēdama virs ūdens. Šī folkoriskā epizode parādās dažos stāstos un komentāros, bet to neapstiprina Korāna teksts.
- Noasa sieva: Islāma tradīcijā arī Noasa sieva dažviet tiek raksturota kā neticīgā, un Korāns norāda, ka viņa neglābjas kopā ar ticīgajiem; šis motīvs šķiet atšķirīgs no dažām citu tradīciju versijām, kur sievas ticība netiek akcentēta.
Teoloģiskie secinājumi un mācības
Korāna stāsts par Noasa dēlu bieži tiek izmantots, lai izceltu vairākus centrālus islāma mācības punktus:
- Ticība ir personiska atbildība — radinieku klātbūtne vai ģimenes saites nepārvērš neticīgu cilvēku ticīgā.
- Dieva griba un spriedums ir pāri cilvēciskām cerībām un attiecībām; pat tuvi radinieki var nepacelties glābšanai, ja viņi noraida dievišķo vadību.
- Stāsts kalpo kā brīdinājums un mācība par uzklausīšanu, paklausību un brīvības sekām, ja cilvēks tās izmanto pret Dieva pavēli.
Apkopojot: stāsts par Noasa dēlu Korānā ir īss, bet tēlains — tas neatklāj dēla vārdu tieši, taču vēlākā islāma literatūrā viņu bieži dēvē par Kanaānu vai Jamu. Šis sižets skaidri atšķiras no Torā un Bībele versijām, kur nav līdzīga motīva par Noasa dēlu, kurš noraida tēva lūgumu un noslīkst; Bībeles tekstos vārds Kanaāns parādās citā nozīmē — kā Noasa mazbērna (Hama dēla) nosaukums un Kanaāniešu cilts senča vārds.
Citas Kanaāna versijas
Arī jūdu, kristiešu un musulmaņu svētās grāmatas runā par Hama dēlu Kanaānu, Noasa mazdēlu. Šis Kanaāns pēc plūdiem joprojām ir dzīvs. Viens jūdu zinātnieks uzskata, ka šis Kanaāns varētu būt bijis Noasa dēls, nevis mazdēls. Tātad tas varētu būt tas pats Kanaāns vai arī cita persona ar tādu pašu vārdu.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas saskaņā ar islāmu ir Jam?
A: Islāma tradīcijās Jam ir ceturtais Noasa dēls.
J: Kurās svētajās grāmatās ir pieminēts Jam?
A: Musulmaņu svētajā grāmatā Korānā ir minēts Jam. Ebreju un kristiešu svētajās grāmatās, attiecīgi Torā un Bībelē, viņš nav pieminēts.
J: Kāpēc Jams noslīka, nevis izdzīvoja plūdos kopā ar savu ģimeni?
A: Saskaņā ar Korānu Jam izvēlējās neievērot Dieva norādījumus un neiekāpt Noasa laivā, kā to izdarīja viņa tēvs, māte un brāļi. Tā vietā viņš nolēma uzkāpt kalnā, lai pasargātos no plūdu ūdeņiem.
Jautājums: Vai kādā no šī stāsta versijām ir teikts, ka Kanaāna māte devās kopā ar viņu uz kalnu?
A: Jā, dažās versijās (kristiešu/jūdu) ir teikts, ka Kanaāna māte devās kopā ar viņu, jo viņa viņu ļoti mīlēja. Tur ir teikts, ka, kad pienāca ūdens, viņa turēja viņu virs galvas, lai viņš dzīvotu ilgāk, pirms noslīkst.
J: Vai kādā no šī stāsta versijām ir minēts, cik vecs bija Kanaāns, kad viņš devās uz kalnu?
Atbilde: Jā, ir minēts, ka Kanaāns bija pietiekami mazs, lai viņa māte varētu viņu paņemt, kad viņi kopā devās uz kalnu.
Jautājums: Ko atbild Noa, kad viņš lūdz Jamam doties ar viņiem laivā?
Atbilde: Noa atbildēja: "Ak, mans dēls, ej uz klāja ar mums un neesi kopā ar neticīgajiem." Un tad viņš teica: "Kādēļ tu esi uz klāja ar mums?
Jautājums: Ko Noa saka savam dēlam par to, kā šajā laikā atrast aizsardzību no Dieva dekrēta?
Atbilde: Noa saka savam dēlam, ka šodien nav neviena aizbildņa no Dieva dekrēta, izņemot to, kam Viņš dod žēlastību.
Meklēt