Saskaņā ar islāmu tradīcijām Korānā tiek stāstīts par Noasa (Nūha) ģimeni un to, kā Lielajos plūdos tika glābti ticīgie. Korāns tieši nenosauc Noasa dēlu vārdā, tomēr dažos islāmaiskos stāstos un tafsīros (Korāna skaidrojumos) šis dēls parasti tiek nosaukts par Kanaānu vai Jamu. Šādas vārdu variācijas nāk no vēlīnākas hronikas un folkloras, nevis no paša Korāna teksta.

Kā tas atšķiras no ebreju un kristiešu tradīcijām

Dažkārt rodas pārpratumi par Kanaāna vietu Bībeles vai Toras stāstā. Torā un Bībelē Korāna stāsta par Noasu variantu nav. Tomēr Bībeles tekstos vārds Canaans (Kanaāns) parādās — kā Noasa mazbērns, Ham dēls, un viņa cilts tiek saukta par Kanaāniešiem. Bībelē nav apraksta par Noasa dēlu, kurš noraida tēva lūgumu kāpt laivā un noslīkst; tāda sižeta elements ir raksturīgs tieši Korāna versijai un islāma interpretācijām.

Korāna sižets un variants par Noasa dēlu

Korānā (piemēram, stāsts Nūha un citos pavadošos pantiem) Noahs tiek aicināts glābt ticīgos, būvējot laivu, un viņa ģimeni — taču viens Noasa dēls atsakās pievienoties. Korāna dialoga motīvā Noass sauc: „O mans dēls, nāc ar mums uz klāja un nebūsi kopā ar neticīgajiem.” Dēls atbild, ka patversmi meklēs kalnā: „Es patveršos kalnā, lai pasargātu mani no ūdens.” Noass atbild, ka šodien nav neviena aizbildņa pret Dieva pavēli, un drīz panti norāda, ka šis dēls noslīkst. Šo ainu Korāns izmanto, lai uzsvērtu, ka ticība un pestīšana ir individuāla izvēle — radinieku asinis vai saites neaizstāj pašu ticību.

Tradicionālās izpratnes un variācijas

  • Vārda jautājums: Korāns pats dēlu vārdā neidentificē; islāma tradīcijā un vēlīnākos avotos parasti min kā nosaukumus Kanaānu vai Jamu. Tafsīri (piem., al-Tabari, Ibn Kathir) sniedz dažādas versijas, bet tās balstās uz tradīcijām ārpus Korāna; tāpēc vārds nevar tikt uzskatīts par Korāna autoritatīvu datu punktu.
  • Vai dēls bija pieaugušais vai zēns: Ir atšķirīgas teikas. Daļa stāstu rāda dēlu kā pieaugušu cilvēku, kurš izvēlas neticību, tādējādi uzsverot morālo izvēli. Citas versijas — vairāk folkloriskas — apraksta, ka māte mēģināja viņu glābt kā bērnu, turēdama virs ūdens. Šī folkoriskā epizode parādās dažos stāstos un komentāros, bet to neapstiprina Korāna teksts.
  • Noasa sieva: Islāma tradīcijā arī Noasa sieva dažviet tiek raksturota kā neticīgā, un Korāns norāda, ka viņa neglābjas kopā ar ticīgajiem; šis motīvs šķiet atšķirīgs no dažām citu tradīciju versijām, kur sievas ticība netiek akcentēta.

Teoloģiskie secinājumi un mācības

Korāna stāsts par Noasa dēlu bieži tiek izmantots, lai izceltu vairākus centrālus islāma mācības punktus:

  • Ticība ir personiska atbildība — radinieku klātbūtne vai ģimenes saites nepārvērš neticīgu cilvēku ticīgā.
  • Dieva griba un spriedums ir pāri cilvēciskām cerībām un attiecībām; pat tuvi radinieki var nepacelties glābšanai, ja viņi noraida dievišķo vadību.
  • Stāsts kalpo kā brīdinājums un mācība par uzklausīšanu, paklausību un brīvības sekām, ja cilvēks tās izmanto pret Dieva pavēli.

Apkopojot: stāsts par Noasa dēlu Korānā ir īss, bet tēlains — tas neatklāj dēla vārdu tieši, taču vēlākā islāma literatūrā viņu bieži dēvē par Kanaānu vai Jamu. Šis sižets skaidri atšķiras no Torā un Bībele versijām, kur nav līdzīga motīva par Noasa dēlu, kurš noraida tēva lūgumu un noslīkst; Bībeles tekstos vārds Kanaāns parādās citā nozīmē — kā Noasa mazbērna (Hama dēla) nosaukums un Kanaāniešu cilts senča vārds.