Dāvids II (1324–1371) — Skotijas karalis: biogrāfija un valdīšana

Dāvids II (1324–1371) — Skotijas karaļa biogrāfija un valdīšana: kronēšana, izraidījums, gūsts, atgriešanās un politiskās cīņas padziļinātā analīzē.

Dāvids II (1324. gada 5. marts – 1371. gada 22. februāris) bija Skotijas karalis, Roberta Brūsa dēls no viņa otrās sievas Elizabetes de Burgas (mirusi 1327. gadā). Viņš piedzima Dunfermlīnes pilī, Fifā.

Agrīna jaunība un laulība

Jaunībā Dāvids II tika iesaistīts starptautiskajās dinastiskajās aliansēs: 1328. gada 17. jūlijā, būdams četru gadu vecumā, viņš tika apprecēts ar Anglijas karaļa Edvarda II un Francijas karaļnama Izabellas meitu, Džoanu no Torņa (mirusi 1362. gadā). Šī laulība bija daļa no miera sarunām starp Angliju un Franciju un Skotijas pozīcijas nostiprināšanas Eiropā.

Troņa mantiniecība un agrīnā valdīšana

Piecu gadu vecumā, pēc tēva nāves 1329. gada 7. jūnijā, Dāvids kļuva par Skotijas karali. Viņa kronēšana notika Skonā 1331. gada novembrī. Tā kā viņš bija bērns, valsti pārvaldīja regenti un bruņoti atbalstītāji, kas centās saglabāt Brūsu dinastijas varu pret politiskajiem pretiniekiem.

Konflikts ar Edvarda III atbalstīto Balliolu un trimdas gadi Francijā

Skotijas tronim draudēja arī pretinieki, kurus atbalstīja Anglija. Edvards Baljols ar Anglijas karaļa Edvarda III atbalstu 1332. gada augustā ieguva panākumus, uzvarot pie Dupplinas (Dupplin Moor). Balliols tika kronēts par karali, un drošības apsvērumu dēļ bērnībā Dāvids un viņa sieva tika nosūtīti uz Franciju, kur viņš pavadīja daļu savas jaunības pie Francijas karaļa un saņēma atbalstu, kas vēlāk bija svarīgs viņa atgriešanai tronī.

Atgriešanās, valdīšana un karš ar Angliju

1341. gada vasarā Dāvids atgriezās Skotijā un pakāpeniski centās atjaunot savu autoritāti, nostiprinot Brūsu dinastiju. Viņa valdīšanas laikā Skotija saskārās gan ar ārējām draudzenēm — īpaši ar Angliju —, gan iekšējām problēmām, tostarp ekonomiskām grūtībām un epidemiologu triecienu (Melnā nāve 1348–1349. gados, kas skāra arī Skotiju).

1346. gadā, atsaucoties uz aliansēm ar Franciju un vēlmi radīt spiedienu uz Angliju, Dāvids iebruka uz dienvidiem. 1346. gada 17. oktobrī viņš tika sakauts un sagūstīts pie Nevilas krusta (Neville's Cross). Pēc sakaušanas Dāvids nonāca Anglijas gūstā un tika turēts gadu desmita garumā.

Gūstā un atbrīvošana

Pēc sava sagūstīšanas Dāvids pavadīja lielāko daļu gūsta laika Anglijā, dzīvojot galvenokārt Londonā un Odihamā, Hempšīrā. Viņa atbrīvošana notika 1357. gada oktobrī, kad tika noslēgts līgums par izpirkuma summu 100 000 marku apmērā. Faktiskais rēķins par ieslodzījumu un izpirkumu bija milzīgs valsts budžetam, un nauda tā arī netika samaksāta pilnībā; šī situācija atstāja ilgstošas sekas uz Skotijas spēju kontrolēt robežpilis un ietekmēja attiecības ar Angliju.

Vēlākā valdīšana, mantojums un nāve

Pēc atgriešanās Dāvids turpināja valdīt līdz nāvei, taču viņa autoritāte bija ierobežota gan iekšpolitiskās pretrunās, gan Anglijas ietekmes dēļ. Dāvids II nomira bez atstātām pēcnācējām 1371. gada 22. februārī Edinburgas pilī. Tā kā viņam nebija pēcnācēju, tronis pārgāja pie viņa māsas meitas dēla, Stjuartu ģimenes pārstāvja — Roberts II, kas iezīmēja Stjuartu dinastijas sākumu Skotijas tronī.

Novērtējums

Dāvida II valdīšana iezīmējas ar centieniem atjaunot Brūsu varu un ar dramatiskiem konfliktiem ar Angliju. Viņa ilgais gūsts, izpirkuma jautājumi un 1340. gadu epidēmijas padarīja šo periodu par sarežģītu laiku Skotijas vēsturē. Lai arī Dāvids cenšas nostiprināt karaliskās varas pozīcijas, viņa valdīšanu dažkārt vērtē kā vājāku salīdzinājumā ar tēva sasniegumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Deivids II?

J: Ar ko Dāvids II bija precējies?

J: Kad Dāvids II kļuva par Skotijas karali?

J: Kas cīnījās pret Dāvidu II, lai kļūtu par karali?

J: Vai Dāvids II tika sakauts kaujā?

J: Kad Dāvids II iebruka Anglijā un vai viņam tas izdevās?

J: Kur Dāvids II mira?

Meklēt pēc burta