Francijas prezidents Fransuā Miterāns (1916–1996) — biogrāfija, 1981–1995
Fransuā Miterāns (1916–1996) — izsmeļoša biogrāfija par prezidentūru 1981–1995: politiskās reformas, diplomātija, skandāli un mantojums Francijā.
Fransuā Moriss Adriēns Marī Miterāns (François Maurice Adrien Marie Mitterrand, 1916. gada 26. oktobris — 1996. gada 8. janvāris) bija franču politiķis, Francijas Republikas prezidents no 1981. gada 21. maija līdz 1995. gada 17. maijam. Viņš dzimis Žarnakā, Šarantas departamentā. Viņš bija Sociālistu partijas biedrs. Pirms ievēlēšanas par prezidentu viņš ieņēma vairākus amatus Francijas ministru kabinetā un bija valsts politikas redzams līderis vairākas desmitgades. Kā Francijas prezidents viņš bija arī viens no Andoras līdzprinčiem. Pēc viņa Francijas prezidents un Andoras līdzprincis ex officio bija Žaks Širaks. Miterāns nomira Parīzē no prostatas vēža. Viņš tika atdusas atdusas savā dzimtajā pilsētā Žarnakā.
No 1959. līdz 1981. gadam Miterāns bija arī Nivras departamenta Šatoto Šinonas (Ville) pašvaldības mērs.
Prezidentūras 1981–1995 galvenie virzieni
Miterāna prezidentūra bija ilgākā V Republikas vēsturē — 14 gadi —, un tā iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas Francijas iekšpolitikā, ekonomikā un starptautiskajās attiecībās. Viņa pirmā līdera programma bija plaši orientēta uz sociālo reformu un valsts lomu ekonomikā, taču vēlāk politikas kurss tika daļēji koriģēts, reaģējot uz makroekonomiskiem ierobežojumiem.
Iekšpolitika un sociālās reformas
- Nacionalizācijas un valsts loma ekonomikā: 1981.–1983. gados valdība veica virkni nacionalizāciju, tostarp nozīmīgākās banku un rūpniecības struktūras, lai nostiprinātu valsts kontroli stratēģiskajos sektoros.
- Sociālā politika un darba tiesības: tika palielināts minimālais atalgojums, paplašinātas sociālās garantijas un īstenotas darba tirgus iniciatīvas. 1982. gadā tika pieņemti arī pasākumi darba laika samazināšanai (pāreja uz 39 stundu nedēļu), kā arī citas darba regulējuma reformas.
- Administratīvā decentralizācija: ar 1982.–1983. gada likumiem (bieži saistīti ar iekšlietu ministra Gastona Defferre vārdu) tika paplašinātas reģionu, departamentu un pašvaldību pilnvaras, dotas lielākas tiesības lēmumu pieņemšanā un budžeta rīcībā.
- Tiesiskās reformas: viena no Miterāna prezidentūras simboliskākajām iekšpolitikas darbībām bija nāves soda atcelšana — 1981. gada oktobrī, par šo jautājumu iniciatīvu vadīja taisnības ministrs Robert Badinter.
- Ekonomikas kursa korekcija: 1983. gadā tika īstenots tā dēvētais "tournant de la rigueur" — stingrāks fiskālais un monetārais kurss, lai ierobežotu inflāciju un stabilizētu franku; tas nozīmēja sociālo programmu un valsts izdevumu pielāgošanu.
Politiskās konstelācijas un "kohabitācija"
Miterāna laiks pie varas iezīmējās arī ar vairākām politiskām “kohabitācijas” situācijām — periodiem, kad prezidents un parlamenta vairākuma partija piederēja pretējām politiskajām nometnēm. Pirmais šāds periods bija 1986.–1988. gados, kad par premjerministru kļuva konservatīvais Žaks Širaks. Pēc Miterāna otrās prezidentūras sākaies vēl viena kohabitācija 1993.–1995. gados ar premjerministru Édouardu Balladur.
Ārpolitika un Eiropa
- Eiropas integrācija: Miterāns bija aktīvs Eiropas Savienības veicinātājs, atbalstīja Eiropas vienotību un Francijas un Vācijas partnerību (īpaši sadarbību ar Helmutu Kolu). Viņš bija viens no pamatbalstiem ceļā uz Maastrichtas līgumu un Eiropas Savienības dziļāku integrāciju.
- Starptautiskā līmeņa loma: Miterāns aktīvi sekoja notikumiem Padomju Savienības sabrukuma un Aukstā kara beigām, un centās pozicionēt Franciju kā svarīgu starptautisku spēlētāju.
- Koloniālās un afrikāņu attiecības: Miterāna politika Āfrikā — bieži dēvēta par "Françafrique" — saglabāja spēcīgas saiknes ar bijušajām kolonijām, taču arī radīja kritiku un skandālus saistībā ar slepenām operācijām un atbalstiem reģionā.
Skandāli, kritika un tiesiskās problēmas
- Viltotas vai slepenas operācijas: prezidentūras laikā atklājās virkne operāciju, kas radīja sabiedrības nosodījumu, piemēram, 1985. gada "Rainbow Warrior" incidents — Francijas specdienestu iesaiste Greenpeace kuģa nogrimdināšanā Jaunzēlandē — un citi spiegošanas un operāciju skandāli.
- Eļizejas kņadas ("écoutes"): atklājumi par Eļizejas pils noklausīšanām radīja plašu diskusiju par valsts drošību un pilsoņu tiesībām.
- Pilsoņu bažas par pagātnes rīcību: Miterāna agrīnās darbības Otrā pasaules kara gados — sākotnēji administratīvs darbs Vichy režīma gados un vēlāk pievienošanās pretestībai — bieži tika kritiski pārskatītas, izraisot plašas diskusijas par viņa biogrāfiju.
Personīgā dzīve un mantojums
Miterāns bija sarežģīta privātā dzīve ieskauta figūra, kas iekļāva gan publisku laulību ar Hēlēnu Miterāni, gan ilgstošu privātu attiecību ar kultūras zinātniecei Annai Pingeo (Anne Pingeot), par ko publika uzzināja tikai vēlāk. Viņa slimība un nāve 1996. gadā atstāja plašu publisku reakciju un vērtējumus par viņa valdīšanu.
Miterāna mantojums ir pretrunīgs: viņu atceras kā Francijas sociālās politikas un Eiropas integrācijas atbalstītāju, kas vienlaikus radīja ekonomiskas grūtības un nonāca vairākos politiskos skandālos. Viņa 14 gadu ilgā prezidentūra ievērojami ietekmēja Francijas politisko virzību 20. gadsimta pēdējā ceturksnī.
Kopsavilkums
Fransuā Miterāns paliek viena no centrālajām figūrām mūsdienu Francijas vēsturē: viņa darbība 1981.–1995. gados aptvēra gan nozīmīgas sociālās reformas un Eiropas integrācijas soli, gan politiskas un ētiskas debates par valsts lomu ekonomikā, drošībā un attiecībās ar bijušajām kolonijām. Neskatoties uz skandāliem un kritiku, viņš formulēja redzējumu par Francijas vietu Eiropā un pasaulē, kas joprojām ietekmē diskusijas par valsts politiku.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Fransuā Miterāns?
A: Fransuā Miterāns bija franču politiķis, kurš no 1981. līdz 1995. gadam bija Francijas prezidents.
J: Kad un kur dzimis Fransuā Miterāns?
A: Fransuā Miterāns dzimis 1916. gada 26. oktobrī Žarnakā, Šarantas departamentā Francijā.
J: Kurai politiskajai partijai piederēja Fransuā Miterāns?
A.: Miterāns bija Sociālistu partijas biedrs.
J: Kādus citus amatus valdībā Miterāns ieņēma, pirms kļuva par Francijas prezidentu?
A: Pirms kļūšanas par prezidentu Miterāns ieņēma vairākus amatus Francijas ministru kabinetā.
J: Ko Miterāns darīja 1981. gadā, kas būtiski ietekmēja Francijas tieslietu sistēmu?
A.: 1981. gadā Miterāns atcēla nāvessodu Francijā.
J: Kāda bija Miterāna saikne ar Andoru viņa prezidentūras laikā?
A: Miterāns savas prezidentūras laikā bija viens no Andoras līdzprinčiem.
J: Kad Fransuā Miterāns nomira un kur viņš tika apglabāts?
A: Fransuā Miterāns nomira 1996. gada 8. janvārī Parīzē, Francijā, un viņš tika apglabāts savā dzimtajā pilsētā Žarnakā.
Meklēt