Geoffrey Burbidge
Džefrijs Burbidžs (dzimis 1925. gada 24. septembrī Čipping Nortonā, miris 2010. gada 26. janvārī La Džollā, Kalifornijā) bija angļu astrofiziķis. Daudzus gadus viņš bija Kalifornijas Universitātes profesors Sandjego. 1957. gadā kopā ar trim citiem fiziķiem publicēja slavenu darbu par elementu izcelsmi. Daudzi zinātnieki nepiekrita viņa idejām, kuras viņš pauda vēlāk, jo viņš neticēja Lielā sprādziena teorijai.
Izglītība un karjeras sākums
Viņš sāka studēt vēsturi Bristoles Universitātē, bet drīz vien pārgāja uz fiziku, jo tad varēja saņemt finansiālu palīdzību no valdības (bija sācies Otrais pasaules karš, tāpēc zinātnei valdībai bija ļoti svarīga nozīme). Viņš devās uz Londonu un 1951. gadā ieguva doktora grādu Londonas Universitātes koledžā. Viņš iepazinās ar astronomi Margaret Peachey. Viņš sāka ļoti interesēties par astronomiju, un 1948. gadā apprecējās. Kopš tā laika viņi vienmēr strādāja kopā vairākās vietās. Viņi strādāja Hārvardā, Čikāgas Universitātē un Kembridžas Universitātē. Pēc tam Margareta ieguva darbu Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, bet Džefrijs strādāja Mount Wilson observatorijā un Palomara observatorijā. 1962. gadā viņi abi sāka strādāt Kalifornijas Universitātē, San Diego.
B2FH dokuments
1957. gadā viņš kopā ar sievu un amerikāņu fiziķi Viljamu Fauleru un britu astronomu Fredu Hoilu uzrakstīja 104 lappušu garu darbu par zvaigžņu nukleosintēzi. Šo darbu sāka dēvēt par B2FH (pēc viņu iniciāļiem). Tajā bija aprakstītas kodolreakcijas zvaigznēs, parādot, kā šīs reakcijas izjauc matērijas blokus un atkal savāc tos kopā atšķirīgā veidā. Tā bija līdzīga ideja tam, par ko Čārlzs Darvins bija rakstījis pirms 100 gadiem grāmatā "Sugu izcelšanās", kur viņš aprakstīja, kā attīstījušās radības. Zinātnieki šo darbu uzskatīja par vissvarīgāko, kāds jebkad rakstīts par astrofiziku.
Vēlākā karjera
Vēlāk karjeras laikā Burbidžs atteicās pieņemt Lielā sprādziena teoriju, kas apraksta Visuma sākumu. Kvazari ir ļoti spilgti objekti ar ļoti lielu sarkano nobīdi. Lielā sprādziena teorijas piekritēji apgalvo, ka tie nāk no ļoti tālām vietām Visumā. Taču Burbidžs uzskatīja, ka kvazari nāk no tuvējām galaktikām, kas pārvietojas ar ātrumu, tuvu gaismas ātrumam, un tas izskaidro to sarkano nobīdi. Viņš domāja, ka tie rada jaunu matēriju, kad vecā matērija tiek iznīcināta reakciju rezultātā.
Lai gan daudzi zinātnieki nepiekrīt Burbidža vēlākajām idejām, viņš joprojām tiek uzskatīts par ārkārtīgi nozīmīgu zinātnieku. Viņam tika piešķirti daudzi apbalvojumi. 2005. gadā viņam un viņa sievai tika piešķirta Lielbritānijas Karaliskās Astronomijas biedrības Zelta medaļa.
