Žoržs Meljess (Georges Méliès, 1861. gada 8. decembris — 1938. gada 21. janvāris) bija franču kinorežisors, scenogrāfs un iluzionists, kurš kļuva par vienu no agrīnā kino nozīmīgākajiem radošajiem pionieriem. Dzimis Parīzē, viņš sākotnēji vadīja slaveno burvju teātri Théâtre Robert-Houdin, bet pēc tam, iedvesmojies no brāļu Lumière demonstrācijām, kļuva par vienu no pirmajiem, kas kino izmantoja kā stāstījuma un vizuālo ilūziju līdzekli.

Inovācijas un darba metodes

Meljess bija agrīns specefektu meistars un tehnisku paņēmienu izgudrotājs, kas ievērojami paplašināja kino izteiksmes iespējas. Viņa galvenie sasniegumi ietver:

  • stop‑kadra nomaiņu (substitution splice) un vairākkārtējas ekspozīcijas;
  • laika intervāla (time‑lapse) fotografēšanu;
  • šķīdināšanas (dissolve) pārejas un citas montāžas tehnikas;
  • roku apgleznotu krāsu izmantošanu, lai filmas vizuāli izceltu;
  • smalku scenogrāfiju, teātra estētiku un dekorāciju izmantošanu, kas radīja pasakainu, fantastisku noskaņu.

Galvenie darbi

Viņa filmu repertuārā ir gan īsfilmas, gan ambiciozi stāsti, kas ietekmējuši zinātniskās fantastikas un īpašo efektu attīstību. Starp pazīstamākajām Meljesa filmām ir Pola iekarošana, Ceļojums uz Mēnesi (franču val.: Le Voyage dans la Lune, 1902) un Neiespējamais ceļojums". Šīs filmas bieži attēlo dīvainus, sirreāliem ceļojumiem, līdzīgus tiem, kas aprakstīti Žila Verna grāmatās, un tās tiek uzskatītas par vienām no nozīmīgākajām agrīnajām zinātniskās fantastikas filmām. Meljesa filma "The Haunted Castle" ir agrīna šausmu filma, kurā izmantoti gotiski motīvi un mītiskas pārvērtības.

Karjeras kritums un atklājums

Meljess bija ārkārtīgi ražīgs — viņam piedēvē aptuveni vairāk nekā 500 filmu radīšanu — tomēr 20. gadsimta sākuma kinotirgus industrializācija, lielo ražotāju konkurence un Pirmā pasaules kara ietekme noveda pie viņa studijas grūtībām. Daudzas Meljesa filmas tika zaudētas, iznīcinātas vai sadalītas, un viņš pats pārgāja uz mazāku komerciālu darbību, strādājot ārpus kino nozares.

1920. gados un 1930. gadu sākumā kino vēsturnieki un entuziasti viņu sāka atklāt no jauna; Meljess beidza savas dienas, saņemot uzmanību un atzinību par saviem pionierdarbiem. Mūsdienās viņu uzskata par vienu no kino mākslas tēviem, kas demonstrēja, kā kinematogrāfu var izmantot fantāzijas, stāstījuma un vizuālā brīnuma radīšanai.

Mantojums

Žoržs Meljess ietekmēja ne tikai tehnisko speciālistu darbu (speciālo efektu meistari, scenogrāfi, krāsu tehniķi), bet arī kino stāstniecību kopumā. Viņa radošie paņēmieni kļuva par pamatu tēlam «kino kā brīnuma mašīnai», un tie turpina iedvesmot režisorus, dizainerus un filmu veidotājus. Mūsdienu arhīvi, restaurācijas un filmas vēstures pētnieki cenšas saglabāt un atjaunot atrastos Meljesa darbus, lai nākamajām paaudzēm nodotu šo sākotnējo kino ģēniju.