Melnās atraitnes ir zirnekļi. To zinātniskais nosaukums ir Latrodectus mactans, un ģints nosaukums Latrodectus ir kopīgs ar vairākiem līdzīgiem zirnekļiem (dažkārt tos sauc par "atraitņu zirnekļiem"). Mātīte ir spīdīgi melna, ar apaļu vēderu un raksturīgu sarkanu smilšu pulksteņa zīmi uz apakšpuses. Tās ir cieši saistītas ar citu grupu, ko sauc par Steotoda (dažkārt dēvē par viltus atraitņu zirnekļiem) un kurā ir sugas, kas parasti nav bīstamas cilvēkiem. Visi īstie atraitņu zirnekļi var radīt kodumus ar spēcīgu neirotoksisku indi, kas cilvēkiem var izraisīt smagas pazīmes — īpaši bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām — taču nāves no koduma mūsdienu medicīnā ir reti sastopamas.

Izskats

Mātītes ķermeņa garums parasti ir aptuveni 0,5 collas (apmēram 12–15 mm), bet ar kājām to kopējais izmērs var būt lielāks. Tēviņi ir ievērojami mazāki un slaidāki, bieži ir brūngani vai gaišāki un tiem var nebūt izteiktā sarkanā smilšu pulksteņa uz vēdera. Jaunās mātītes var būt mazāk raksturīgas krāsas, līdz galīga krāsa attīstās pēc vairākiem sava dzīves posmiem.

Dzīves vide un uzvedība

Atraitnes bieži dzīvo siltās un patvēruma vietās — pie ēku pamatiem, gar sienām, pagrabu stūros, gar koku mizām, šķūņos, malkas krāvumos, zem atkritumu kaudzes un citās tumšās, klusas vietās. Tās veido nekārtīgus, lipīgus tīklus (pirmā tipa tīkli), kuros slēpjas un gaida laupījumu. Atraitnes nav īpaši agresīvas pret cilvēkiem; tās parasti kod, tikai ja jūtas apdraudētas, saspeltas vai nejauši satvertas.

Uzturs un vairošanās

Tās medī galvenokārt kukaiņus un citus nelielus bezmugurkaulniekus, kuri iestrēgst tīklos. Pārošanās laikā mātīte reizēm var saprast tēviņu (tūlīt pēc vai pāra laikā), kas iespējams ir iemesls tautas nosaukumam "atraitne". Mātītes dēj olas olasomas, kurās var būt desmitiem līdz simtiem oliņu; mazie zirnekļi izšķiļas pēc vairākām nedēļām un izplatās, izmantojot "gaisaga plivināšanos" (ballooning).

Kodums un simptomi

Atraitnes inde satur neirotoksīnu (piem., latrotoxīnu), kas ietekmē nervu sistēmu. Kodums bieži vien ir sākotnēji mazāk sāpīgs vai sajutāms kā dūriena vieta ar diviem nelieliem punktiņiem. Pēc tam var attīstīties tālākas pazīmes:

  • lokālas sāpes, apsārtums un pietūkums;
  • sāpes, kas izplatās no koduma vietas uz citām ķermeņa daļām;
  • muskuļu spazmas un krampji (īpaši vēdera un ekstremitāšu muskulatūrā);
  • svīšana, nelabums, vemšana, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens;
  • smagos gadījumos elpošanas grūtības un vispārēja vāja sajūta.

Simptomi parasti parādās dažu stundu laikā, bet var attīstīties arī ātrāk. Bērniem un cilvēkiem ar vājāku veselību simptomi var būt smagāki.

Pirmā palīdzība un ārstēšana

Ja cilvēkam ir aizdomas par melnās atraitnes kodumu:

  • nomieriniet upuri un ierobežojiet koduma vietas kustību (immobilizēt);
  • notīriet koduma vietu ar ziepēm un ūdeni, lai samazinātu inficēšanās risku;
  • uzklājiet aukstu kompresi, lai mazinātu pietūkumu un sāpes;
  • necenšieties iesūkt indi ar muti vai griezt brūci;
  • ja parādās smagas sistēmiskas pazīmes (elpošanas grūtības, stipras muskuļu spazmas, apziņas traucējumi, pastāvīgas vemšanas), nekavējoties meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību;
  • ārsti var lietot pretsāpju līdzekļus, muskuļu relaksantus, simptomātisku ārstēšanu un smagos gadījumos — specifisku antitoksīnu (antivenomu), ja tas ir pieejams un nepieciešams.

Novēršana un drošība

  • valkājiet cimdus un cietu apavu, strādājot malkas krāvos, pagrabos vai pie sienām;
  • bāžot rokās iekšā drēbes vai apavus, pirms tos uzvelkat — sakratiet tos vai pārbaudiet iekšpusi;
  • nostipriniet durvis un logu spraugas, lai samazinātu piekļuvi ēkām;
  • atbrīvojiet apkārtni no krāvumiem un sakopiet pagalmu, lai kavētu zirnekļu dzīvesvietu veidošanos;
  • ja atrodat tīklu vai atraitni iekštelpās, nerīkojieties ar to plikām rokām — izmantojiet garus instrumentus vai sauciet profesionālu palīdzību.

Atšķirības no "viltus atraitnēm" (Steotoda)

Dažas Steotoda sugas izskatās līdzīgi īstajām atraitnēm, taču tām parasti nav spilgti sarkana smilšu pulksteņa zīme un to inde parasti nav tik stipra cilvēkiem. Tomēr jebkuru nezināmu zirnekli labāk uztvert piesardzīgi.

Papildinformācija

Melnās atraitnes izplatība ir atkarīga no sugas un reģiona; piemēram, Latrodectus mactans raksturīga Ziemeļamerikai, bet ģints pārstāvji ir sastopami arī citos kontinentos. Dzīves ilgums var svārstīties — mātītes dažkārt dzīvo vairākus gadus, ja nav apdraudētas. Ja nepieciešams dokumentēt kodumu, fotografējiet brūci un, ja iespējams, droši nofotografējiet zirnekli no attāluma (neaiztiekot to).

Galvenais drošības padoms: neaiztieciet vai neturiet atraitnes plikām rokām — ja rodas kodums un simptomi pasliktinās, meklējiet medicīnisko palīdzību.