Ptilonorhynchidae — austropapuāniska putnu dzimta (20 sugu)
Ptilonorhynchidae — austropapuāniska vējputnu dzimta (20 sugas): krāšņi būvētāji ar unikāliem pārošanās rituāliem, endēmiski Jaungvinejā un Austrālijā, dažādi biotopi.
Ptilonorhynchidae dzimtas putni — pazīstami latviski kā vējputni — ir astoņu ģinšu un aptuveni 20 sugu grupa, kas izplatīta galvenokārt Austrālijā un Jaunajā Gvinejā. Šajā dzimtā ietilpst daži no interesantākajiem putnu uzvedības piemēriem pasaulē: tēviņi izveido un rūpīgi iekārto īpašas demonstrācijas konstrukcijas, kuras papildina ar kociņiem, krāsainiem objektu salikumiem un citām dekorācijām, lai piesaistītu mātītes — šī unikālā uzvedība visbiežāk novērota pie Vogelkopas vējputniem. Šā rituāla mērķis ir piesaistīt partneri, un vējputni demonstrē spēcīgu mātītes izvēles pārošanās sistēmu.
Izplatība un biotopi
Pērtiķveidīgo putnu izplatība ir austropapuāniska: desmit sugas ir endēmiskas Jaungvinejā, astoņas endēmiskas Austrālijā, un divas sugas sastopamas abās valstīs. To izplatība koncentrējas galvenokārt uz Jaunās Gvinejas un Austrālijas ziemeļu troposu reģioniem, taču dažas sugas sastopamas arī Austrālijas centrālajā, rietumu un dienvidaustrumu daļā. Šie putni apdzīvo dažādus biotopus, tostarp blīvus lietus mežus, eikaliptu un akāciju mežus, kā arī krūmājus un meža malas, kur pieejams gan barības daudzums, gan piemēroti vietu boweru būvēšanai.
Izskats un izmēri
Šie putni pieder pie vārnveidīgajiem (vārnveidīgie) un ir vidēji lieli līdz lieli. Izmēru amplitūda ir nozīmīga: no aptuveni 22 cm un 70 gramiem smagā zeltainā dzegužputna (zeltainā dzegužputna) līdz apmēram 40 cm un 230 gramiem smagajam dzegužputnam. Bieži novērojama seksuāla dimorfija — tēviņi parasti ir krāsaināki un vairāk dekorēti nekā mātītes, lai labāk piesaistītu uzmanību demonstrāciju laikā.
Barība
Vējputnu uzturs galvenokārt sastāv no augļiem, taču daudzas sugas papildina savu ēdienkarti ar kukaiņiem (īpaši ligzdošanas periodā, kad aug olas un barības nepieciešamība ir lielāka), ziediem, nektāru un dažkārt arī jauniem lapu dzinumiem. Dažas sugas, piemēram, satīna un plankumainās dzegužpirkstītes, dažkārt tiek uzskatītas par kaitēkļiem, jo tās barojas ar introducētiem augļiem un dārzeņiem, kas var radīt konfliktus ar lauksaimniecību — reizēm cilvēki šos putnus ir nogalinājuši vai citādi apdraudējuši.
Uzvedība, boweru būvēšana un pārošanās
Vējputnu izslavētākā iezīme ir tēviņu veidotie „boweri” — sarežģītas demonstrāciju vietas, kuras tiek būvētas un rotātas. Ir divi galvenie boweru tipi: tā saucamie alejas tipa boweri (divas paralēlas sienas vai tuneļi) un stabiņa/taures tipa boweri (apkārt stabiņam vai pagalmam saliktas rotas). Tēviņi rūpīgi atlasīs un izvietos priekšmetus — ziedus, krāsainus ķieģeļus, putnu spalvas, gliemežvāku gabalus un pat mākslīgas lietas — lai izveidotu vizuāli pievilcīgu kompozīciju, kas mātītēm liek izvēlēties tieši viņu.
Pēc pārošanās bieži vien mātīte pati būvē ligzdu un rūpējas par olām un mazuļiem, kamēr tēviņš turpina demonstrācijas, cenšoties piesaistīt citas mātītes. Ligzdošanas periods, olu skaits un audzināšanas ilgums atšķiras starp sugām, bet tipiski ligzdā ir 1–3 olas.
Sociālā struktūra un mācīšanās
Daļai vējputnu raksturīga sarežģīta sociālā uzvedība un mācīšanās: jaunie tēviņi mēdz mācīties būvēt bowerus, kopējot vai eksperimentējot ar materiāliem un kompozīcijām. Tā novērojama arī kultūras pārmantošana — noteikti dekorēšanas elementi un demonstrācijas paņēmieni tiek nodoti no vecākiem vai citiem grupas locekļiem.
Saglabāšana un draudi
Galvenie šīs dzimtas sugu apdraudējumi ir biotopu zudums un fragmentācija (mežu izciršana un zemes izmantošanas maiņa), ievestie plēsēji un konkurentdzīvnieki, kā arī cilvēku konflikts, kad putni tiek uzskatīti par kaitēkļiem. Dažas sugas ir drošā stāvoklī, bet citas tiek uzskatītas par ranžētām vai apdraudētām atkarībā no to mazās izplatības un biotopu trausluma. Saglabāšanas pasākumi ietver biotopu aizsardzību, invazīvo sugu kontroli un vietējo kopienu izglītošanu par vējputnu ekoloģisko nozīmi.
Īsumā
- Dzimumu rituāli: tēviņi būvē un dekorē bowerus, lai piesaistītu mātītes.
- Izplatība: galvenokārt Jaungvineja un Austrālija, dažas sugas plašāk izplatītas.
- Uzturs: dominē augļi, papildina ar kukaiņiem, nektāru un ziediem.
- Saglabāšana: draudi — biotopu zudums, invazīvās sugas un cilvēku konflikts.
Vējputni ir svarīgs pētījumu objekts bioloģijā un uzvedības ekoloģijā, jo to sarežģītie dekorācijas rituāli un mātīšu izvēles mehānismi sniedz dziļāku izpratni par seksuālo atlasi un kultūras elementu pārmantošanu dzīvnieku pasaulē.
Satīna putna baušķis
Jautājumi un atbildes
J: Kādai ģimenei pieder bowerbirds?
A.: Baušķērkšķi pieder pie putnu dzimtas Ptilonorhynchidae.
J: Kāda ir vispazīstamākā baušķērkļu uzvedība?
A: Vispazīstamākā baušķērkļu uzvedība ir to unikālais saderināšanās rituāls, kurā tēviņi uzbūvē būvi un izrotā to ar kociņiem un koši krāsotiem priekšmetiem.
J: Kāds ir šī uzmanības vēršanās rituāla mērķis?
A: Šā uzmanības vēršanās rituāla mērķis ir piesaistīt partneri.
Jautājums: Cik sugu ir dzeguzveidīgo putnu saimē?
A.: Divdesmit sugas astoņās ģintīs ir bauerputnu dzimtas putni.
J: Kur var sastapt baušķērkļus?
A.: Bowerbirds izplatība ir austrum-papuasaules, jo desmit sugas ir endēmiskas Jaungvinejā, astoņas endēmiskas Austrālijā un divas sastopamas abās lielajās salās. To izplatība galvenokārt ir Jaunās Gvinejas un Austrālijas ziemeļu daļas tropos, lai gan dažas sugas izplatītas arī Austrālijas centrālajā, rietumu un dienvidaustrumu daļā. Tās apdzīvo dažādus biotopus, tostarp lietus mežus, eikaliptu un akāciju mežus un krūmājus.
J: Kāds ir tipisks bauerbird diētas sastāvs?
A: Tipisks baura putnu uzturs sastāv galvenokārt no augļiem, bet dažām sugām tas var ietvert arī kukaiņus (īpaši ligzdojumos), ziedus, nektāru un lapas.
J: Vai šo putnu klātbūtne cilvēku tuvumā var radīt kādu negatīvu ietekmi?
A: Dažkārt satīna un plankumainās dzegužkurpītes tiek uzskatītas par kaitēkļiem, jo tās barojas ar ievestajiem augļiem un dārzeņiem. Dažkārt cietušie lauksaimnieki tos ir nogalinājuši.
Meklēt