Brahiosaurs — milzīgais sauropods: apraksts, izmēri un fosilijas
Atklāj brahiosaura milzīgo pasauli: apraksts, izmēri, fosilijas un Berlīnes skelets — viss par juras perioda giganta noslēpumiem.
Brahiosaurs (Brachiosaurus) bija zālēdāju dinozauru ģints, kas dzīvoja augšējās juras periodā. Nosaukums cēlies no īpašības, ka brahiosaura priekšējās kājas bija garākas par pakaļējām — pretstatā daudzām citām sugu grupām, kur aizmugures kājas bija garākas. Šī ķermeņa uzbūve deva brahiosauriem raksturīgu noliektu muguras profilu un ļāva tiem paspēt baroties no augstākām koku vainagiem.
Izskats un izmēri
Brahiosaurs bija liels sauropods ar garu kaklu, salīdzinoši nelielu galvu un masīvu ķermeni. Tās kakls sastāvēja no daudziem pagarinātiem skriemeļiem, un kauli bija daļēji gaisoti (pneimatizēti), kas samazināja svaru. Precīzie izmēri mainās atkarībā no sugas un aprēķinu metodes, bet parasti tiek minēts, ka Brachiosaurus varēja sasniegt aptuveni 20–25 metru garumu un galvas augstumu no zemes aptuveni 12–16 metru robežās. Svars tiek lēsts desmitiem tonnu (bieži 20–60 tonnu), tomēr šie skaitļi var atšķirties pētījumos.
Fosilijas un izplatība
Brachiosaurus pamatā zināms no Ziemeļamerikā atrastām fosilijām; pirmo Brachiosaurus altithorax sugas aprakstīja paleontologs Elmer Riggs 1903. Dažus līdzīgus skeleta atlieku komplektus vēlāk atrada arī Āfrikā, taču daļa no tiem tiek piešķirti tuviem radiniekiem (piemēram, Giraffatitan). Brahiosaura fosilijas palīdz pētniekiem rekonstruēt tā ķermeņa uzbūvi, anatomiju un vides, kurā tas dzīvoja.
Plaši pazīstams ir muzeja eksponāts Berlīnē — Humboldt muzejs (Museum für Naturkunde) — kur iekārtots liels montēts sauropoda skelets. Šis montējums bieži tiek citēts kā viens no augstākajiem un ievērojamākajiem pilnajiem sauropoda skeletiem, tomēr jāuzsver, ka šis eksponāts sākotnēji tika piešķirts Brachiosaurus, bet vēlākās taksonomiskās analīzes parādīja, ka tas tuvāk atbilst Āfrikā atrastajam radinieku veidam Giraffatitan — tātad muzeja montējums ir vērtīgs un iespaidīgs, bet ne viennozīmīgi attiecināms uz Ziemeļamerikas sugu.
Dzīvesveids un barošanās
Brahiosaurs bija zālēdājs, kas, izmantojot garo kaklu un salīdzinoši augstās priekšējās kājas, varēja raut lapas un skujeņus no kokiem, kas bija nepieejami daudzām citām dinozauru sugām. Par barošanās stratēģijām ir dažādas hipotēzes: daļa zinātnieku uzskata, ka tie barojās galvenokārt no augstajām koku kroņiem, citi — ka kakls tika izmantots, lai klusi pārvietotos horizontāli un pļautu plašus krūmus. Kaulu un mutes uzbūves analīze norāda, ka tie nepraktizēja košļāšanu kā zīdītāji, bet drīzāk norija lielus apjomus augu masas, ko vēlāk apstrādāja kuņģos.
Sistematika un taksonomija
Brachiosaurus pieder pie sauropodu apakšgrupas, kuru parasti dēvē par brahiosaurīdiem (Brachiosauridae) vai plašāk — Macronaria. Taksonomija laika gaitā ir mainījusies, jo atklāto atlieku komplekti bijuši fragmentāri un jauni atradumi un datu analīzes sniedz jaunas atziņas. Dažas agrāk piešķirtās sugas un muzeja montējumi vēlāk tika pārdalīti starp radniecīgām ģintīm (piemēram, Giraffatitan).
Fizioloģiskas un interesantas iezīmes
- Garās priekšējās kājas — ļāva ķermenim noliekties uz priekšu un pacelt priekšpusi, padarot iespējamu augstāku barošanos.
- Gaisa maisi un pneimatiskie skriemeļi — līdzīgi mūsdienu putnu elpošanas sistēmai, tie palīdzēja samazināt ķermeņa svaru un efektīvi elpot.
- Asinsrites izaicinājumi — pastāv debates par to, kā sirds varēja pumpēt asinis uz tik tālu un augstu galvu; tiek apsvērti dažādi risinājumi, tostarp spēcīga sirds un specializēti asinsvadu risinājumi.
- Fosiliju trūkumi — daudzi pētījumi ir balstīti uz nepilnīgām atliekām, tāpēc daudzas īpašības un izmēri tiek regulāri koriģēti, kad parādās jauni atradumi.
Interesanti fakti
- Brahiosaurs ir viens no labi atpazīstamajiem sauropodiem popkultūrā un bieži parādās filmās un izstādēs.
- Viņu anatomija un dzīvesveids sniedz svarīgas norādes par juras perioda ekosistēmām un par to, kā milzīgas zālēdāju sugas spēja eksistēt un izplesties.
Kopumā Brachiosaurus ir nozīmīgs piemērs tam, kā sauropodi attīstījās, lai aizņemtos augstākās barošanās nišas, un to pētījumi turpina sniegt jaunas zināšanas par dinozauru bioloģiju, fizioloģiju un ekoloģiju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir brahiosaurs?
A: Brahiosaurs ir zālēdāju dinozauru dzimtas pārstāvis, kas dzīvoja augšējās juras periodā.
J: Kāpēc brahiosaurus sauc par "rokas ķirzaku"?
A: Brahiosaurus sauc par "roku ķirzaku", jo tā priekšējās kājas bija garākas par aizmugurējām.
J: Kāds bija brahiosaura izmērs?
A: Brahiosaurs bija aptuveni 25 m garš un 13 m garš.
J: Kāda veida dinozaurs bija brahiosaurs?
A: Brahiozaurs bija sauropods.
J: Kur tika atrastas brahiosaura fosilijas?
A: Brahiosaura fosilijas tika atrastas Ziemeļamerikā un Āzijā.
Jautājums: Cik augsts varēja būt brahiosaurs, kad bija pilnībā izstiepies?
A: Brahiosaurs varēja sasniegt līdz 16 metru (52 pēdu) augstumu pilnā izstiepumā.
J: Kāda ir Humbolta muzejā Berlīnē, Vācijā, esošā brahiosaura skeleta nozīme?
A: Humbolta muzejā Berlīnē, Vācijā, esošais brahiozaura skelets ir gan augstākais, gan lielākais pilnais sauropoda skelets. Tas nozīmē, ka tas ir arī augstākais un lielākais pilnais dinozaura skelets.
Meklēt