Gough Whitlam — biogrāfija: Austrālijas premjerministrs (1916–2014)
Gough Whitlam (1916–2014) — Austrālijas premjerministrs, reformas ieviesējs, kurš pārtrauca 23 gadu konservatīvo valdību un kļuva par vienīgo premjerministru, ko atcēla ģenerālgubernators.
Edvards Gofs Vitlams (Edward Gough Whitlam, 1916. gada 11. jūlijs — 2014. gada 21. oktobris), plaši pazīstams kā Gough Whitlam, bija Austrālijas politiķis un sabiedrisks līderis. Viņš bija 21. Austrālijas premjerministrs (no 1972. līdz 1975. gadam) un vienīgais premjerministrs, kuru no amata atcēlis ģenerālgubernators. Whitlama vadītā Leiboristu partija pārtrauca 23 gadus ilgā liberāļu un zemju partiju koalīcijas valdīšanu un īstenoja plašas reformas, kas būtiski ietekmēja Austrālijas sabiedrību. Vitlams nomira 98 gadu vecumā un palicis atmiņā kā viens no visspēcīgākajiem un pretrunīgākajiem Austrālijas politiķiem 20. gadsimtā.
Agrā dzīve un agrākā karjera
Vitlams nāca no ģimenes ar spēcīgu interesi par sabiedriskiem jautājumiem. Pēc studijām un jurista prakses viņš iesaistījās sabiedriskajā darbā un vēlāk arī politiskajā dzīvē. Otrā pasaules kara laikā viņš kalpoja bruņotajos spēkos. Pēc kara Vitlams strādāja kā jurists un aktīvi iesaistījās Leiboristu partijas darbā, pakāpeniski kļūstot par vienu no partijas vadošajām personībām.
Politiskā karjera un iecelšana par premjerministru
Whitlam kļuva par Leiboristu partijas līderi 1967. gadā un vadīja partiju uz uzvaru 1972. gada vēlēšanās, solot beigt ilgo konservatīvo valdību periodu un ieviest modernizācijas programmu. Kā premjerministrs viņš centās ātri īstenot kampaņā solītās reformas.
Galvenās reformas un iniciatīvas
Whitlama valdība īstenoja plašu sociālo, izglītības, veselības un ārpolitikas programmu kopumu. Starp nozīmīgākajiem pasākumiem bija:
- Veselības aprūpe: ieviests valsts veselības plāns (Medibank), kas nodrošināja plašāku publisku veselības pakalpojumu pieejamību.
- Izglītība: ievērojamas investīcijas pamatizglītībā, vidusskolās un augstskolās — tika atcelētas studiju maksas vai ieviešas stipendijas, lai padarītu augstāko izglītību pieejamāku.
- Sociālā politika: paplašinātas sociālās palīdzības programmas, atbalsts mājokļu jautājumiem, pieaugusi valsts iesaiste izcilu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.
- Tiesību reforma: ieviestas nozīmīgas ģimenes tiesību un cilvēktiesību iniciatīvas, tostarp likumdošanas pasākumi, kas vērsti pret rasismu un diskrimināciju.
- Ārpolitika: Whitlam pārskatīja Austrālijas ārpolitikas kursu — 1972. gadā valdība atzina Ķīnas Tautas Republiku, tika pārtraukta Austrālijas karaspēka iesaiste Vjetnamas karā un tika izbeigta piespiedu iesaukšana (konskripcija) uz ārzemēm.
- Aborigēnu tiesības: valdība pievērsa uzmanību pamatiedzīvotāju jautājumiem — 1975. gada sākumā premjerministrs simboliski nodeva augsni Vinsentam Lingiari, ar ko tika atzīmēta zemiņu atdošana Gurindži cilts lauksaimniecības kolektīvam (Wave Hill), kā arī tika veicināta aktīvāka valsts politika aborigēnu tiesību atzīšanā.
Konflikts ar Senātu un atcelšana
Whitlama reformas un ātrā likumdošanas darbība izraisīja spēcīgas politiskas pretrunas. Pretējā puse Senātā ilgstoši bloķēja budžeta finansējumu (supply), radot politisku krīzi. 1975. gada 11. novembrī ģenerālgubernators Sir John Kerr, atsaucoties uz savām konstitucionālajām pilnvarām, atcēla Whitlama valdību — tas ir vienīgais gadījums Austrālijas vēsturē, kad ģenerālgubernators atsauca demokrātiski ievēlēta premjerministra valdību. Pēc atcelšanas ģenerālgubernators iecēla opozīcijas līderi Malcolmu Freizeru (Malcolm Fraser) par pagaidu premjerministru un izsludināja ārkārtas vēlēšanas, kurās Leiboristu partija piedzīvoja sakāvi.
Pēcvēlēšanu periods un mantojums
Pēc zaudējuma 1975. gadā Whitlams palika politiskajā apritē vēl dažus gadus, pēc tam pakāpeniski atkāpās no aktīvas politikas. Viņa valdības darbība atstāja ilgtermiņa ietekmi uz Austrālijas sabiedrību — daudzas no viņa uzsāktajām reformām pēc laika tika saglabātas vai attīstītas tālāk. Whitlama valdība tiek atzīta par pagrieziena punktu, kas modernizēja sociālo politiku, izglītību, veselības aprūpi un ārpolitiku.
Personīgā dzīve un nāve
Vitlams bija pazīstams kā karstasinīgs un retoriski spēcīgs politiķis ar spēcīgu pārliecību par valsts lomu sabiedriskā labuma nodrošināšanā. Viņš bija laulībā un ģimenes cilvēks; personīgā dzīve reizēm tika izcelta medijos, taču publiskais mantojums veidojas galvenokārt no viņa politiskajām iniciatīvām. Whitlams mira 2014. gada 21. oktobrī, 98 gadu vecumā.
Vērtējums
Gough Whitlam tiek vērtēts dažādi — viņam piedēvē gan drosmīgu ambīciju īstenošanu un progresīvas reformas, gan dažkārt pārlieku ātru lēmumu pieņemšanu un politisku nespēju nodrošināt stabilu atbalstu Senātā. Tomēr viņa nozīme Austrālijas politiskajā un sabiedriskajā attīstībā ir neatņemama — Whitlama valdība mainīja valsts kursu uz moderno sociāldemokrātiju un ieviesa praktiskas pārmaiņas, kas ilga gadu desmitiem.
Agrīnā dzīve
Vitlams dzimis Kī, Melburnas priekšpilsētā, Viktorijas štatā. Viņš studēja Sidnejas Universitātē. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam viņš dienēja Austrālijas Karaliskajos gaisa spēkos.
Austrālijas premjerministrs
1972. gada decembrī par premjerministru kļuva Vitlams. Viņš nomainīja Viljamu Makmahonu. Lielāko daļu laika viņa valdībai nebija vairākuma Senātā (Austrālijas parlamenta augšpalātā). Tas Whitlama valdībai apgrūtināja likumu pieņemšanu. Tomēr Vitlama valdība panāca progresu daudzās jomās, tostarp bezmaksas veselības aprūpē visiem, vienlīdzīgās tiesībās sievietēm, vienlīdzīgās tiesībās aborigēniem, tostarp tiesībās uz zemes īpašumtiesībām vai kontroli, vairs nebija obligātā militārā dienesta, tirdzniecības attiecībās ar komunistisko Ķīnu, bezmaksas augstākajā izglītībā un iespējas cilvēkiem ar zemiem ienākumiem saņemt advokātu, lai aizstāvētu savas tiesības.
1975. gadā valdība apsvēra iespēju aizņemties 4 miljardus ASV dolāru ārvalstu aizdevumos. Viens no valdības ministriem, Rekss Konors, slepeni apsprieda šo jautājumu ar aizdevumu starpnieku no Pakistānas. Valsts kasieris Džims Kērnss (Jim Cairns) par to maldināja parlamentu. Daļēji tā rezultātā jaunais opozīcijas līderis Malkolms Freizers (Malcolm Fraser) izmantoja Senātu, lai apturētu naudas piešķiršanu valdībai līdz vēlēšanām. Tas nozīmēja, ka valdībai nebija naudas, no kuras maksāt ierēdņiem un veikt administratīvo darbu. Lai izbeigtu krīzi, ģenerālgubernators sers Džons Kerrs, rīkojoties karalienes Elizabetes II vārdā, atlaida Vitlamu. Austrālijas vēsturē tas notika tikai vienu reizi, un daudzi to uzskatīja par netaisnīgu un nedemokrātisku. Freizers kļuva par pagaidu premjerministru. Mēnesi vēlāk notikušajās vēlēšanās Frāzers viegli uzvarēja Vitlamu.
Nākamajās 1977. gada vēlēšanās Vitlamam otro reizi uzveica Freizers, un drīz pēc tam viņš atkāpās no parlamenta. No tā laika līdz pat savai nāvei 2014. gadā viņš turpināja būt ļoti publiska persona, rakstīja grāmatas un bieži komentēja politiskos notikumus.
Nāve
Vitlams 1942. gadā apprecējās ar Margaret Dovey, ievērojamu Austrālijas peldētāju un sociālo darbinieci, un viņi bija precējušies līdz viņas nāvei 2012. gada 17. martā. 2014. gada 21. oktobrī Vitlams nomira Elizabetes līcī, Sidnejā, Jaundienvidvelsā 98 gadu vecumā.
Mantojums
Vitlams ir viens no vispretrunīgākajiem cilvēkiem Austrālijā. Daudzi viņu uzskata par varoni, bet citi uzskata, ka viņa valdība bija neefektīva.
Meklēt