Anrī Kornē (Henri Cornet, dzimis Henri Jardry, 1884. gada 4. augustā – 1941. gada 18. martā) bija franču riteņbraucējs, plašāk pazīstams kā jaunākais Tour de France uzvarētājs (1904). Dzimis Desvresā, Pas-de-Calais, Francijā, Kornē profesionāli startēja iepriekšējo gadu sacensībās un 1904. gada velobraucienā izcīnīja lielāko atpazīstamību, pateicoties sarežģītajām apstākļu un diskvalifikāciju sekvencēm.

1904. gada Tour de France un skandāls

Kornē 1904. gada Tour de France sacensībās piedalījās kā 19 gadus jauns sportists. Sacensības tika smagi ietekmētas ar masu traucējumiem — neapmierināti skatītāji meta naglas uz ceļa, tika ziņots par automašīnu un vilcienu izmantošanu pretinieku apsteigšanai, kā arī par vienošanām starp sportistiem.

  • Starp braucējiem radās plašas sūdzības par negodīgu rīcību un krāpšanos.
  • Par spīti tam, Kornē pēdējos 40 kilometrus nobrauca ar divām plīsušām riepām, demonstrējot izturību un tehnisku meistarību.
  • Francijas riteņbraukšanas savienības īpašā komisija izmeklēja incidentus un diskvalificēja vairākus labākos finišētājus par neatļautu atbalstu vai ceļa noteikumu pārkāpumiem.

Kā sekas šim procesam, oficiālā uzvarētāja statuss tika pārskatīts, un 1904. gada novembrī komisija pasludināja Anrī Kornē par sacensību uzvarētāju. Lai gan viņa kopējais braukšanas laiks bija ilgāks nekā vairākiem diskvalificētajiem, tiesnešu lēmums noteica galīgo kopvērtējumu, un Kornē kļuva par visu laiku jaunāko Tour de France uzvarētāju. Skandāls bija tik nozīmīgs, ka Tour dibinātājs Anrī Desgrange apsvēra iespēju sacensības vairs nerīkot — tomēr sacensība turpinājās, un notika būtiskas izmaiņas sacensību uzraudzībā un noteikumu stingrākā īstenošanā.

Turpmākā karjera

Pēc 1904. gada Kornē vairs nesasniedza tāda paša līmeņa panākumus etapveida sacensībās, bet viņš turpināja startēt vairākos nozīmīgos braucienos:

  • 1905. gada Tour de France viņš izstājās 4. posmā.
  • Viens no viņa ievērojamākajiem panākumiem ir uzvara 1906. gada Parīzes–Rubē, klasiskā klasiska vienas dienas sacīkste.
  • 1906. gada Tour de France viņš nespēja startēt; 1907. gadā no sacensībām atkal izstājās, bet 1908. gadā izcīnīja 8. vietu kopvērtējumā.
  • Kā ātrs speciālists laika braucienos, Kornē uzvarēja 1908. gada sacensību pēdējā posmā — īpašs aplis Parīzes velodromā (tas netika ieskaitīts kā oficiāls posms kopvērtējumā).
  • Pēdējā reize Tour de France, kurā Kornē piedalījās, bija 1912. gadā, kad viņš finišēja 28. vietā.

Mantojums un personīgā dzīve

Kornē karjera bieži tiek pieminēta kā piemērs tam, kā ārpussportiskas darbības un nekontrolētas sacensību apstākļi var ietekmēt sacensību iznākumu. Viņa oficiālā uzvara 1904. gadā paliek vēsturiska fakta dēļ — gan kā pierādījums viņa izturībai, gan kā brīdinājums par nepieciešamību nodrošināt godīgas sacensības. Tour 1904 skandāls veicināja stingrāku uzraudzību, noteikumu precizēšanu un spēju sodīt negodīgu rīcību nākamajos gados.

Kā sportists Kornē izcēlās ar ātrumu īsos braucienos un ar izturību sarežģītos apstākļos. Viņš nomira 1941. gadā 56 gadu vecumā Prunay-le-Gillon, Eure-et-Loir.

Galvenie rezultāti (izvēlētie)

  • 1904 — oficiāli pasludināts par Tour de France uzvarētāju (pēc diskvalifikācijām)
  • 1906 — uzvara Parīzes–Rubē
  • 1908 — uzvara pēdējā posmā (laika brauciens/velodroms)