Ivans IV Vasiļjevičs (Ivans Groznijs) — pirmais Krievijas caris (1530–1584)

Ivans IV (Ivans Groznijs, 1530–1584) — pirmais Krievijas caris. Biogrāfija par varas konsolidāciju, opričņinu, iekarošanām un viņa tumšo, pretrunīgo mantojumu.

Ivans IV Vasiļjevičs (1530. gada 25. augusts — 1584. gada 28. marts), angļu valodā biežāk pazīstams kā Ivan the Terrible, bija pirmais Krievijas cars (oficiāli — visas Krievzemes cars). Krievu valodā viņu sauca Ivans Groznijs, kur vārds groznij nozīmē „biedējošs”, „ceremonialisks” vai „drosmīgs” — tāpēc latviešu tulkojums „Briesmīgais” var maldināt, ja to saprot tikai morālā nozīmē.

Agrīnā dzīve un kronēšana

Ivans kļuva par Maskavas lielkņazu 1533. gadā, kad viņam bija tikai trīs gadi, pēc tēva Vasilija III nāves. Bērnībā valsti faktiski pārvaldīja dažādu muižnieku, ģimenes un galmas grupu intrigas, kas atstāja traumējošu iespaidu uz jauno princi. 1547. gadā, sekojot pieaugošai autoritātei un atbalstam, viņš tika kronēts par caru — tituls, kas simbolizēja centienus vienot un nostiprināt varu pār visām austrumu slāvu zemēm.

Reformas un iekarojumi

1540.–1550. gados Ivans īstenoja virkne administratīvu un tiesisku reformu, lai centralizētu valsti. 1550. gadā tika pieņemts jauns tiesību kodekss (Sudebnik), tika izveidotas pastāvīgas militāras vienības, piemēram, strelcii, un 1549. gadā viņš sasauca pirmo zemskij sobor (valsts un sabiedrisko institūciju sapulci), kas nostiprināja valdnieka leģitimitāti.

Viens no viņa nozīmīgākajiem militārajiem sasniegumiem bija Krievijas paplašināšanās pret tatāriem: 1552. gadā tika iekarota Kazāna, 1556. gadā — Astrahaņa. Šie panākumi samazināja Volgas tirdzniecības ietekmi un atvēra ceļu tālākai austrumu ekspansijai. Ivans centās pārvērst Krieviju no sašķeltas karaļvalstu grupas par impēriju ar vienu spēcīgu valdnieku, taču tas prasīja lielas cilvēku un materiālas izmaksas.

1558. gadā sākās ilgstošais Livonijas karš pret rietumu kaimiņvalstīm — tas ilga vairākus gadu desmitus un radīja Krievijai zaudējumus pie Baltijas jūru, tomēr karš arī deva Ivanam iespēju stiprināt savu varu valsts iekšienē. Ivans attīstīja tirdzniecības sakarus ar Rietumiem — notika kontakti ar Angliju un izveidoja attiecības, kas vēlāk veicināja Savienoto uzņēmumu (Muscovy Company) tirdzniecību ar Maskavu — un atbalstīja grāmatu izdošanu; druka un tālākā izplatīšanās krievu zemēs kļuva nozīmīga, un ar viņa atbalstu parādījās pirmās drukātās grāmatas un iespiedmašīnas, skat. arī iespiedmašīnu.

Opričnina un vardarbība

1565. līdz 1572. gadam Ivans īstenoja tā saukto opričņinu — politiku, kuras mērķis bija iznīcināt pretinieku spēkus lielkņazistes iekšienē un atvēlēt īpašu teritoriju tiešai cars varai. Opričņika armija īstenoja arestus, konfiskācijas un masu represijas. Visinfamīgākais moments bija Novgorodas sagrāve 1570. gadā, kad Ivans un opričņiki nogalināja daudzu iedzīvotāju, piekopa plašu iznīcināšanu, jo viņš šaubījās par pilsētas lojalitāti.

Personība, privātā dzīve un pēdējie gadi

Ivans bija talantīgs, izglītots un politiski veikls valdnieks, taču viņa raksturu iezīmēja arī viegli uzliesmojošs temperaments un nervu sasprindzinājums. Pirmā sieva, Anastasija Romanovna, ar kuru viņš bija precējies ilgus gadus, nomira 1560. gadā; viņas nāve ļoti ietekmēja cara emocionālo stāvokli un, pēc daudzu vēsturnieku domām, paātrināja viņa paranoju. Ivans apprecējās vairākas reizes — viņam bija vairākas sievas — un viņa attiecības ar muižniecību bija sarežģītas.

1560. gadu otrajā pusē un 1570. gados viņa garīgā veselība un uzvedība kļuva arvien neprognozējamāka. 1581. gada novembrī Ivans nogalināja sava pirmdzimtā dēla Ivana Ivanoviča, sitot viņu ar zizli strīda laikā; šis incidents atstāja dziļas politiskas sekas, jo nākamais mantinieks kļuva vājš un slimīgs Fjodors. Fjodora valdīšana (1584–1598) un pēc tam nastupošās varas vājums noveda pie ilgstoša haosa, ko sauc par Skubu laiku (Laiks bezvaldības).

Starptautiskās attiecības un citas aktivitātes

Ivans cīnījās pret tuvākajām imperijām un tautām, tostarp pret tatāriem, un vēlāk saskārās ar Osmaņuimpēriju un citiem kaimiņiem. Viņa valdīšanas laikā Krievija arī paplašināja savu ietekmi uz austrumiem — blakus iekarotajām Kazānas un Astrahaņas teritorijām sākās pakāpeniska ekspansija uz Sibīrijas virzienu; tālāka kolonizācija un Cosaķu ekspansija noveda pie plašākas Sibīriju iekarošanas aiz Ivana laika robežām.

Mantojums

Ivans IV saglabājas kā viena no pretrunīgākajām vēsturiskajām personībām. No vienas puses, viņš nostiprināja centrālo varu, īstenoja tiesību un militāras reformas, paplašināja robežas un veicināja kultūras kontaktus ar Rietumiem. No otras puses, viņa valdīšana saistās ar represijām, masveida nāvēm, ekonomisku triecienu un institucionālu vardarbību (opričņinu), kas ilgtermiņā radīja politisku nestabilitāti.

Ivana laikmets ir svarīgs posms Krievijas valsts veidošanās un centralizācijas vēsturē — tas parāda gan iespējamo varas konsolidācijas cenu, gan cilvēka rakstura ietekmi uz valsts likteni.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ivans Briesmīgais?

J: Kad viņš dzīvoja?

J: Kāda ir viņa iesauka angļu valodā?

J: Ko šajā kontekstā nozīmē vārds "briesmīgs"?

J: Kāda ir viņa krievu iesauka?

J: Kā viņš kļuva par Krievijas caru?

Meklēt pēc burta