Džafars ibn Muhameds (As‑Sadiq) — šiītu imams, teologs un jurists (702–765)

Džafars ibn Muhameds (As‑Sadiq, 702–765) — sestais šiītu imams, teologs un jurists; viņa mācības ietekmēja hadīsu, jurisprudenci un noveda pie ismaīlītu un dvīveru šķelšanās.

Džafars ibn Muhameds (arābu: جعفر بن محمد) (702–765), pazīstams arī kā As‑Sadiq (Taisnīgais), bija sestais šiītu imams. Viņš bija Zayn al‑Abidin mazdēls un Ali ibn Abi Talib pēcnācējs no tēva puses un Abu Bakr pēcnācējs no mātes puses. Viņu ļoti cienīja gan sunnītu, gan šiītu vidū. Viņš bija garīga personība, hadīsu stāstītājs un jurists, kurš bagātīgi ietekmēja islamisko teoloģiju un tiesību domāšanu.

Dzīve un darbība

Džafars al‑Sadiq dzimis ap 702. gadu un lielāko mūža daļu pavadīja Medīnā, kur nodarbojās ar mācībām, hadīsu nodošanu un juridisku komentāru izstrādi. Viņa laiks sakrita ar nozīmīgiem vēsturiskajiem posmiem — Ummajas valsts beigu posmu un Abbāsīdu varas nostiprināšanos, taču Džafars parasti izvairījās no tiešas politiskas darbības vai sacelšanās pret valdošo varu. Saskaņā ar dažiem vēstures avotiem viņš cieta spiedienu un vajāšanu no varas pārstāvjiem; pēc šiītu tradīcijas viņa nāve 765. gadā dažos avotos tiek saistīta ar indēšanu (šie uzskati ir pretrunīgi un plaši diskutēti).

Mācība un skolēni

Džafara mācības pievilka plašu sekotāju loku no dažādām musulmaņu aprindām. Viņš ir piesaistījis uzmanību kā skolotājs tiem, kas vēlāk kļuva par ievērojamiem teologiem un juristiem. Dažas sunnītu un šiītu tradīcijas min tādus vārdu kā Abu Hanīfa vai Jabir ibn Hayyan starp viņam saistītajiem skolēniem, taču precīzs šo saikņu raksturs dažkārt ir vēsturiski diskutabls — skaidrs ir tas, ka viņa mājā un apkārtnē attīstījās intensīva mācību dzīve, kur izplatījās gan hadīsi, gan juridiskie spriedumi.

Jurisprudence un teoloģija

Džafars al‑Sadiq tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem šiītu jurisprudences (fiqh) pamatlicējiem. Viņa mācība uzsvēra autoritātes lomu, ko spēlē imams kā garīgais un juridiskais vadītājs, un viņš attīstīja metodes hadīsu izpratnei un juridisko secinājumu izdarīšanai. Nozīmīgs elements viņa domā bija arī iedalījums starp izteikto (zāhir) un slēpto (bātin) nozīmi, kas vēlāk kļuva svarīgs gan šiītu teoloģijā, gan ismailiešu tradīcijā.

Džafars uzsvēra arī racionālās pārdomas (aql) nozīmi reliģiskajā domāšanā — viņa skolā tika izmantoti gan tekstuāli, gan racionāli argumenti, lai skaidrotu doktrīnas. Šajā ziņā viņa ietekme sekmēja vēlākas teoloģiskas skolas, kurās tika attīstītas plašākas diskusijas par dievbijību, imām un pravietiskās atklāsmes interpretāciju.

Hadīsu nodošana un literatūra

Džafaram tiek piedēvēts liels skaits hadīsu nodošanu — gan par pravieša Muhameda teikto, gan par imamu mācībām. Daudzas šiītu hadīsu kolekcijas satur tradīcijas, kas tiek attiecinātas uz viņu vai viņa tuvajiem skolotājiem un sekotājiem. Šīs tradīcijas kļuva par pamatu vēlākai jurisprudences un teoloģijas attīstībai šiītu kopienā.

Nāve un pēcteči

Pēc Džafara ibn Muhameda nāves šiītu vidū radās domstarpības par nākamo imamu. Daži uzskatīja, ka viņa vecākajam dēlam Ismaīlam ibn Džafāram (kurš bija miris pirms tēva nāves) jābūt nākamajam imamam, savukārt vairums šiītu uzskatīja, ka nākamajam imamam jābūt viņa trešajam dēlam Musa al Qazim. Pirmo grupu sāka dēvēt par ismaīliešiem, bet otro, lielāku grupu nosauca par Džafari jeb dvīveriem. Šis dalījums radīja divas nozīmīgas šiītu straumes, kuru attīstība turpinājās gadsimtu gaitā.

Mantojums un ietekme

Džafara al‑Sadiq mācība ir atstājusi dziļu nospiedumu islāmiskajā domāšanā. No viņa vārda radušies termini un juridiskā skola — Džafari fiqh — kas kļuvusi par galveno jurisprudences pamatu daudzās šiītu kopienās, it īpaši dvīveru (Twelver) šķelai. Viņa uzsvērums uz mācību kvalitāti, hadīsu kritiku un racionālu pieeju reliģijas izziņai padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem islāmiskajiem domātājiem savā laikmetā.

Viņa sekotāju loka un sarakste ar dažādām skolām veicināja arī savstarpēju ietekmi starp sunnītu un šiītu juristiem — daļa viņa juridisko un teoloģisko ideju nonāca arī sunnītu tradīcijās. Džafars al‑Sadiq tiek godāts ne tikai kā teologs un jurists, bet arī kā morāles un garīgās autoritātes piemērs, kura mācības joprojām studē un interpretē mūsdienu islāmiskajās skolās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džafars ibn Muhameds?

J: Kāda bija Džafara ibn Muhameda izcelsme?

J: Kā Džafaru ibn Muhamedu uztver musulmaņi?

Jautājums: Kam saskaņā ar ismaīliešu uzskatiem bija jābūt nākamajam imamam?

J: Kam bija jābūt nākamajam imamam saskaņā ar džafari vai dvielversu uzskatiem?

J: Kas izraisīja šķelšanos šiītu vidū pēc Džafara ibn Muhameda nāves?

J: Kādas bija divas grupas, kas izveidojās pēc Džafara ibn Muhameda nāves?

Meklēt pēc burta