Ali ibn Husajns (Zayn al‑Abidin) — ceturtais šiītu imams un As‑Sahifa
Ali ibn Husajns (Zayn al‑Abidin) — ceturtais šiītu imams, Karbalas pārdzīvotājs un garīgais līderis. Atklāj As‑Sahifa lūgšanu mantojumu un viņa dzīvesstāstu.
Ali ibn Husajns, pazīstams arī kā Zayn al‑Abidin un imams as‑Sajjad, bija ceturtais imams šiītu islāmā. Viņš bija Husajna ibn Ali dēls un Ali ibn Abi Taliba mazdēls. Viņš izdzīvoja Karbalas kaujā (680. gads) un pēc tam kopā ar citiem Husajna ģimenes locekļiem tika aizvests pie kalifa Damaskā. Galu galā viņam ļāva atgriezties Medīnā. Ali ibn Husajns (dzimis apm. 659 — miris apm. 713) izcēlās ar dziļu garīgumu, lūgšanu praksi un mācībām, un viņa dzīve bija veltīta reliģiskai vadībai galvenokārt ar garīgām un ētiskām mācībām.
Dzīve un loma kā imams
Ali ibn Husajns uzauga Āhl‑al‑Bait (Profeta ģimenes) tiešā tuvumā un no agras jaunības bija pazīstams ar lūgšanām un askētismu. Pēc Karbalas notikumiem viņš izvairījās no atklātas politiskas sacelšanās pret Ummajādu varu, taču saglabāja garīgo un morālo autoritāti starp ticīgajiem. Kā imams viņš centās saglabāt Husajna un Ali mācības, rūpējās par upuru ģimenēm un nodrošināja reliģisko izglītību saviem sekotājiem.
Garīgais darbs un raksti
Ali ibn Husajns ir visplašāk pazīstams ar lūgšanām un lūgšanu kopsavilkumu, kas latviskoti parasti tiek saukts As‑Sahifa as‑Sajjadiyya. Šajās supplicācijās un meditācijās izpaužas dziļa atziņa par Dievu, četros virzienos vērsta grēksūdze, pateicība, ētika un sabiedriskā taisnīguma jautājumi. As‑Sahifa tiek bieži nosaukta par "islāma psalmiem" un tam ir liela nozīme šīītu liturģijā — daudzas no šīm lūgšanām tiek lasītas publiskās un privātās dievkalpošanās reizēs.
Vēl viens nozīmīgs darbs, kas tiek viņam piedēvēts, ir tā sauktā "Risāla par tiesībām" (Risālat al‑Huquq) — traktāts, kurā aprakstīti cilvēka pienākumi attiecībā pret Dievu, tuvākajiem un sabiedrību. Turklāt viņš bija svarīgs hadīsu pārnēsātājs un juristu iedvesmotājs, no viņa nāk daudzi teikumi un stāsti, kas vēlāk iekļauti šīītu tradīcijās.
Mantojums un nozīme
Ali ibn Husajns tiek godāts par savu pieticību, iekšējo dzīvi un morālo stāju. Viņa pieeja — prioritizēt garīgumu, lūgšanu un ētiku, neuzsākot bruņotu cīņu pret varu — palīdzēja saglabāt imama institūciju sarežģītā politiskā situācijā un nostiprināja viņa autoritāti kā garīgu piemēru. Viņa darbi ietekmēja vēlīnāku šīītu teoloģiju, askētismu un lūgšanu praksi.
Ali ibn Husajns mira Medīnā un tika apbedīts vienā no apbedījumu vietām pie slavenajiem svētvietām (tradicionāli tiek minēta Jannat al‑Baqī). Viņa lūgšanas un mācības joprojām aktīvi lieto ticīgie, un viņa persona tiek pieminēta gan reliģiskajās, gan literārajās tradīcijās kā paraugs dievbijībai un ētiskai dzīvei.
Meklēt