Leslijs Eleazers Orgels (Leslie Eleazer Orgel), FRS, (1927. gada 12. janvāris – 2007. gada 27. oktobris) bija ievērojams britu ķīmiķis, kurš būtiski ietekmēja pētījumus par dzīves izcelšanos, ķīmisko evolūciju un eksobioloģiju.
Izglītība un akadēmiskā karjera
Dzimis Londonā, Orgels ieguva bakalaura un doktora grādu ķīmijā Oksfordas Universitātes Magdalēnas koledžā. Tā kā viņš strādāja Oksfordas Universitātes Ķīmijas fakultātē, viņš bija starp pirmajiem cilvēkiem, kas 1953. gada aprīlī ieraudzīja Krika un Vatsona DNS modeli.
1964. gadā Orgels tika iecelts par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku un profesoru Salka Bioloģisko pētījumu institūtā, kur vadīja Ķīmiskās evolūcijas laboratoriju. Viņš bija arī Kalifornijas Universitātes Sandjego Ķīmijas un bioķīmijas katedras docents un viens no pieciem galvenajiem pētniekiem NASA sponsorētajā NSCORT programmā eksobioloģijas jomā.
Pētījumi un galvenie ieguldījumi
Orgels aktīvi piedalījās arī NASA Viking Mars Lander programmā kā loceklis molekulārās analīzes komandā, kas izstrādāja gāzu hromatogrāfijas masspektrometra instrumentu, ar kuru roboti devās uz Marsa planētu. Šis darbs bija nozīmīgs mēģinājumos izsekot organiskajām vielām un iespējamiem biosignāliem Marsa augsnē.
Orgela laboratorijā tika atklāts ekonomisks veids, kā pagatavot citarabīnu — savienojumu, kas ir viens no mūsdienās visbiežāk izmantotajiem pretvēža līdzekļiem, īpaši leikēmijas ārstēšanā. Šī sintēzes uzlabošana padarīja medikamentu pieejamāku klīniskai lietošanai.
Pagājušā gadsimta 70. gados Orgels ierosināja pārskatīt panspermijas hipotēzi, saskaņā ar kuru pirmās dzīvības formas uz Zemes varēja nonākt no kosmosa ar meteorītiem vai citu kosmisku pārvadājumu ceļu starpplanētu apstākļos. Viņš uzsvēra, ka kosmiski pārvadātas organiskās molekulas un mikroorganismi varētu būt spēlējuši nozīmīgu lomu ķīmiskajā evolūcijā uz agrīnās Zemes.
Kopā ar Stenliju Milleru Orgels izteica pieņēmumu, ka peptīdu nukleīnskābes (PNA), nevis ribonukleīnskābes, varētu būt bijušas pirmās pirmsbiotiskās sistēmas, kas agrīnajā Zemes stadijā spēja pašreplicēties. Šī ideja bija daļa no plašākas diskusijas par to, kāds varētu būt bijis pirmā ģenētiskā materiāla ķīmiskais raksturs un kā tas attīstījies līdz mūsdienu RNS/DNS sistēmām.
Teorētiskie jēdzieni un publicētie darbi
Orgels ir pazīstams arī ar tā sauktajiem Orgela noteikumiem, no kuriem viens no visvairāk citētajiem ir viņa otrs noteikums: "Evolūcija ir gudrāka par tevi". Šis aforisms uzsver evolūcijas sistēmu spēju risināt problēmas un rast risinājumus, kas var šķist neintuitīvi cilvēka prātam.
Savā grāmatā "Dzīvības izcelšanās" Orgels radīja jēdzienu "specifiskā sarežģītība", lai aprakstītu kritēriju, pēc kura dzīvi organismi atšķiras no nedzīvās matērijas — t.i., līdzīgi sarežģītas struktūras, kas vienlaikus ir sarežģītas un atbilst noteiktam funkcionālam mērķim. Viņš publicēja vairāk nekā trīs simtus rakstu par ķīmisko evolūciju, izcelsmes bioloģiju un saistītām tēmām, atstājot plašu zinātnisko mantojumu.
Mantojums un ietekme
Orgela darbs būtiski ietekmēja izpratni par to, kā varēja rasties pirmie dzīvības veidi, kā arī attīstīja pieejas organisko molekulu analīzei kosmiskajos un eksperimentālajos apstākļos. Viņa idejas par alternatīviem pirmsbiotiskajiem polimēriem (piem., PNA) un panspermijas iespējamību joprojām raisa diskusijas un iedvesmo jaunas eksperimentālās izpētes.
Personīgā dzīve un nāve
Orgels nomira no vēža 2007. gada 27. oktobrī Sandjego slimnīcā Sandjego, Kalifornijas štatā. Viņa darbi turpina iedvesmot pētniekus ķīmiskās evolūcijas, izcelsmes bioloģijas un eksobioloģijas laukos, un viņa publikācijas joprojām tiek plaši citētas.