ASV okupēja Meksikas Verakrusas ostu 1914. gadā — operācija ilga aptuveni sešus mēnešus, no 1914. gada 21. aprīļa līdz 23. novembrim. Tas notika dziļi sabojātu diplomātisko attiecību apstākļos starp Meksiku un Amerikas Savienotajām Valstīm un bija saistīts ar notiekošo Meksikas revolūciju un iekšpolitiskajām cīņām Meksikā.
Par tiešo iebrukuma priekšvēstnesi kalpoja tā sauktā Tampiko afēra — incidenti, kuros 1914. gada aprīlī Meksikā tika aizturēti ASV jūrnieki. Reaģējot uz šo incidentu, prezidents Vudro Vilsons devis rīkojumu ASV Jūras spēkiem sagatavoties Verakrusas ostas ieņemšanai. Vilsonam bija aizdomas arī par Vācijas ieroču piegādēm, kas bija paredzētas Viktoriāno Huerta režīmam un bija paredzētas ierasties Verakrusā — lai apturētu šo piegādi, ASV lēma ieņemt ostu. Operācija sākās 21. aprīlī, kad desantā iebruka ASV spēki, un tika konfiscēti muitas krājumi un ieroči.
Goda medaļas un to piešķiršana Verakrusas operācijā
Goda medaļa tika izveidota laikā ap Amerikas pilsoņu kara gadiem un ir augstākais militārais apbalvojums, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība piešķir bruņoto spēku karavīram. Tā tiek piešķirta par izciliem varoņdarbiem un drosmi, riskējot ar dzīvību un pārkāpjot dienesta pienākumu robežas. Lai gan daudzas Goda medaļas tiek piešķirtas pēcnāves gadījumā, medaļa var tikt piešķirta arī dzīviem saņēmējiem, ja viņu rīcība atbilst definētajiem kritērijiem.
Jūras kara flotes sekretārs Džozefs Daniels (Josephus Daniels) pavēlēja piešķirt 56 Goda medaļas Verakrusas operācijā iesaistītajiem jūras spēku un jūras kājnieku personālam. Kopumā par operāciju Verakrusā tika piešķirtas 63 Goda medaļas. To sadalījums ir sekojošs:
- Jūras spēki: 53 saņēmēji
- ASV Jūras kājnieku korpuss: 9 saņēmēji
- Armija: 1 saņēmējs
Šī apbalvojumu kopa ir īpaši ievērojama tāpēc, ka Verakrusas operācija paliek par vienu no retajiem gadījumiem ASV vēsturē, kad tik daudz Goda medaļu tika piešķirtas par vienu kaujas darbību. Šis fakts izraisījis plašu vēsturiski‑kritisku diskusiju — daļa vēsturnieku un sabiedrības pārstāvju medaļu masveida piešķiršanu kritizē kā pārmērīgu, jo vēlāk kritēriji Goda medaļas piešķiršanai tika stingrāki un sistemātiskāki.
Starptautiski un militāri Verakrusas iebrukums ir plaši analizēts kā piemērs tam, kā politiski un stratēģiski apsvērumi var ietekmēt militārās darbības un apbalvojumu piešķiršanu. Daži atzīst medaļu saņēmēju varonību kaujas apstākļos, citi norāda uz lēmuma politisko kontekstu un masveida apbalvojumu pretrunīgo raksturu. Starp pazīstamākajiem Verakrusas Goda medaļas saņēmējiem ir Jūras spēku leitnants John H. Quick, kurš tika apbalvots par riskantu signālu nodošanu ienaidnieka uguns apstākļos.
Pilnīgs šo 63 cilvēku saņēmēju saraksts un to apstākļi ir dokumentēti militārajās arhīvās un publiskajos reģistros; tie kalpo par resursu vēstures pētniekiem un interesentiem, kas vēlas izpētīt gan individuālos varoņdarbus, gan plašākus operācijas politiskos un militāros aspektus.