Luīze fon Meklenburga-Štrelicas — Prūsijas karaliene (1776–1810)
Luīze fon Meklenburga-Štrelicas — ietekmīga Prūsijas karaliene, kura ar drosmi, diplomātiju un mīlestību cīnījās par savu valsti Napoleona laikmeta krustcelēs.
Meklenburgas-Štrelicas hercogiene Luīze (vācu: Luise Auguste Wilhelmine Amalie Herzogin zu Mecklenburg; 1776. gada 10. marts - 1810. gada 19. jūlijs) bija Prūsijas karaliene konsorte, karaļa Frederika Vilhelma III sieva. Viņa dzimusi kā jaunākā no trim bērniem hercoga Karla (Karl II) un hercogienes Frederikas (Friederike) ģimenē Meklenburgā; uzauga pieticīgā, reliģiozā un izglītībā bagātā vidē, kas vēlāk ietekmēja viņas raksturu un publisko darbību.
Aizgādība, laulība un ģimene
Luīze apprecējās ar vēlākējo Prūsijas karali Frīdrihu Vilhelmu 1793. gada 24. decembrī; viņu laulība bija personīga tuvība un politiska savienība. Pāris bija ļoti iecienīts sabiedrībā, Luīzei piemita šarms, vienkāršība un stipra morāle, kas padarīja viņu populāru gan dārzos, gan mājās. Viņiem bija vairāki bērni, no kuriem ievērojamākie bija nākamais karalis Frīdrihs Vilhelms IV (dz. 1795) un vēlāk — ģenerālkaralis un Vācijas ķeizars Vilhelms I (dz. 1797).
Kā karaliene un politiskā ietekme
Pēc vīra stāšanās tronā 1797. gadā Luīze ātri kļuva par redzamu valsts figūru. Pēc vīra stāšanās amatā Luīze nodibināja daudzus sakarus ar augstākajiem ministriem un kļuva par ietekmīgu galma personību, jo iemantoja vispārēju cieņu un mīlestību. Karaliene centās būt labi informēta par politiskajiem notikumiem un bieži sniedza padomus Frīdriham Vilhelmam — viņa nebija tikai ģimenes vairākuma sieva, bet arī emocionāls un morāls atbalsts karalim sarežģītā ārpolitiskā situācijā.
Kara izraisītās krīzes un 1806. gada sakāve
Lai gan Prūsija nebija iesaistīta lielos karos kopš 1795. gada, Eiropā pieauga Napoleona ietekme. Prūsijas virspavēlniecība bija pārliecināta par savām spējām, taču 1806. gada 14. oktobrī notikušās Jenas-Auerštates cīņas (Jena–Auerstedt) izrādījās katastrofālas — Prūsijas regulārā armija tika sakauta un valsts aizsardzības spēja būtiski vājinājās. Karalis un karaliene personiski bija bijuši pie karavīriem pie Jēnas (Luīze acīmredzot bija tērpusies "kā amazone"), taču pat tai brīvprātīgajai drosmei bija maz izšķirošas nozīmes pret franču pārspēku.
Pēc sakāves Napoleons ieņēma Berlīni, un karaliskā ģimene, neraugoties uz Luīzes sliktu veselību, ziemā bija spiesta bēgt uz Kēnigsbergu un tālāk valsts austrumu apgabalos. Ceļojums bija smags — trūka pārtikas, tīra ūdens un pienācīgu apmetņu; liecinieki aprakstīja, kā karalis un karaliene reiz bija spiesti dalīties vienā guļvietā "vienā no tiem nožēlojamajiem šķūnīšiem, ko viņi sauc par mājām".
Tilsitas sarunas ar Napoleonu
Pēc Prūsijas sakāves nāca miera sarunas 1807. gadā Tilzitē. Napoleons uzspieda skarbus nosacījumus — Prūsija zaudēja plašas teritorijas un tika pakļauta ekonomiskām un politiskām sankcijām, kam sekoja arī jaunu valsts formu radīšana (piem., Varšavas hercogiste). Luīze, lai gan sākotnēji Napoleonu dēvējusi par "briesmoni", negribīgi piekrita tikties ar viņu, cerot mazināt nosacījumus un aizsargāt savu tautu. Saruna Tilzitē (jūlijs 1807) kļuvusi par leģendāru epizodi: Luīze mēģināja ar savu šarmu, žēlastību un pārliecību ietekmēt imperatoru un aizstāvēt Prūsiju. Napoleons novērtēja viņas drosmi un skaistumu, tomēr būtisku atvieglojumu nebija — miera noteikumi palika smagi.
Slimība, nāve un mantojums
1810. gada 19. jūlijā karaliene Luīze mira vīra rokās Hohencīricas (Hohenzieritz) rezidencē. Oficiālie nāves iemesli tika dažādi minēti — mūsdienu avotos bieži tiek pieminētas hroniskas slimības sekas vai komplikācijas, bet laikabiedri un sabiedrība saistīja viņas agrīno nāvi ar kara un okupācijas radītajām grūtībām. Luīzes nāve bija smaga zaudējuma brīdis Frīdriham Vilhelmam; Napoleons, saskaņā ar vēstures anekdotām, atzīmēja, ka karalis "ir zaudējis savu labāko ministru". Karalienes nāve pastiprināja viņas ideālizēto statusu — viņa kļuva par Prūsijas nacionālas drosmes un tikumības simbolu.
Vēsturiskā nozīme
- Luīze ieguva plašu publisku popularitāti — viņas tēls tika romantizēts un pielietots kā nacionāla iedvesma vēlēšanās atjaunot valsti pēc Napoleona sakāves.
- Viņas ietekme un personība atvieglināja reformu pieņemšanu pēc 1807. gada — tās īstenoja valsts darbinieki un militārie reformatori (piem., Stefens fon Štīns, nožēlojamie virsnieki), kas sagatavoja Prūsiju nākamajiem kariem un modernizācijai.
- Luīzes kults un piemiņa izpaudās pieminekļos, ielās un literatūrā gan 19. gs., gan vēlāk; viņu bieži attēlo kā cēlu, patriotisku figūru.
Luīze paliek atmiņā kā karaliene, kas savā īsajā mūžā centās apvienot privāto cilvēcību ar valsts vajadzību apziņu — viņas dzīve un rīcība kļuva par simbolu Prūsijas izturībai un reformu sākumam pēc Napoleona pāridarījumiem.
Luīzes sarkofāgs Šarlotenburgas pilī
Karaliene Luīze jāšanas tērpā, ap 1810. gadu
Karaliene Luīze ar vīru un bērniem, ap 1806. gadu
Bēdīgi slavenā karalienes Luīzes un Napoleona Bonaparta tikšanās (galēji kreisajā pusē), 1807. gads. Pēcnāves gleznojis Nikolā Gosse, ap 1900. gadu.
Karalienes Luīzes glezna, ap 1801. g.
Ancestry
| Ādolfs Frīdrihs I, Meklenburgas-Šverīnas hercogs | |||||||||||||||||||
| Ādolfs Frederiks II, Meklenburgas-Štrelicas hercogs | |||||||||||||||||||
| Brunsvikas-Dannenbergas hercogiene Marija Katarīna | |||||||||||||||||||
| Meklenburgas hercogs Kārlis Luijs Frederiks, Mirovas princis | |||||||||||||||||||
| Kristiāns Vilhelms, Švarcburgas-Zondershauzenes princis | |||||||||||||||||||
| Švarcburgas-Zondershauzenes princese Kristiāna Emīlija | |||||||||||||||||||
| Barbī-Muhlingenas grāfiene Antonija Sibīlija | |||||||||||||||||||
| Kārlis II, Meklenburgas-Štrelicas lielhercogs | |||||||||||||||||||
| Ernests, Saksijas-Hildburghauzenes hercogs | |||||||||||||||||||
| Valdekas grāfiene Sofija | |||||||||||||||||||
| Saksijas-Hildburghauzenes princese Elizabete Albertīna | |||||||||||||||||||
| Erbahas-Erbahas grāfs Georgs Ludvigs | |||||||||||||||||||
| Erbahas-Erbahas grāfiene Sofija Albertīna | |||||||||||||||||||
| Valdekas grāfiene Amālija Katarīna | |||||||||||||||||||
| Meklenburgas-Štrelicas Luīze | |||||||||||||||||||
| Ernests Luijs, Hesenes-Darmštates landgrāfs | |||||||||||||||||||
| Ludvigs VIII, Hesenes-Darmštates landgrāfs | |||||||||||||||||||
| Brandenburgas-Ansbahas markgrāfiene Doroteja Šarlote | |||||||||||||||||||
| Hesenes-Darmštates princis Georgs Viljams | |||||||||||||||||||
| Hanau grāfs Johans Reinhards III | |||||||||||||||||||
| Hanau grāfiene Šarlote Kristīne Magdalēna Johanna | |||||||||||||||||||
| Brandenburgas-Ansbahas grāfiene Doroteja Frīderike | |||||||||||||||||||
| Hesenes-Darmštates princese Frīderike | |||||||||||||||||||
| Leiningenes-Dagsburgas grāfs Johans Kārlis Augusts | |||||||||||||||||||
| Leiningenes-Dagsburgas grāfs Kristians Kārlis Reinhards | |||||||||||||||||||
| Hanau-Lihtenbergas grāfiene Johanna Magdalēna | |||||||||||||||||||
| Marija Luīze Albertīne fon Leiningena-Dagsburga-Falkenburga | |||||||||||||||||||
| Zolmsas-Rēdelheimas grāfs Ludvigs | |||||||||||||||||||
| Zolmsas-Rēdelheimas grāfiene Katarīna Poliksenā | |||||||||||||||||||
| Šarlote Sibilla Ahlefelde, Ahlefeldes grāfiene | |||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Meklenburgas-Štrelicas karaliene Luīze?
A: Meklenburgas-Štrelicas karaliene Luīze bija karaļa Frīdriha Vilhelma III sieva un Prūsijas karaliene konsorte.
J: Kāda loma viņai bija Prūsijas valdībā?
A.: Pēc vīra nākšanas pie varas Luīze nodibināja daudzus sakarus ar augstākajiem ministriem un kļuva par ietekmīgu figūru valdībā, jo viņa sāka iemantot vispārēju cieņu un mīlestību. Karalis konsultējās ar viņu valsts jautājumos, padarot viņu par ietekmīgu personu Prūsijas politikā.
Kāds notikums lika Prūsijai iesaistīties karā ar Franciju?
A: Pēc neliela incidenta saistībā ar kādu pret Franciju vērstu brošūru karalis Frīdrihs Vilhelms, spiests savas sievas un ģimenes, beidzot pārtrauca ne vieglo mieru un iesaistījās karā pret Francijas imperatoru.
J: Kā Napoleons reaģēja, kad viņš okupēja Berlīni?
A: Kad Napoleons okupēja Berlīni, karalim, karalienei un pārējai karaliskajai ģimenei, neraugoties uz Luīzes slimību, ziemas vidū bija jābēg no viņa uz Kēnigsbergu karalistes austrumos.
J: Kādi bija karalienes Luīzes centieni sarunās ar Napoleonu Tilsitē?
A: Tilsitē karaliene Luīze centās izmantot savu skaistumu un šarmu, lai glaimotu Napoleonam un panāktu Prūsijai labvēlīgākus nosacījumus. Viņa arī lūdza privātu sarunu ar viņu, taču viņš atteicās no jebkādām piekāpšanās. Nākamās paaudzes apbrīnoja viņas centienus, jo viņa centās pasargāt savu adoptēto valsti no Francijas agresijas.
J: Kā reaģēja karalis Frīdrihs Vilhelms, uzzinot par sievas nāvi?
A: Uzzinot par sievas nāvi, karalis Frīdrihs Vilhelms palika viens pats ļoti grūtā laikā, jo turpinājās Napoleona kari un turpinājās nepieciešamība veikt reformas. Napoleons atzīmēja, ka "karalis ir zaudējis savu labāko ministru".
Vai bija kādi minējumi par to, kas izraisīja karalienes Luīzes pāragru nāvi?
A:Karalienes padotie viņas agrīno nāvi skaidroja ar Francijas okupāciju.
Meklēt