Meklenburgas-Štrelicas Luīze
Meklenburgas-Štrelicas hercogiene Luīze (vācu: Luise Auguste Wilhelmine Amalie Herzogin zu Mecklenburg; 1776. gada 10. marts - 1810. gada 19. jūlijs) bija Prūsijas karaliene konsorte, karaļa Frederika Vilhelma III sieva.
Pēc vīra stāšanās amatā Luīze nodibināja daudzus sakarus ar augstākajiem ministriem un kļuva par ietekmīgu figūru valdībā, jo sāka iemantot vispārēju cieņu un mīlestību. Karaliene vienmēr centās būt informēta par politiskajiem notikumiem galmā, un jau pašā valdīšanas sākumā jaunais karalis konsultējās ar Luīzi valsts jautājumos.
Lai gan Prūsija nebija karojusi karā kopš 1795. gada, tās militārie līderi bija pārliecināti, ka viņi var uzvarēt Napoleona karaspēku. Pēc neliela incidenta saistībā ar kādu pret Franciju vērstu brošūru karalis Frīdrihs Vilhelms, spiests savas sievas un ģimenes, beidzot pārtrauca ne vieglo mieru un iesaistījās karā pret Francijas imperatoru. Prūsijas karaspēks sāka mobilizāciju, kas kulmināciju sasniedza 1806. gada oktobrī notikušajā Jenas-Auerštates kaujā, kas Prūsijai bija katastrofa, jo tās bruņoto spēku spēja turpināt karu faktiski tika iznīcināta. Karalis un karaliene bija pavadījuši savus karavīrus kaujā pie Jēnas (Luīze acīmredzot bija tērpusies "kā amazone"), taču viņiem nācās bēgt no franču karaspēka.
Napoleons pats ieņēma Berlīni, un karalim, karalienei un pārējai karaliskajai ģimenei, neraugoties uz Luīzes slimību, ziemas vidū nācās bēgt uz Kēnigsbergu karalistes austrumos. Ceļā uz turieni nebija ne pārtikas, ne tīra ūdens, un karalis un karaliene bija spiesti gulēt vienā guļvietā "vienā no tiem nožēlojamajiem šķūnīšiem, ko viņi sauc par mājām", kā stāsta viens no lieciniekiem, kas ceļoja kopā ar viņiem.
Napoleons, būdams augstākstāvošā pozīcijā, pieprasīja miera noteikumus tā dēvētajā Tilzitas miera līgumā (1807). Šo sarunu laikā imperators piekrita saglabāt pusi Prūsijas neskartu. Luīze negribīgi piekrita tikties ar imperatoru Tilsitē, bet tikai tāpēc, lai glābtu "savu Prūsiju". Viņa centās izmantot savu skaistumu un šarmu, lai glaimotu un panāktu labvēlīgākus nosacījumus. Pirms tam viņa viņu bija dēvējusi par "briesmoni", bet tagad viņa izteica lūgumu par privātu sarunu ar imperatoru. Viņa metās viņam pie kājām; Napoleonu pārsteidza viņas grācija un apņēmība, taču viņš atteicās piekāpties. Nākamās paaudzes apbrīnoja karalienes Luīzes centienus pasargāt savu adoptēto valsti no Francijas agresijas.
1810. gada 19. jūlijā karaliene nomira vīra rokās no nenoskaidrotas slimības. Karalienes pavalstnieki viņas agrās nāves cēloni saistīja ar Francijas okupāciju. Luīzes nāves dēļ viņas vīrs palika viens pats ļoti grūtā laikā, jo turpinājās Napoleona kari un bija nepieciešamas reformas. Napoleons atzīmēja, ka karalis "ir zaudējis savu labāko ministru".
Luīzes sarkofāgs Šarlotenburgas pilī
Karaliene Luīze jāšanas tērpā, ap 1810. gadu
Karaliene Luīze ar vīru un bērniem, ap 1806. gadu
Bēdīgi slavenā karalienes Luīzes un Napoleona Bonaparta tikšanās (galēji kreisajā pusē), 1807. gads. Pēcnāves gleznojis Nikolā Gosse, ap 1900. gadu.
Karalienes Luīzes glezna, ap 1801. g.
Ancestry
| Ādolfs Frīdrihs I, Meklenburgas-Šverīnas hercogs | |||||||||||||||||||
| Ādolfs Frederiks II, Meklenburgas-Štrelicas hercogs | |||||||||||||||||||
| Brunsvikas-Dannenbergas hercogiene Marija Katarīna | |||||||||||||||||||
| Meklenburgas hercogs Kārlis Luijs Frederiks, Mirovas princis | |||||||||||||||||||
| Kristiāns Vilhelms, Švarcburgas-Zondershauzenes princis | |||||||||||||||||||
| Švarcburgas-Zondershauzenes princese Kristiāna Emīlija | |||||||||||||||||||
| Barbī-Muhlingenas grāfiene Antonija Sibīlija | |||||||||||||||||||
| Kārlis II, Meklenburgas-Štrelicas lielhercogs | |||||||||||||||||||
| Ernests, Saksijas-Hildburghauzenes hercogs | |||||||||||||||||||
| Valdekas grāfiene Sofija | |||||||||||||||||||
| Saksijas-Hildburghauzenes princese Elizabete Albertīna | |||||||||||||||||||
| Erbahas-Erbahas grāfs Georgs Ludvigs | |||||||||||||||||||
| Erbahas-Erbahas grāfiene Sofija Albertīna | |||||||||||||||||||
| Valdekas grāfiene Amālija Katarīna | |||||||||||||||||||
| Meklenburgas-Štrelicas Luīze | |||||||||||||||||||
| Ernests Luijs, Hesenes-Darmštates landgrāfs | |||||||||||||||||||
| Ludvigs VIII, Hesenes-Darmštates landgrāfs | |||||||||||||||||||
| Brandenburgas-Ansbahas markgrāfiene Doroteja Šarlote | |||||||||||||||||||
| Hesenes-Darmštates princis Georgs Viljams | |||||||||||||||||||
| Hanau grāfs Johans Reinhards III | |||||||||||||||||||
| Hanau grāfiene Šarlote Kristīne Magdalēna Johanna | |||||||||||||||||||
| Brandenburgas-Ansbahas grāfiene Doroteja Frīderike | |||||||||||||||||||
| Hesenes-Darmštates princese Frīderike | |||||||||||||||||||
| Leiningenes-Dagsburgas grāfs Johans Kārlis Augusts | |||||||||||||||||||
| Leiningenes-Dagsburgas grāfs Kristians Kārlis Reinhards | |||||||||||||||||||
| Hanau-Lihtenbergas grāfiene Johanna Magdalēna | |||||||||||||||||||
| Marija Luīze Albertīne fon Leiningena-Dagsburga-Falkenburga | |||||||||||||||||||
| Zolmsas-Rēdelheimas grāfs Ludvigs | |||||||||||||||||||
| Zolmsas-Rēdelheimas grāfiene Katarīna Poliksenā | |||||||||||||||||||
| Šarlote Sibilla Ahlefelde, Ahlefeldes grāfiene | |||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Meklenburgas-Štrelicas karaliene Luīze?
A: Meklenburgas-Štrelicas karaliene Luīze bija karaļa Frīdriha Vilhelma III sieva un Prūsijas karaliene konsorte.
J: Kāda loma viņai bija Prūsijas valdībā?
A.: Pēc vīra nākšanas pie varas Luīze nodibināja daudzus sakarus ar augstākajiem ministriem un kļuva par ietekmīgu figūru valdībā, jo viņa sāka iemantot vispārēju cieņu un mīlestību. Karalis konsultējās ar viņu valsts jautājumos, padarot viņu par ietekmīgu personu Prūsijas politikā.
Kāds notikums lika Prūsijai iesaistīties karā ar Franciju?
A: Pēc neliela incidenta saistībā ar kādu pret Franciju vērstu brošūru karalis Frīdrihs Vilhelms, spiests savas sievas un ģimenes, beidzot pārtrauca ne vieglo mieru un iesaistījās karā pret Francijas imperatoru.
J: Kā Napoleons reaģēja, kad viņš okupēja Berlīni?
A: Kad Napoleons okupēja Berlīni, karalim, karalienei un pārējai karaliskajai ģimenei, neraugoties uz Luīzes slimību, ziemas vidū bija jābēg no viņa uz Kēnigsbergu karalistes austrumos.
J: Kādi bija karalienes Luīzes centieni sarunās ar Napoleonu Tilsitē?
A: Tilsitē karaliene Luīze centās izmantot savu skaistumu un šarmu, lai glaimotu Napoleonam un panāktu Prūsijai labvēlīgākus nosacījumus. Viņa arī lūdza privātu sarunu ar viņu, taču viņš atteicās no jebkādām piekāpšanās. Nākamās paaudzes apbrīnoja viņas centienus, jo viņa centās pasargāt savu adoptēto valsti no Francijas agresijas.
J: Kā reaģēja karalis Frīdrihs Vilhelms, uzzinot par sievas nāvi?
A: Uzzinot par sievas nāvi, karalis Frīdrihs Vilhelms palika viens pats ļoti grūtā laikā, jo turpinājās Napoleona kari un turpinājās nepieciešamība veikt reformas. Napoleons atzīmēja, ka "karalis ir zaudējis savu labāko ministru".
Vai bija kādi minējumi par to, kas izraisīja karalienes Luīzes pāragru nāvi?
A:Karalienes padotie viņas agrīno nāvi skaidroja ar Francijas okupāciju.
