Āfrikas plātne — kas tā ir? Definīcija, veidošanās un kustība

Uzzini Āfrikas plātnes definīciju, veidošanos, kustību, riftus un ietekmi uz zemestrīcēm — skaidri, saprotami un saistoši.

Āfrikas plātne ir galvenā tektoniskā plātne. Tā ietver lielu daļu Āfrikas kontinenta, kā arī okeāna garozu, kas atrodas starp kontinentu un dažādām apkārtējām okeāna grēdām. Tā kā Āfrikas kontinentā ietilpst gan Āfrikas, gan Somālijas plātne, dažos literatūras avotos Āfrikas plātne tiek dēvēta par Nūbijas plati, lai to atšķirtu no kontinenta kopumā.

Āfrikas plātne ir viena no lielākajām Zemes plātnēm un aptver miljonus kvadrātkilometru gan kontinenta, gan okeāna garozas. Plātnei raksturīga kombinācija no biezas kontinenta garozas un plānākas okeāna garozas, un tās robežas ietver gan sadalīšanās (rifta) zonu, gan subdukcijas (norakšanos) un transformu robežas.

Pirms 60 miljoniem gadu (mija) līdz 10 miljoniem gadu (mija) Somālijas plātne sāka šķelties no Āfrikas plātnes gar Austrumāfrikas riftu.

Austrumāfrikas rifts ir plaša un ģeoloģiski dinamiska zona, kas ietver vairākus paralēlus riftus un ielejas, kā arī vulkāniskus reģionus. Šī plaisāšana ir pakāpenisks process — rifts veidojas gadu miljonu laikā, un vietām tas jau izveidojis dziļas ielejas, aktīvas vulkāniskās zonas un jaunu okeāna garozu rašanās iespēju nākotnē.

Viena no hipotēzēm liecina, ka zem Afāras reģiona atrodas mantijas plūmrs. Cita hipotēze liecina, ka plaisāšana ir tikai vājuma zona, jo uz austrumiem esošās plātnes pārvietojas uz ziemeļiem.

Afāras reģions (Afar triple junction) ir īpaši nozīmīgs, jo tur krustojas Austrumāfrikas rifts, Sarkanās jūras grēda un Adenas jūras grēda — tas ir reģions, kur, iespējams, sāksies jauna okeāna baseina veidošanās, ja plaisāšana turpināsies.

Āfrikas plātnes ātrums ir aptuveni 2,15 cm gadā. Pēdējo aptuveni 100 miljonu gadu laikā tā ir pārvietojusies vispārējā ziemeļaustrumu virzienā. Tas to tuvina Eirāzijas plātnei. Tur, kur okeāna garoza saskaras ar kontinentālo garozu (Vidusjūras centrālajā un austrumu daļā), notiek subdukcija.

Āfrikas plātne pārvietojas salīdzinoši lēni, taču šīs kustības ilgtermiņā rada nozīmīgas ģeoloģiskas pārmaiņas: riftus, kalnu celšanos, zemestrīces un klimata mainību dēļ veidojošos ainavu pārveidi. Vidusjūras reģionā, kur sastopas daudzas plātnes, subdukcijas un saspiešanās veicina gan zemestrīces, gan vulkānismu.

Āfrikas plātnes ziemeļaustrumu malu norobežo Sarkanās jūras rifts, kur Arābijas plātne virzās prom no Āfrikas plātnes.

Sarkanās jūras un Persijas līča (Golfo Aden) zonās mēs redzam, kā kontinenta garoza pakāpeniski noārdās un vietām tiek aizvietota ar jaunu okeāna garozu. Arābijas plātne un Somālijas plātne turpina pārvietoties, tādējādi palielinot Sarkanās jūras un Adenas jūras platumu.

Āfrikas, Somālijas un Arābijas plātnes, tāpat kā Indijas subkontinents, reiz bija daļa no lielā Gondvānas dienvidu superkontinenta.

Robezas un kaimiņplātnes

• Rietumos un ziemeļrietumos Āfrikas plātne robežojas ar Atlantijas grēdu (Mid-Atlantic Ridge), kur tā sastopas ar Amerikas plātnēm un lēni attālinās.
• Uz ziemeļaustrumiem robežojas ar Eirāzijas plātni — šajā reģionā notiek saspiešanās un subdukcijas procesi (Vidusjūra, Egejas reģions).
• Austrumos tā sadalās starp Somālijas (austrumdaļas) un Nūbijas (rietumdaļas) plātnēm, kā arī robežojas ar Arābijas plātni.
• Dienvidos Āfrikas plātne saskaras ar Antarktīdas plātni un dažkārt tiek ietekmēta no Dienvidatlantijas grēdas aktivitātēm.

Ģeoloģiskā darbība un ietekme uz cilvēkiem

• Vulkānisms: Riftu zonās un Afāras reģionā ir aktīvi vulkāni un lavas plūsmas. Riftinga procesi atvieglo magmas uzplūdi uz virsmas.
• Zemestrīces: Plātņu robežās bieži notiek zemestrīces, kas var ietekmēt apdzīvotas vietas un infrastruktūru, īpaši riftu tuvumā.
• Ainavu veidošanās: Riftu un erozijas procesi veido dziļas ielejas un ezerus (piemēram, Viktoras ezers ir saistīts ar Austrumāfrikas riftu), kā arī auglīgas augsnes dažās ielejās.
• Nākotnes ģeoloģiskās izmaiņas: Ja rifts turpinās, nākotnē varētu veidoties jauns okeāns, kas vēl vairāk sadalīs Āfrikas kontinentu.

Nobeigums — ko sagaidīt nākotnē

Ģeoloģiskās kustības notiek ļoti lēni, taču ilgtermiņā tās būtiski pārveidos Āfrikas reljefu. Austrumāfrikas rifts un Afāras reģions ir īpaši aktuāli pētniecībā, jo tur iespējama jauna okeāna veidošanās. Zinātnieki turpina pētīt mantijas plūmru lomu, riftu attīstību un to ietekmi uz klimatu, biosfēru un cilvēka darbību reģionā.

Šis raksts sniedz pārskatu par Āfrikas plātni — tās definīciju, veidošanos, kustībām un sekām. Papildu detaļas par konkrētām robežzonām, vulkāniem vai zemestrīcēm iespējams atrast specializētā ģeoloģiskā literatūrā un kartogrāfiskos resursos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Āfrikas plātne?

J: Cik sen Somālijas plātne sāka šķelties no Āfrikas plātnes?

J: Kādas ir divas hipotēzes par to, kāpēc notika šī plaisāšana?

J: Cik ātri pārvietojas Āfrikas plātne?

J: Kādā virzienā tā ir pārvietojusies pēdējo 100 miljonu gadu laikā?

J: Kas notiek, kad okeāna garoza sastopas ar kontinentālo garozu Vidusjūras centrālajā un austrumu daļā?

J: Kādas citas plātnes kādreiz bija daļa no Gondvānas un Indijas subkontinenta?

Meklēt pēc burta