Prudensija Krendala (1803–1890) — amerikāņu skolotāja un abolicioniste
Prudensija Krendala (1803. gada 3. septembris – 1890. gada 28. janvāris) bija amerikāņu skolotāja, kura kļuva par svarīgu figūru izglītības pieejamības un rases vienlīdzības cīņā. Viņa piedzima 1803. gada 3. septembrī kvakeru ģimenē un saņēma stingru reliģisko un ētisku audzināšanu, kas vēlāk ietekmēja viņas spēcīgo morālo nostāju pret diskrimināciju. Krendala mācījās Jaunanglijas Draugu internātskolā Providensā, Rodailendā, kur ieguva izglītību un pedagoģiskās prasmes, kas viņai ļāva vēlāk vadīt savu skolu.
1831. gada oktobrī Krendala atvēra privātu meiteņu skolu Kenterberijā, Konektikutas štatā. Skola bija paredzēta vietējām baltajām meitenēm, tomēr 1833. gadā tajā tika uzņemta afroamerikāniete. Kad dažu balto skolēnu vecāki pieprasīja, lai tā meitene tiktu izraidīta, Krendala atteicās piekāpties diskriminācijai un aizstāvēja vienlīdzīgu izglītības pieeju. Pēc šī notikuma Krendala 1833. gada aprīlī atvēra skolu speciāli afroamerikāņu meitenēm, cenšoties nodrošināt tiem izglītību, kurai citur bija slēgta pieeja.
Atbildot uz viņas iniciatīvu, Konektikutas likumdevējs steidzīgi pieņēma tā dēvēto "Melno likumu", kas īpaši ierobežoja izglītības sniegšanu afroamerikāņiem no citām štata teritorijām un padarīja nelikumīgu skolu atvēršanu, kurā mācījās afroamerikāņu skolēni no cita štata. Krendalai tika izvirzītas apsūdzības par šā likuma pārkāpšanu, viņa tika arestēta, tiesāta un notiesāta par šo pārkāpumu. Uz laiku viņa bija ieslodzīta cietumā, taču vēlāk Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla. Neskatoties uz tiesas lēmuma atcelšanu, vietējā iedzīvotāju naidīgā reakcija turpinājās — daļa kaimiņu viņu vajāja, uzbruka skolai un izsita logus — un Krendala baidījās par skolēnu drošību. Ņemot vērā pieaugošo vardarbību un draudu intensitāti, viņa slēdza skolu 1834. gadā.
Krendala turpināja aktīvu dzīvi pēc Kenterberijas notikumiem. Viņa apprecējās ar baptistu mācītāju un abolicionistu Kalvinu Fileo. 1835. gadā pāris kopā ar trim bērniem pārcēlās no Konektikutas uz Filleo fermu Ņujorkas štatā, vēlāk apmetoties uz dzīvi Ilinoisa štatā. Tur Krendala no savas mājas vadīja skolu un turpināja mācīt, vienlaikus iesaistoties arī sieviešu tiesību un abolicionistu kustībās. Viņas pedagogiskā darbība un sabiedriskā angažētība padarīja viņu par ievērojamu reformu atbalstītāju reģionā.
Kad 1874. gadā Filleo nomira, Prudensija pārcēlās uz Kanzasu, lai dzīvotu pie sava brāļa. Ilgtermiņa drošības un finansiālas grūtības bija blakus sekas viņas dzīves cīņai Kenterberijā; kaut arī mainījās sabiedrības attieksme pret izglītību un rasu jautājumiem, Krendala ilgstoši netika pilnībā atzīta par savu morālo un juridisko drosmi. 1886. gadā Konektikutas likumdevējs piešķīra viņai nelielu pensiju kā atbalstu. Krendala nomira 1890. gada 28. janvārī un tika apglabāta Kanzasā.
Mantojums un atzinība
Krendalas lieta un viņas centieni nodrošināt izglītību afroamerikāņu meitenēm kļuva par simbolu cīņā pret rasu diskrimināciju un par agrīnu zaļo gaismu sabiedriskām diskusijām par izglītības tiesībām. Viņas vecās skolas ēkā Kenterberijā tagad atrodas Prudensas Kredalas muzejs, kas saglabā un stāsta par šo vēsturisko notikumu un Krendalas mantojumu. 1995. gadā Krendala tika atzīta par Konektikutas štata varoni, un viņas dzīvesstāsts tiek plaši minēts kā nozīmīgs piemērs morālajai drosmei un pilsoniskajai nepakļaušanai netaisnībai.
Krendalas priekšzīmīgā rīcība iedvesmoja vēlākas tiesiskas un sabiedriskas pārmaiņas ASV, un viņu atceras gan kā skolotāju, gan kā neviltotu cīnītāju par cilvēktiesībām. Viņas dzīves un prasmes kā skolotājai, kā arī tās sekas tiesiskā un publiskā līmenī, joprojām ir nozīmīgs stāsts ASV pilsoņu tiesību vēsturē.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Prudensa Kredala?
A: Prudensija Krenta (Prudence Crandall) bija amerikāņu skolotāja, dzimusi 1803. gada 3. septembrī kvakeru ģimenē.
J: Kur viņa mācījās skolā?
A: Viņa mācījās Jaunanglijas Draugu internātskolā Providensā, Rodailendā.
J: Ko viņa darīja 1831. gada oktobrī?
A: 1831. gada oktobrī viņa atvēra privātu meiteņu skolu Kenterberijā, Konektikutas štatā.
J: Kā reaģēja balto skolēnu vecāki, kad viņas skolā tika uzņemta afroamerikāniete?
A.: Skolas balto meiteņu vecāki vēlējās, lai melnādaino meiteni izraidītu no skolas.
Jautājums: Kāds likums liedza viņai mācīt afroamerikāņu skolēnus no citiem štatiem?
A: Konektikutas likumdevējs pieņēma "Melno likumu", kas noteica, ka atvērt skolu, kurā mācās afroamerikāņu skolēni no cita štata, nevis Konektikutas, ir nelikumīgi.
J: Kas notika pēc tam, kad kaimiņi viņu uzmācās un izsita logus viņas skolā?
A: Pēc tam, kad kaimiņi viņu uzmācās un izsita skolas logus, Kredala baidījās par skolēnu drošību un 1834. gadā slēdza skolu.
J: Kur viņa pārcēlās pēc laulībām ar baptistu mācītāju un abolicionistu Kalvinu Fileo?
A: Pēc laulībām ar baptistu mācītāju un abolicionistu Kalvinu Fileo viņi pārcēlās uz Ilinoisas štatu, kur Krandala savā mājā vadīja skolu un piedalījās sieviešu tiesību aktivitātēs.
