Roh Tae-woo — Dienvidkorejas prezidents (1988–1993), olimpisko spēļu rīkotājs

Roh Tae-woo (dzimis 1932. gada 4. decembrī Daegu) bija sestais Dienvidkorejas prezidents (1988–1993). Viņš bija bijušais korejiešu ģenerālis un politiķis, ilgstoši saistīts ar autoritāro varu, kas valdīja pēc 1979. gada politiskajām pārvērstībām. Būdams Hanahoi partijas loceklis, Rohs tika uzskatīts par bijušā ģenerāļa un prezidenta Chun Doo-hwan pēcteci. 1987. gadā viņa varas pēctecība un plānotā prezidenta vēlēšanu norise izraisīja plašus demokrātiju atbalstošus protestus Seulā un citās pilsētās. Roh piekrita rīkot tiešas un konkurējošas prezidenta vēlēšanas, un izvirzīja sevi par kandidātu. Opozīcija toreiz bija sadalīta starp Kim Young-sam un Kim Dae-jung, kas ļāva Roham uzvarēt — viņš kļuva par pirmo ievēlēto prezidentu pēc ilgstošas militārpersonu pārvaldības.

Agrais dzīves gājiens un karjera

Rohs nāca no Dienvidkorejas lauku reģiona un izauga laikā, kad valsts bija politiski un ekonomiski satricināta. Pēc militārās izglītības un karjeras viņš pacēlās armijas vadībā, kas galu galā nodrošināja viņam vietu valsts elites aprindās. Rohs tika saistīts ar 1979.–1980. gada notikumiem, kas noveda pie varas maiņas un skarbiem notikumiem, tostarp 1980. gada Gvandžu nemieriem, par ko viņam vēlāk tika izvirzītas apsūdzības.

Prezidentūra (1988–1993)

Rohs stājās prezidenta amatā laikā, kad Dienvidkoreja atradās pārejas posmā no autoritārisma uz plašākām demokrātiskām institūcijām. Viņa prezidentūra bija nozīmīga vairāku iemeslu dēļ:

• Seulas olimpiskās spēles 1988. gadā: Rohs bija galvenais spēlētājs 1988. gada Seulas olimpisko spēļu rīkošanā. Olimpiāde nostiprināja Dienvidkorejas starptautisko prestižu, veicināja infrastruktūras attīstību un deva stimulu ekonomikai un tūrisma nozarēm.
• Ārpolitika — nordpolitik: Roha ārpolitika, pazīstama kā nordpolitik, centās normalizēt attiecības ar Austrumeiropas valstīm, Padomju Savienību un Ķīnu. Šī pieeja atvērās jauniem ekonomiskajiem un diplomātiskajiem kontaktiem, kas vēlāk veicināja plašāku reģiona integrāciju.
• Demokrātijas nostiprināšana: Viņa valdīšana iezīmēja svarīgu soli Korejas pārejā uz regulārām tiešām vēlēšanām un atbildīgāku izpildvaru. Lai gan Rohs bija bijušais karavīrs, viņa ievēlēšana notika demokrātiskā procesā, un kārtējās vēlēšanas nostiprināja jaunu konstitucionālo praksi — prezidentūra piecus gadus bez iespējas atkārtoti kandidēt.
• Iekšpolitika un ekonomika: Roha valdīšanas laikā turpinājās ekonomikas attīstība, taču bija arī izaicinājumi — sabiedrības spiediens pret korupciju, nepieciešamība pēc sociālajām reformām un spiediens uz politisko atklātību.

Sassūdzības, tiesvedība un apžēlošana

1993. gadā, kad par prezidentu stājās Roha pēctecis Kim Young-sam, sākās aktīva pretkorupcijas kampaņa. Rohs un Chun Doo-hwan tika apsūdzēti par plašām nelikumīgām darbībām, tajā skaitā kukuļņemšanu un finanšu noziegumiem. Vēlāk viņiem tika izvirzītas arī smagākas apsūdzības par sacelšanos un valsts nodevību saistībā ar 1979. gada apvērsumu un 1980. gada Gvandžu notikumiem.

1996. gada augustā abi tika atzīti par vainīgiem valsts nodevībā, dumpī un korupcijā. Chunam tika piespriests nāvessods, kas vēlāk tika samazināts uz mūža ieslodzījumu, bet Roham piespriesto 22,5 gadu cietumsodu samazināja līdz 17 gadiem. Abi bijušie prezidenti tika atbrīvoti no cietuma 1998. gada sākumā, kad toreizējais prezidents Kim Dae-jung pieņēma lēmumu par viņu apžēlošanu. Apžēlošana tika argumentēta ar nacionālās saliedētības un stabilitātes apsvērumiem, taču tā izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā par atbildību un taisnīgumu.

Pēcvēlēšanu dzīve, kritika un mantojums

Pēc apžēlošanas Rohs dzīvoja salīdzinoši mazāk publisku uzstāšanos, tomēr viņa politiskā darbība un vēsture joprojām bija plaši apspriestas. Viņa mantojums ir pretrunīgs: no vienas puses viņu atceras par lomu Dienvidkorejas starptautiskās pieejamības un ekonomiskā attīstības veicināšanā (īpaši saistībā ar olimpiskajām spēlēm un ārpolitikas atveršanos), no otras puses — par iesaisti autoritārajā varā, cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas skandāliem.

Rohs atstāja būtisku pēctecību Dienvidkorejas modernās vēstures attīstībā — viņa prezidentūra iezīmēja gan pāreju uz plašākām vēlēšanām, gan skarbus piemērus par to, kā valsts pārvaldes veidi un to atbildība var tikt izvērtēta vēlāk. Sabiedrības vērtējums par viņu ir polarizēts, un vēsturnieki turpina diskutēt par viņa lomu valsts politiskajā attīstībā.

Miris

Roh Tae-woo mira 2021. gada 26. oktobrī, būdams 88 gadus vecs. Viņa nāve uzlika punktu sarežģītai un pretrunīgai dzīvei, kas atstāja ilgstošu ietekmi uz Dienvidkorejas politiku un sabiedrību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Roh Tae-woo?

J: Kā Rohs kļuva par prezidentu?

J: Kādi bija daži nozīmīgi sasniegumi Roh prezidentūras laikā?

J: Kas notika pēc viņa aiziešanas no amata?

J: Kad Roh nomira?

Meklēt pēc burta